Lieldienu olas mūsu mājās tradicionāli krāsojam dabīgajos materiālos, lai var droši ēst arī tad, ja čaumala vārot ieplīsusi. Sīpolu mizas tiek ņemtas par pamatu katru gadu, tās sākam krāt kopš Ziemassvētkiem lielā stikla traukā.
Iveta ir liela rokdarbniece, pati krāso dzijas ar dabīgām krāsām, pati ada skaistas un siltas lietas. Viņas radošās dotības izpaužas arī virtuvē. Lieldienām tuvojoties, kopā ar bērniem un mazbērniem tiek rīkota olu krāsošana ar dabīgiem materiāliem.
Kārinas virtuvē piektdienā pirms Lieldienām aizņemti visi plītsriņķi. Kādā no katliem burbuļo galerts, citā top zandarts marinādē, varbūt citā katliņā – pastēte, bet lielajā katlā noteikti sildās pasha.
Gaļas pankūkām mūsu tautā ir populārs otrs nosaukums vācu valodā „Komm Morgen Wieder”, kura izcelsme ir neskaidra. Interesanti, ka vācieši šāda nosaukuma ēdienu nepazīst. Jādomā, ka dīvainā kārtā tā to sauc tikai Latvijā.
Sen aiz kalniem laiki, kad pie pusdienām saklāta galda pieauga spriedze, kuram no laimīgajiem tiks abi ceptas vistas stilbiņi, un to nevarēja būt vairāk par diviem. Kopš vistu fabrikas lepojas ar labi audzinātiem broileriem, par kuru audzēšanu detaļās laikam labāk neko nezināt, stilbiņu pietiek visiem.