Piena dārzeņu zupa ar mazsālītu siļķi

Piena dārzeņu zupa ar mazsālītu siļķi

Šī zupa vislabāk izdodas vasaras sākumā, kad sāk ienākties pirmie jaunie dārzeņi. Mazi, sulīgi, kraukšķīgi burkāniņi, ziedkāposti ar nelielām rozetēm. Jaunie kartupelīši, kam nobrucināta plānā miziņa, maigais kālis. Un visam klāt – spilgti zaļās jauno zirņu krelles.

Melleņu zupa. Ar klimpām. Ar saldējumu

Melleņu zupa. Ar klimpām. Ar saldējumu

Vasara turpinās. Oma opītim par prieku bija uzvārījusi melleņu klimpas. Manā bērnībā tas nebija mīļāko saldēdienu saraksta augšgalā, bet vecmamma šad un tad vārīja. Tā tomēr bija klasika. Pēc ilgāka pārtraukuma nācās secināt, ir jau gan garšīgi.

Melleņu stāsti

Melleņu stāsti

Kā zināms, allaž atmiņā uz ilgāku laiku iespiežas viss, kur klāt krāsas, smaržas, dažādas spilgtas izjūtas. Man vienmēr ļoti patikušas grāmatas, kuru stāstā veikli iepīti dažādi ēdienu apraksti. Melleņu sakarā atceros divas literatūras pērles.

Saldējums ar zemenēm

Saldējums ar zemenēm

Mana bērnības vājība bija saldējums. Toreiz bija ļoti maz šķirņu – plombīrs, eskimo, šokolādes, vēlāk parādījās citronu Vēsma. Tie bija pildīti vafeļu glāzītēs (izmirkušās, ja fasētais, kraukšķīgās, ja sveramais saldējums, ko piegādāja augstos, šauros skārda toveros), vai nu kartona trauciņos, ēdami ar koka mentīti.