Lego piparkūku māja
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
30/11/2015
Pilnmēness. Vēl bija atlikušas tikai dažas dienas līdz Jaunā gada sākumam un apkārt valdīja maģiskā noskaņa, kāda mēdz būt gada nogalē. Trīs jaunas mākslinieces no Latvijas Mākslas akadēmijas – Elza Timermane (keramikas nodaļa), Daina Šteinerte (metāla dizaina nodaļa) un Milda Ošiņa (tekstilmākslas nodaļa) nolēma, ka piparkūkas jautrāk cept kopā. Bija gandrīz brīvlaiks no Mākslas akadēmijas darbiem, skates garām, līdz kārtējam eksāmenam gana daudz laika.
Kompānija vienojās, ka vajadzētu uzmeistarot piparkūku māju, bet ne Ansīša un Grietiņas cakaino variantu. Daudzās mākslas vēstures lekcijās pavadītās stundas gribot negribot bija atstājušas ietekmi uz domāšanu un radījušas priekšstatu par arhitektūru kā varen radošu nozari (arvien esmu prātojusi: kāpēc ikviena mākslas vēstures lekcija par jebkuru gadsimtu sākas tieši ar arhitektūru, bet nez kādēļ Latvijā šīs nozares speciālisti ir „deportēti” uz Tehnisko universitāti?). Šodien vairs neviens īsti nepateiks, kā un kurā brīdī radās ideja darināt māju no ķieģelīšiem. Elza to nosauca par lego māju. Tādējādi bija brīvāka iespēja darba gaitā modulēt mājas formu, kā arī visi varēja iesaistīties un piedalīties vienlaicīgi. Savu palīdzību neliedza arī Roberts Rezenbergs, dizaina grafiķis, kurš arī ir ļoti radošs cilvēks un virtuves darbos nav nekāds iesācējs.
Mīklu nopirka veikalā, kasti ar bērnības lego klučiem, kurus nolēma izmantot ķieģeļu šabloniem, sameklēja krāmu kambarītī. Daina atceras, ka vispirms izveidoja kompozīciju pamatiem, uz kā būve turēsies, sakombinējot vairāku formu plāksnes, virs kurām tālāk uz augšu mūrēt sienas.
Tālāk sākās improvizācija, par kuru priecātos daudzi, sākot no Gaudi un beidzot ar Hundertvaseru. Cepa mazākus un lielākus ķieģelīšus. Logu ailēs iedrupināja karameļu gabaliņus – tie cepoties izkusa un izveidoja no skata gandrīz īstas vitrāžas. Kad būvmateriāli bija izcepti, iejauca glazūras „javu” un sāka mūrēt sienas, kāpnes, durvju ailes, un tā līdz pat jumtam. Bija skaidrība, ka mājai jābūt ne pārāk romantiskai, bet interesantas formas un neparastai. Daļu mājas pārjuma, torņa augšpuse palika atvērta. Tas radīja iespēju tajā ievietot gaismas avotu – tējas sveci, kas izcēla vitrāžu efektu logu ailēs. Pie durvīm slaistījās apsnidzis begemots.
Nakts jautrībā pagāja nemanot, ap sešiem no rīta visi attapās pie gatavās būves, kas drīzāk būtu saucama par pamatīgu pili, ne piparkūku mājiņu. Rezultāts bija pārsteigums pašiem un citiem, būvnieki nolēma, ka tā uzreiz apēst šedevru nebūtu prāta darbs. Kādu nedēļu pils priecēja tikai acis, tad kompānija satikās vēlreiz, un piparkūku lego pa gabaliņam vien nojauca un apēda, nospriežot, ka prasās pēc turpinājuma nākamgad. Ir taču vēl daudz un dažādu arhitektūras stilu, kurus līdz šim ignorējuši piparkūku māju cepēji.
Tā kā svētki sliecās uz otru pusi, nolēmām šo iedvesmojošo materiālu publicēt šogad. Ceram, ka mūsu portāla lasītājus jauno mākslinieku veikums iedvesmos ierastos un tradicionālos rituālus iemēģināt jaunā veidā.
Paldies Elzai, Dainai, Mildai un Robertam par lielisko pilnmēness nakti! Lai dzīvo piparkūkas, arhitektūra un begemots! Priekā!
Sastāvdaļas
- 1 vai 2 kg piparkūku mīklas
- 1 olu baltums
- Pūdercukurs pēc vajadzības
- Dažas stiklenes – karameles
Soļi
Solis 1
Vispirms izdomā, kāda stila māju būvēs (ja nav īpašu priekšzināšanu par arhitektūras stiliem, var iedvesmoties no savas pilsētas būvēm vai interneta resursiem).
Solis 2
Mīklu izmīca, izrullē, vispirms izcep pamatnes plāksnes.
Solis 3
No atlikušās mīklas izspiež dažādas formas ķieģelīšus. Daļai no ķieģeļiem izspiež logu ailes. Kad tie salikti uz cepamā papīra, ailēs iekaisa sasmalcinātas ledeņu – karameļu drupačas. Tās cepoties izkusīs un izveidos vitrāžas efektu.
Solis 4
Ķieģeļus cep sakarsētā krāsnī gatavus, atstāj atdzist uz gludas, horizontālas virsmas.
Solis 5
Jumta nosegšanai vai nu izspiež attiecīgā lieluma veselu plāksni, vai arī veido un izcep piparkūku dakstiņus. Nolemj, kas mājā dzīvos, rada iemītniekus (dīvaini rakstīt, ka tos arī izcep, tomēr tā ir jādara).
Solis 6
Olu baltumā iejauc pūdercukuru, lai veidojas balta cukura „java” jeb līme. To tūlīt iepilda maisiņos ar nogrieztu stūrīti.
Solis 7
Ar „javu” apziež ķieģelīšu maliņas un mūrē māju pēc patikšanas. Katru plāksnīti pietur, līdz glazūra sacietē un mūris turas kopā.
Solis 8
Beidzot var būvi rotāt un apdarināt, pabeidzot radīt vajadzīgo stilu un noskaņu. Ciešās, cik nu ilgi var, to visu neapēdot.
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ķimeņu kartupeļu cepumi
Ķimeņu cepumi ļoti piestāv laikam starp Jāņiem un Pēteriem. Cepumi ir ļoti, patiešām, ļoti garšīgi. Ja cepsi tos viesībām, cepumi pazudīs zibenīgi, to zinām no pieredzes.
Medus piparkūkas
Mājās gatavota piparkūku mīkla ir īsta mīkla. Vismaz tā tas bija man līdz šim gadam. Beidzot TAS ir noticis: esmu izveidojusi savu ideālo recepti.