Zemgalē godos bieži pasniedz groziņkūkas – tās ir ērti apēst, vienkārši turot rokās. Tām ir bezgalīgi daudz variantu – ar ievārījumu, svaigām vai saldētām un atlaidinātām ogām, svaigu vai žāvētu augļu gabaliņiem, šokolādes un cepumu masu pirmajā pildījuma kārtā.
Sklandrausis, dižrausis, žograusis. Sklandrouš kurzemniekiem, sūr kakūd lībiešiem. No neraudzētas rudzu rupja maluma miltu mīklas veidots aplis ar uzceltām maliņām, kurā ir kartupeļu biezeņa un vārītu burkānu pildījums, pārklāts ar skāba krējuma un cukura virsiņu.
Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda kā čellu, tā arī dažādus virtuves rīkus.
Burkānu pīrādziņu recepte labi iederas, gaidot Meteņu dienu, kuru senie latvieši svinēja 6. februārī. Latvijā ienākot kristīgajai ticībai, Meteņus svinēja 7 nedēļas pirms Lieldienām, tūlīt pēc tam sākās gavēnis.
Groziņkūka ir mana bērnības kūka. Atceros to no Vecrīgas kafejnīcas, kurp mani veda vecāki vai vecvecāki.
Dace Baumgarte dalās ar kūkas recepti, ko ir mantojusi no savas vecmāmiņas, ģimenē sauktu par Mimīti. Nu jau Mimīte visus vēro no mākoņu maliņas, bet ģimenē kūku turpina cept svētku reizēs.