Inguna Plotka no Viesūnēnu mājām mums pagatavoja šo brīnumgardo, sāļo, silto torti. Kā jau iepriekš rakstījām, Ingunas lauku virtuvē virmo daždažādas smaržas un krāsas, kaut kas pašaudzēts kaltējas saišķos un buntēs, kaut kas burbuļo un čurkst, bet kaut kas garo un tvaiko.
Lāčpurni jeb murķeļi ir pavasara sēnes, atrodamas lapu koku mežos vai parkos. Paldies Norai, kura mums uzdāvināja šo sezonālo delikatesi.Par šīm izcilajām sēnēm klīst mīti un leģendas.
Buļbešņīkus mums gatavoja Zeltmājās Kaunatas pagastā, un tas ir tradicionāls latgaliešu ēdiens. Recepti mājas saimniece Aija Kuzminska iemācījusies no sava tēva, kurš labi gatavojis, cepis gardas pankūkas un meistarojis dažādus citus ēdienus.
Šogad Mārtiņdienas zoss pie mums atceļoja no zemnieku saimniecības Indiņi. Saimnieki audzē dažādus putnus – gaļas un dējējvistas, zosis un pīles. Rudens foto plenēra laikā ceļš iegriezāmies Indiņos, un pārliecinājāmies, ka putni līksmā jezgā dzīvojas pa dārzu, pa svaigu gaisu.
Kartupeļu klēses ir ēdiens, kura nosaukumu iepriekš bijām dzirdējuši no Edītes Pauls Vīgneres atmiņu stāstiem par bērnības garšām. Uz Ziemassvētkiem tādas esot gatavojis viņas tēvabrālis, ēduši kopā ar zoss cepeti.
Pasta ar dažādām mērcēm ļoti labi noder brīvdienām, kad ārā jauks laiks un negribas ilgi stāvēt pie plīts. Ja vēl pa ķērienam ir salds krējums, kāda baltvīna glāze, baudījums garantēts, lai ko arī vēl tur pievienotu klāt.