
Aukstā zupa ar mārrutkiem vai vasabi
Aukstā zupa ir tik ļooooti labs paēdiens karstā laikā, ļoti ātri pagatavojams, pēc tās ir viegluma sajūta, turklāt zupa neapnīk.
Aukstā zupa ir tik ļooooti labs paēdiens karstā laikā, ļoti ātri pagatavojams, pēc tās ir viegluma sajūta, turklāt zupa neapnīk.
Šī zupa vislabāk izdodas vasaras sākumā, kad sāk ienākties pirmie jaunie dārzeņi. Mazi, sulīgi, kraukšķīgi burkāniņi, ziedkāposti ar nelielām rozetēm. Jaunie kartupelīši, kam nobrucināta plānā miziņa, maigais kālis. Un visam klāt – spilgti zaļās jauno zirņu krelles.
Vasara turpinās. Oma opītim par prieku bija uzvārījusi melleņu klimpas. Manā bērnībā tas nebija mīļāko saldēdienu saraksta augšgalā, bet vecmamma šad un tad vārīja. Tā tomēr bija klasika. Pēc ilgāka pārtraukuma nācās secināt, ir jau gan garšīgi.
Kā zināms, allaž atmiņā uz ilgāku laiku iespiežas viss, kur klāt krāsas, smaržas, dažādas spilgtas izjūtas. Man vienmēr ļoti patikušas grāmatas, kuru stāstā veikli iepīti dažādi ēdienu apraksti. Melleņu sakarā atceros divas literatūras pērles.
Mana bērnības vājība bija saldējums. Toreiz bija ļoti maz šķirņu – plombīrs, eskimo, šokolādes, vēlāk parādījās citronu Vēsma. Tie bija pildīti vafeļu glāzītēs (izmirkušās, ja fasētais, kraukšķīgās, ja sveramais saldējums, ko piegādāja augstos, šauros skārda toveros), vai nu kartona trauciņos, ēdami ar koka mentīti.