Mūsu kaimiņienes Intas Rukas iecienītāko recepšu krājumā stabilu vietu ieņēmusi recepte, kuru viņai reiz iemācīja Anna Karin, draudzene no Zviedrijas. Tā pati, kuras gardo piparkūku recepti publicējām gada sākumā. Par vienu lietu jau sen ir skaidrība – ja kāds ļoti garšīgi gatavo vienu ēdienu, tad arī pārējie būs labi.
Mums kā radošiem cilvēkiem arī tradicionālos svētkos allaž vajag pamēģināt ko jaunu. No augiem raibumam pamēģinājām atraitnītes (paldies Agitai Kotovičai no dārzniecības “Bites”par stādiņiem). No dažām iekrāsojās pārsteidzoši spilgti zaļgani plankumi.
Kad lielais trauks pilns ar sīpolu mizām, skaidrs, ka Lieldienas vairs nav aiz kalniem. Nopirkām arī sarkano kāpostu, tas mūsmājās pēc labās pieredzes iecienīts olu krāsošanai, turpmāk lietosim to ik Lieldienas.
Rudens. Sestdienas rītā pamostamies un zinām, ka dārzā mūs gaida čaukstošu lapu klājiens, grābekļi un dažas stundas svaigā gaisā. Brokastīs jābauda kas sātīgāks.
Šogad esam izmēģinājuši vēl dažus olu krāsu veidus. Ne visi bija veiksmīgi, ja kādam no šeit aprakstītajiem neveiksmīgajiem variantiem ir izdevies labs rezultāts, lūdzu, atrakstiet mums!
Baiba vismīļāk gatavo gaļas ēdienus, jo ir pēc izglītības desu meistare. Ar iedvesmu un labu garšas izjūtu taisa desas, galertus, pastētes un pēc sentēvu metodēm kūpina gaļu un zivis. Viss ir svaigs, dabīgs, bez e-vielām un mākslīgiem uzlabotājiem.