Pieci sivēna ēdieni vienā katlā

Ievads

Recepti piedāvā Emīlija Trankale

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Emīlija Trankale 2017. gada 22. jūnijā Zāļu tirgū Doma laukumā

Emīliju Trankali, kura 2017. gadā nosvinēja simto dzimšanas dienu, satiku Doma laukuma Zāļu tirgus pašā viducī, kur viņa vēlīgi vēroja, kā ģimene pārdod pašceptās piparkūkas. Jaunībā Emīlija mācījusies Zaļenieku mājturības skolā, vēlāk gatavojusi ēdienus gan mājiniekiem, gan godiem. Kļuvusi pazīstama ar savām brīnumaini gardajām piparkūkām, kuras cepusi Brīvdabas muzeja amatnieku tirgum kopš septiņdesmitajiem gadiem, un ģimene to turpina darīt joprojām. Slavenajā Brīvdabas muzeja amatnieku tirgū to vietu, kur tirgo piparkūkas, tā arī sauc – Emīlijas lejiņa. Pagājušajā vasarā Emīlija devās mūžībā. Bet piparkūku cepšanu turpina viņas ģimene.

Emīlijas Trankales piparkūkas

Kad pēdējo reizi tikāmies, Emīlija dalījās atmiņās par saimnieces gaitās pieredzēto. Atcerējās, ka agrākos laikos svētku ēdienus gatavoja no katrā gadalaikā pieejamām izejvielām. Rudenī cepuši sklandraušus un gaiļa cepeti. Ziemassvētkos galdā cēluši cūkas galvu, zirņus, lai nav jāraud, taisījuši žāvētās gaļas desas, asinsdesas, raušus, pastēti, cepeti. Degvīnu dzēruši maz, toties paši brūvējuši alu. Jaunajā gadā ēduši zivis, ticot, ka zvīņas makā pievilinās naudu. Un pavasarī, Lieldienās, krāsojuši olas. Arī kāvuši teļu, taisījuši galertus un rolādes.

Kāzās agrāk devuši vispirms brokastis. Tā sauca ēdienreizi, kas varēja arī nebūt no rīta, bet bija pirmā ēdienreize viesiem. Tad brauca uz baznīcu. Launagā pasniedza desas ar alu. Taisīja arī groku. Vārīja auksto gaļu un pastētes. Muzikantu gaļa bija malts galerts, jo viņiem vajadzēja paēst ātri, lai atkal varētu spēlēt un dziedāt. Siltajā galdā bija kotletes, karbonādes un cepeši. Kad ēdieni bija gatavi, visu silto salikuši maizes krāsnī, lai neatdziest. Kad pasniedza kāpostu zupu, kāzas beidzās, viesiem bija jābrauc mājās. Tāpēc viesi mēģinājuši kāpostu katlu noslēpt, lai varētu ilgāk ballēties.

Jautāju Emīlijai, kā agrākos laikos saimnieces visu paspēja  – toreiz, kad auksts ūdensno akas bija jānes ar spaiņiem, kad bija ar malku kurināmas plītis, nebija elektrisko mikseru, blenderu un dažādu virtuves rīku, tomēr svētkos galdi vai lūza no ēdienu pārbagātības.

Emīlija ieteica pirms lielākiem svētkiem laikus sagatavot auksto galdu, izmantojot šo praktisko paņēmienu – salikt dažādus cūkgaļas gabalus vienā katlā un pagatavot 4–5 ēdienus vienlaicīgi. Tādējādi jāmazgā tikai viens katls, ietaupās enerģija un laiks. Visi šie ēdieni derēs visos rudens un ziemas sezonas svētkos.

Dažādie cūkgaļas gabali vienā katlā

Un vēl – parasti, kad ir pirmssvētku nevaļa, piemirstas parastās ikdienas ēdienreizes. Šajā milzu katlā atradīsies arī kādi gabaliņi, kurus varēs apēst tūlīt, siltus, ar gardu mērcīti. Jo spēks pirms svētkiem ir ļoti vajadzīgs.

Šodien gardos cūkgaļas ēdienus publicējam par godu Teņa dienai. Senie latvieši to dēvējuši par Cūku dienu, Cūkauša dienu jeb Cūku Tenīša dienu. Uzskata, ka Teņa dienas nosaukums cēlies no katoļu svētā Antonija, kurš dzīvojis 3. un 4. gadsimtā, nodzīvojis līdz 105 gadu vecumam un bijis pirmais kristīgo mūku dzīves sācējs, kā arī bijis zināms kā cūku aizbildnis.

https://en.wikipedia.org/wiki/Anthony_the_Great.

https://msu.edu/~williss2/carpentier/part2/anthony.html

https://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/46953447_17-janvaris-cuku-aizbildna-tena-diena-ka-atzimet-pec-sencu-tradicijam

 

Drukātā veidā recepti var lasīt šeit.

Sastāvdaļas

  • Dažādi svaigas cūkgaļas gabali (pirms pirkt gaļu, jāzina, cik daudz gaļas varēs ielikt jūsu lielākajā katlā, rēķinoties, ka gaļa vāroties sākumā “kāps” uz augšu).
  • Cūkgaļa – ribiņas, aknas, cauraudzis, pāris kājiņas, šķiņķa gabaliņi, galvas gabali – šņukurs, ausis, mēle – gabali pēc izvēles
  • 2 lieli sīpoli
  • 2 burkāni
  • Selerijas saknes gabals
  • 4–6 ķiploku daiviņas, atkarībā no izmēra
  • Kaltētas vai svaigas lauru lapas
  • Kaltēts vai svaigs timiāns pēc izvēles
  • Sāls, melnie graudu pipari
  • Bļodiņas pastētei un galertam
  • Marlītes gabals pildītajam šņukuram

Soļi

Solis 1

Nopērk labus cūkgaļas gabalus, ja iespējams, no kāda zināma zemnieka vai droša piegādātāja: cauraugušu gabaliņu, ribiņas, šmorcepeša gabalu, 2 kājiņas, ausis, mēli, šņukuru, aknas – no visa pa druskai.

Solis 2

Visus gaļas gabalus vispirms uz pannas apcep brūnus.

Solis 3

Apcep arī sīpolus un burkānus.

Solis 4

Lielā katlā liek visus gaļas gabalus un saknes.

Solis 5

Pannā uzlej ūdeni, lai novārās piecepums, to visu pārlej katlā.

Solis 6

Visu uzvāra, noputo, pieliek melno piparu graudus, kaltētas lauru lapas un timiānu (ja abi pēdējie ir svaigi, tos pievieno 15 minūtes pirms vārīšanās beigām), sāli, un uz ļoti mazas uguns vāra divas stundas. Kājiņas var pavārīt vēl ilgāk, līdz gaļa viegli atdalās no kauliem.

Solis 7

Ribiņas var apēst tūlīt siltajā ēdienā.

Solis 8

Kādu no liesās gaļas gabaliem var atdzesēt un pasniegt, sagrieztu šķēlītēs.

Solis 9

Aknas ar treknāku cauraugušās gaļas gabaliņu un vienu burkānu samaļ divas reizes caur gaļas maļamo mašīnu, var pielikt arī cepeša ādu vai kādus kājiņu gabaliņus, kurus negrib likt galertā. Beigās pagaršo garšvielas, ja vajag, pievieno vēl sāli un piparus, atšķaida ar buljonu, lai būtu labi smērējama masa, uzputo un sapilda trauciņos dzesēšanai.

Solis 10

Kājiņu gaļu sagriež mazos gabaliņos, arī ausis, var pievienot arī liesās gaļas gabaliņus. Saliek bļodiņās burkāna šķēlītes, gaļas gabaliņus, pārlej ar buljonu, kurā gaļa vārījusies, atdzesē un sastindzina.

Solis 11

Šņukura gabalam izņem kauliņus un skrimšļus, tā, lai āda paliek vesela. Mēlei novelk ādu, sagriež šķēlītēs. Burkānu un mēles gabaliņus ieliek šņukura gabala iekšpusē, stingri ietin marlītē un noliek zem sloga, lai atdziest. Tad noņem marli un griež šķēlītēs.

Solis 12

Svētku dienā visus labi atdzesētos ēdienus pasniedz galdā ar mārrutkiem, marinētiem gurķīšiem, kapātiem lociņiem, sinepēm un citām piedevām pēc garšas.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Klučkas

Klučkas

Klučkas ir Vidzemes novada ēdiens. Recepte nāk no Līgas Ivanovas ģimenes Skrīveros. Ģimenē klučkas vienmēr taisījuši pēc lielākiem rudens darbiem, atceras Līgas mamma Rasma Volfārte. Tad sēdušies visi kopā pie saimes galda.

Ratatujs no Dobīšu dārzeņiem

Ratatujs no Dobīšu dārzeņiem

Ratatujs ir dārzeņu ēdiens, kurā vasaras krāsas un garšas izpaužas visā pilnībā. To pagatavojām no dārzniecības “Dobītes” varenās ražas, ar ko ciemošanās reizē mūs apdāvināja Sandra Marcinkēviča.

Mūsu sadarbības partneri