Siera cepumi ir sāļo cepumu klasika. Ik pa laikam pērku tos veikalos, bet kaut kad taču jāpamēģina izcept pašai. Izskatīju vairākas pavārgrāmatas. Recepte visās grāmatās atrodama gandrīz vienāda: siers, milti un sviests vienādās proporcijās, klāt malta kaltēta paprika.
Sviesta cepumi un mūsu opja mīļākie cepumi. Vislabāk, ja tos pa vidu kopā savieno garšīgs ievārījums. Labākie nopērkamie tuvu pie mūsmājām dabūjami Ozoliņa konditorejā Ikšķilē vai Ogrē. Bet ir kāds bet. Tos bieži izpērk, pirms mēs ierodamies. Un tad nekā.
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ķimeņu cepumi ļoti piestāv laikam starp Jāņiem un Pēteriem. Cepumi ir ļoti, patiešām, ļoti garšīgi. Ja cepsi tos viesībām, cepumi pazudīs zibenīgi, to zinām no pieredzes.
Mājās gatavota piparkūku mīkla ir īsta mīkla. Vismaz tā tas bija man līdz šim gadam. Beidzot TAS ir noticis: esmu izveidojusi savu ideālo recepti.
Ar piparkūku recepti dalāmies pašā Ziemassvētku priekšvakarā. Zināms, ka labāk mīklu gatavot kādu laiku iepriekš un nobriedināt, bet būs labi arī tad, ja samīcīsiet to tikai kādu dienu vai pat dažas stundas pirms cepšanas.