Medus piparkūkas

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

29/12/2020

Mājās gatavota piparkūku mīkla ir īsta mīkla. Vismaz man tā tas bijis ilgus gadus. Beidzot TAS ir noticis: esmu aradusi savu ideālo recepti. Man patīk tas, ka mīkla iznāk plastiska, to viegli izrullēt plānu jo plānu. Garšvielu attiecības arī nu ir salikušās mūsu ģimenei pa prātam. Pie šīs receptes pagaidām apstāšos.

Piparkūkas

Zinu, ka daudzi piparkūku mīklai lieto dedzinātā cukura sīrupu. Esmu izmēģinājusi arī tādu variantu, bet paliku pie Danskukker tumšā sīrupa, kādu to var nopirkt jau gatavu. Garšas buķetē svarīgs ir medus. Protams, vienmēr jārēķinās ar to, ka mēs nevaram divreiz dabūt tieši tādu pašu medu. Tāpēc ar medus piparkūkām ir līdzīgi kā ar vīnu, kas pēc visiem priekšrakstiem nevar būt identisks no dažādu gadu vīnogu ražas. Dabisks protukts jau tāpēc ir dabisks. Piparkūku mīklai iesaka stipras garšas medu, no tumšajiem, aromātiskajiem, griķu vai viršu medu. Bet laba mīkla izdevās arī no gaišā pavasara ziedu medus. Ja pa ķērienam nav iesala ekstrakta, tad var iztikt ar medus un sīrupa maisījumu.

No garšvielām manā receptē visvairāk lietots kanēlis, koriandra sēkliņas, krustnagliņas un apelsīnu miziņas. Apelsīnu miziņas noskrāpēju ar speciālo skrāpīti, ar ko dabū garas, tievas oranžās mizas strēmeles. Pēc tam tās sīki sagriežu. Var jau miziņu arī norīvēt ar smalko rīvi, bet sīkās skaidiņas rada cita veida efektu. Smalki norīvētā miziņa mīklā iejaucas vienmērīgi, kurpretim skaidiņas šad un tad uzkožas, tad ir jauks pārsteiguma mirklis.

No klasiskajām garšvielām, kas sastopamas citās receptēs, šeit neesmu pieminējusi melnos piparus, anīsu un ingveru. Anīss mūsmājās nav tā iecienītākā garšviela. Piparus un ingveru varbūt kādreiz piešausim, kas zina, kas zina. Bet šodien mums patīk tieši tā, kā ir. Vien jābrīdina, ka garšvielas labāk sagatavot vairāk, izsijāt, un izsijāto maisījumu pēc tam pievienot pakāpeniski. Tā kā garšvielas ir dabiskas, ir tikai normāli, ka tās stiprumā mēdz atšķirties, atkarībā no vietas, kur augušas, no laika, kad novāktas, no tā, cik ilgi pie mums ceļojušas un noliktavās gulējušas. Ar to jāsamierinās. Tāpēc sākam ar mazumiņu un pievienojam vēl, ja tā prasās. Un arī tā ir patiesība, ka pa īstam garšas savienojas un izveido kopīgo buķeti, kādu laiciņu pēc mīklas samīcīšanas nostāvoties. Ja nevar paciesties vai svētki jau pie sliekšņa, piparkūkas var sākt cept jau pēc pāris stundām.

Piparkūkas

Nobeigumā ar pateicību pieminēšu dažus cilvēkus man palīdzējuši šī gada piparkūku recepšu labirintos. Vislielākais paldies Dainai Krauklei, kura ilgus gadus strādājusi Brīvdabas muzejā un mūs iepazīstināja ar Emīliju Trankali. Saimnieci, kura, piparkūkas cepot, nodzīvoja vairāk nekā 100 gadu. Viņas piparkūkas bija slavenas kopš septiņdesmitajiem gadiem, ģimene tās cep joprojām un pārdod gada tirgos. Mums bija tā laime dažas reizes parunāties ar Emīliju un saņemt padomus piparkūku mīklas gatavošanā. Viņu ģimenes recepte tiek turēta stingrā noslēpumā, bet mēs priecājāmies arī par iespēju vienkārši parunāties un saņemt dažus padomus, kas arī iekļauti šajā receptē.

Mīļie draugi, novēlu katram atrast savu lieliskāko piparkūku mīklas recepti! Lai ikvienā virtuvē smaržo, virmo, cepas un kraukšķ radošs prieks!

#Tradicionāls ēdiens #Veģetārs ēdiens #Ziemassvētku ēdiens

Piparkūkas

Sastāvdaļas

  • 500 ml sīrupa, medus,  iesala ekstrakta (var izvēlēties vienu no šiem vai kombinēt maisījumu)
  • 300 g cukura
  • 300 g sviesta (daļu var aizvietot ar cūku taukiem)
  • ~ 1200 g miltu
  • 1-2 tējkarotes dzeramās sodas (vai grib cietākas vai trauslākas piparkūkas)
  • 1 ola
  • 1 ēdamkarote skābā krējuma
  • 1 ēdamkarote koriandra sēklu
  • 1 ēdamkarote malta kanēļa
  • 1 ēdamkarote maltu krustnagliņu
  • 1 tējkarote vaniļas cukura
  • ½ tējkarotes smaržīgo piparu
  • ½ tējkarotes kardamona sēklu
  • Šķipsniņa malta muskatrieksta
  • Šķipsniņa malta muskatzieda (nav obligāti)
  • Šķipsniņa sāls
  • No apelsīna noskrāpētas oranžās mizas skaidiņas
Piparkūkas

Soļi

Solis 1

Garšvielas samaļ kafijas dzirnaviņās (turpat ber arī tās garšvielas, kas jau ir maltas, lai viss labāk sajauktos) un izsijā caur sietiņu, mīklā izmanto izsijāto maisījumu. Rupjākās garšvielas nemet ārā, var izmantot karstvīna sīrupam vai citos ēdienos. Garšvielas var arī saberzt miezerī un tālāk rīkoties tāpat.

Solis 2

Katliņā izkausē sviestu, cukuru, pielej sīrupu un iesala ekstraktu, maisot karsē, līdz cukurs izkusis. Pieliek garšvielas, vēl dažas minūtes maisot karsē, lai garšvielas sāk smaržot. Garšvielas labāk sākumā piebērt mazāk un papildināt, ja šķiet, ka tomēr vēl par maz. Tā īsti garšu varēs saprast pēc izcepšanas. Ja vēlas, mīklai var vēl pārkaisīt un iemaisīt papildu garšvielas.

Solis 3

Karstajā masā iesijā 1/3 daļu miltus, labi samaisa (vairs nevāra!). Masa kļūs bieza. Noliek mazliet atdzist.

Solis 4

Pa to laiku olu ar krējumu sakulsta ar dakšiņu. Kad karstā masa padzisusi, iemaisa olu ar krējumu.

Solis 5

Atlikušajiem miltiem pievieno dzeramo sodu, izmaisa, izsijā uz liela dēļa vai tīras galda virsmas. Miltu maisījumā izveido bedrīti, ielej tajā silto masu, miltus no malām uz vidu iemīca mīklā, uzmanoties, lai rokas nesaskaras ar lipīgo masu. Šādā veidā var ļoti labi lēnītēm iemīcīt pietiekami daudz miltu, rokas paturot tīras un novērtējot, kad mīkla ir pietiekami blīva, bet joprojām elastīga. Mīklai vajadzētu būt tik biezai, kādu būtu viegli un patīkami rullēt. Kad to noliks ledusskapī, tā kļūs cietāka, bet pēc atsilšanas un izmīcīšanas mīkla atkal kļūs tikpat mīksta.

Solis 6

Ja piparkūkas grib cept tajā pašā dienā, mīklas bumbu apklāj ar pārtikas plēvi, sasedz ar segu un atstāj tā uz vismaz divām stundām, lai garšas savelkas. Ja mīklu paredzēts lietot vēlāk, to vai nu ietin pārtikas plēvē, vai  noglabā pārtikai paredzētos maisiņos un liek ledusskapī.

Solis 7

Dienā, kad grib cept piparkūkas, stundu vai divas pirms cepšanas mīklu vēlams izņemt no ledusskapja un nolikt pie radiatoriem vai citā siltā vietā, pēc tam to būs vieglāk izmīcīt.

Solis 8

Ja cep plānās piparkūkas, mīklu izmīca un izrullē, cik vien plānu var, vislabāk pa taisno uz ietaukotas pannas. Piparkūkas pārziež ar sakulstītu olu un cep gatavas.

Solis 9

Uzmana, lai nesadeg – labāk lai piparkūkas ir mazliet gaišākas. Ja tās izcep par daudz, piparkūkas kļūst rūgtenas. Cep aptuveni 160–170 C grādu karstā krāsnī, ik pēc brīža lūkojot, vai piparkūkas jau nav gatavas. Reizēm tas notiek jau pēc dažām minūtēm. Kolīdz piparkūkām krāsojas tumšākas maliņas, tās jāņem laukā no krāsns.

Solis 10

Plānās piparkūkas pēc izcepšanas ir mīkstas, tās atdzesē un pagaida, līdz kļūst stingras, atdzisušas tūlīt saliek slēgtā kārbā, lai tās saglabā burvīgo kraukšķīgumu. Piparkūkas ir ļoti garšīgas vēl mazliet siltas, daļu apēd tūlīt un pacienā visus, kuri, gardās smaržas valdzināti, nespēj sagaidīt cienastu.

Solis 11

Ja cep lielās, biezās piparkūkas, tās var glabāt istabā. Šāda veida cepumi piesaista mitrumu no telpas, biezās piparkūkas tādēļ kļūst mazliet mīkstākas un gardākas.

Solis 12

Ja vēlas, piparkūkas var rotāt ar glazūru un cukura pērlītēm, riekstiem, kaltētām ogām, dzērvenēm un sēkliņām.

Solis 13

Ja vēlas, piparkūkas var glazēt. Glazūru gatavo, olas baltumu lejot bļodiņā un pamazām piejaucot pūdercukuru un citronu sulu. Glazūrai jābūt tik biezai, lai būtu vēl nedaudz plūstoša, tomēr saglabātu rakstus. Lieto, pārziežot piparkūkām vai uzspiežot rakstus caur konditorejas turziņu. Glazūrai uz piparkūkām ļauj sacietēt vismaz stundu.

Solis 14

Piparkūkas var uzglabāt ilgstoši, tās saglabā garšas īpašības vairākus mēnešus.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Koča. Grūbu biezputra

Koča. Grūbu biezputra

10. oktobrī atzīmē Starptautisko putras dienu. Tam par godu dalīsimies ar kočas recepti. Šo gardo miežu grūbu putru mums gatavoja Edīte Krastiņa, saimniece no Rūjienas puses. Un gatavoja to īstā maizes krāsnī.

Ķimeņu kartupeļu cepumi

Ķimeņu kartupeļu cepumi

Ķimeņu cepumi ļoti piestāv laikam starp Jāņiem un Pēteriem. Cepumi ir ļoti, patiešām, ļoti garšīgi. Ja cepsi tos viesībām, cepumi pazudīs zibenīgi, to zinām no pieredzes.

Buljons. Ir varianti

Buljons. Ir varianti

Labs buljons ir īsts dzīvības eliksīrs. To zināja mūsu vecmāmiņas, kuras to iemācījās no savām vecmāmiņām, un tā varētu turpināt bezgalīgi, atskatoties uz vēl senākiem laikiem.

Mūsu sadarbības partneri