Tūlīt būs klāt maijs ar lapu reņģēm. Pavasaris iepriecina ar svaigiem zaļumiem, kurus tā vien gribas pievienot visur, kur vien var, un ēst pilnām mutēm. Ja izdodas tikt līdz mežam, kur šobrīd trako putnu dziesmas un no zemes spraucas vizbulītes, sāk parādīties tik ļoti maigie un patīkami skābenie zaķkāposti
Kad lielais trauks pilns ar sīpolu mizām, skaidrs, ka Lieldienas vairs nav aiz kalniem. Nopirkām arī sarkano kāpostu, tas mūsmājās pēc labās pieredzes iecienīts olu krāsošanai, turpmāk lietosim to ik Lieldienas.
Pašā vasaras vidū ienākas Latvijas ziedkāposti. Ir jau tie pieejami cauru gadu, bet šie vasaras skaistuļi, manuprāt, tomēr garšas ziņā ir atšķirīgi.
Šogad esam izmēģinājuši vēl dažus olu krāsu veidus. Ne visi bija veiksmīgi, ja kādam no šeit aprakstītajiem neveiksmīgajiem variantiem ir izdevies labs rezultāts, lūdzu, atrakstiet mums!
Atmiņā vēl laiki, kad padomju veikalu ziemas dramatiskais sakņu un dārzeņu sortiments katrā mājas virtuvē piespiedu kārtā lika darbināt mazītiņas konservu fabrikas, vārīt ievārījumus, karsēt kompotus, marinēt gurķus un sautēt vīriešu zaftes.
Baiba vismīļāk gatavo gaļas ēdienus, jo ir pēc izglītības desu meistare. Ar iedvesmu un labu garšas izjūtu taisa desas, galertus, pastētes un pēc sentēvu metodēm kūpina gaļu un zivis. Viss ir svaigs, dabīgs, bez e-vielām un mākslīgiem uzlabotājiem.