Marinēti gurķi omas gaumē

Lieldienu olu krāsošana 2019

Katru gadu izmēģinām kādu jaunu olu krāsošanas metodi. Beidzot, beidzot esam tikuši pie ļoti skaistiem rozā toņiem! Agrākie mēģinājumi ar bietēm vai sārtām tējām cieta pilnīgu fiasko. Lieliskie sārtie toņi iekrāsojās no veikalā pirktas granātābolu sulas.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Atmiņā vēl laiki, kad padomju veikalu ziemas dramatiskais sakņu un dārzeņu sortiments katrā mājas virtuvē piespiedu kārtā lika darbināt mazītiņas konservu fabrikas, vārīt ievārījumus, karsēt kompotus, marinēt gurķus un sautēt vīriešu zaftes. Šodien veikalu plaukti piekrauti un izvēle liela.

Bet ir izņēmumi. Mūsu ģimenē iestājas ļoti saspīlēts laiks, kad pavasarī kāds paziņo traģisko vēsti, ka ŠĪ omas marinēto gurķu burka ir ŠOGAD PĒDĒJĀ un būs jāgaida līdz jaunajai ražai. Protams, bez marinētiem gurķiem pavisam iztikt nevar, ja kārojas vārīt soļanku vai uzjaukt rasolu. Esam izmēģinājušies visādus veikala gurķus, diemžēl starp tiem nav nevienu, kas varētu kaut attāli līdzināties omas klasiskajiem.

Lielākā daļa „it kā vietējo ražotāju” izvieto savus pasūtījumus Indijā, Polijā vai citās zemēs. Mums tie ir par saldu, vai arī garšas ziņā diļļu un ķiploku vietā jūt vienu vienīgu etiķi, vai gadās nopirkt skumīgi mīkstus eksemplārus. Tā nu esam laimīgi, ka omai vēl gana daudz spēka, lai pati gan sētu, gan ravētu, gan marinētu. Jubilejās omas gurķi no galda pazūd zibens ātrumā, kad viesi noskaidrojuši, ka tie ir TIE gurķi.

Par konservēšanas niansēm. Oma savulaik gurķu burkas pasterizējusi ūdens katlā, bet pēc draudzenes ieteikuma pārbaudījusi, ka pietiek pāris reižu apliet ar verdošu marinādi uz 15–20 minūtēm, trešajā reizē kārtīgi sasegt uz minūtēm 40, tad tie glabājas arī bez speciālas karsēšanas. Ja vēlas taupīt laiku, var pirmo reizi pārliet tīru verdošu ūdeni, to pēc pārliešanas atliet katlā, otro reizi gurķiem pārliet arī tīru verdošu ūdeni, ko pēc tam izlej laukā. Kamēr gurķi izkarst otro reizi, pirmā uzlējuma ūdeni atkal uzvāra, pievieno sāli, cukuru un etiķi un lieto trešajai pārliešanai, pēc kuras burkas aizvāko un tālāk rīkojas pēc iepriekšēja apraksta.

Par garšvielām – katrs var bez šeit minētajām izvēlēties sev tīkamākās un pierastākās, asumam vēl pielikt čili pipara gabaliņus, melnos vai smaržīgos piparus, sinepju sēklas vai estragonu. Šeit aprakstītā recepte ir mūsu ģimenē iecienītā. Cukuru un etiķi garšo un pievieno, cik nu kuram tīk.

Lai būtu vajadzīgais kraukšķīgums, gurķiem jābūt maziem, stingriem un tikko no vagas vai dobes. Ja gurķi ir lielāka izmēra un gribat būt droši, ka tie ar garantiju glabāsies visu ziemu, burkas var arī sterilizēt lielā ūdens katlā ar ieklātu dvielīti vai drāniņu. Burkas nedrīkst saskarties ar katla dibenu. Arī savstarpēji burkām jābūt atstatu, vāciņiem tikai viegli uzliktiem, ne aizskrūvētiem. Burkas 90 grādus karstā ūdenī lēnām sterilizē (nedrīkst uzvārīt!), 0,7-1 l burkas apmēram 15 minūtes, 3 l – 20 minūtes, pēc tam aizvāko un adzesē, burkas novietojot ar vāku uz leju. Labās cepeškrāsnīs, kur var precīzi noregulēt temperatūru, burkas var sterilizēt, ieliekot dziļākā pannā, kurā ieliets ūdens. Kā to darīt, var izlasīt krāsns lietošanas instrukcijā (tikai nekādā gadījumā neskrūvējat ciet vāciņus!). Tā kā šādi konservēt ir sarežģītāk, var riskēt un gurķus vairākas reizes pārliet ar uzvārītu marinādi, pēc tam sasedzot ar segu.

Pagājušā gadā publicējām omas mazsālīto gurķu recepti, kura šajā vasarā pēc mājas lapas statistikas ir viena no skatījumu līderiem. Ceram, ka arī marinēšanas gudrības būs noderīgas laikā, kad konservēšana atkal nākusi modē, un augstu tiek vērtētas dāvanas no pašu izaudzētā un ziemai sagatavotā. Vai arī aukstā ziemas vakarā vienkārši sagribēsies kaut ko pikantu un kraukšķīgu. Nevajadzēs iet uz veikalu, būs tikai jāpalūko plauktā.

Sastāvdaļas

Uz 1 burku (750–800 ml)

  • 500-600 g vidēji un mazi gurķīši (cik tieši ielien burkā, atkarīgs no lieluma un formas)
  • 4-5 ķiploka daiviņas (var pievienot arī jauno ķiploku lakstus un ziedus)
  • mārrutka lapa, plaukstas lieluma gabals
  • sauja diļļu ar visiem ziediem un kātiem
  • 4–5 ķiršu lapas
  • 2–3 upeņu lapas

Marināde (uz 1 l ūdens)

  • 1 ēdamkarote ar kaudzīti sāls
  • 1 tējkarote cukura
  • 150 ml 9 % etiķa

Soļi

Solis 1

Burkas izmazgā, izplaucē ar vārošu ūdeni, atstāj nožūt. Vāciņus uzvāra ūdens kastrolītī un atstāj padzesēties. Gurķus nomazgā, nogriež tiem galiņus.

Solis 2

Burkas apakšā liek daļu diļļu, ķiršu lapu, upeņu lapu, mārrutku lapu un ķiploku.

Solis 3

Kārto gurķus vertikāli, pēc iespējas ciešāk citu pie cita, pašus mazākos atstājot nobeigumam.

Solis 4

Liek nākamo daļu diļļu, ķiploku un lapu.

Solis 5

Kārto mazos gurķīšus, līdz burka gandrīz pilna.

Solis 6

Uzvāra ūdeni, iejauc cukuru, sāli un kā pēdējo pielej etiķi. Marinādi pārlej gurķiem.

Solis 7

Burkām viegli uzskrūvē vāciņus.

Solis 8

Sakārto burkas blakus un sasedz ar kādu sedziņu vai biezāku drānu, atstāju uz pusstundu.

Solis 9

Nokāš marinādi no burciņām atpakaļ katlā. Uzvāra un pārlej vēlreiz, rēķinoties, ka otrajai pārliešanas reizei nepietiks ar pirmajā reizē nolieto marinādi, vajadzēs nedaudz vairāk. Marinādei jābūt līdz burkas malām, lai burkā pēc iespējas nebūtu gaisa. Uzmanīgi pārbauda, vai burkas vītnes daļa ir pilnīgi tīra, lai nebūtu pielipušas dilles vai lapas. Vāciņus uzskrūvē, pievelk pēc iespējas cieši. Burkas saliek ar vākiem uz leju, sasedz un notur vēl 3–4 stundas. Kad atdzisušas, novieto vēsā vietā.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Lieldienu olu krāsošana 2019

Lieldienu olu krāsošana 2019

Katru gadu izmēģinām kādu jaunu olu krāsošanas metodi. Beidzot, beidzot esam tikuši pie ļoti skaistiem rozā toņiem! Agrākie mēģinājumi ar bietēm vai sārtām tējām cieta pilnīgu fiasko. Lieliskie sārtie toņi iekrāsojās no veikalā pirktas granātābolu sulas.

Nēģi

Nēģi

Nēģi ir apaļmutnieki, tiem nav mugurkaula, nav asaku, toties ir horda, skrimšļi un trešā acs. Šādi tie ir dzīvojuši miljoniem gadu, pat vēl pirms dinozauriem. Vai tie ir vai nav zivis?

Mūsu sadarbības partneri