Biezpiens un Latgales baltais siers

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Es nezinu, vai pilsētas bērni šodien varētu atbildēt uz jautājumu, kā rodas biezpiens. Man bija tā laime bērnībā pavadīt vasaras laukos, ar krūzi stāvēt pie govs sāna, kur mana lauku baba (tā nu Latgalē joprojām sauc vecmammas) ieslauca siltu, putainu pienu. To dzerot, varēja dabūt smukas, baltas piena ūsas. Piens tā visās pārvērtībās un veidos bija brokastīs, pusdienās un vakariņās, un dīvainā kārtā neapnika. Es allaž priecājos, kad uz uguns tika celts lielais katls ar rūgušpienu un uzsildīts biezpiens. Sulaino biezpienu pārlēja ar marlīti izklātā sietā, un ar lielo karoti varēja ķeksēt un ēst maigi staipīgos gabalus, kuros vēl bija paslēpies kāds rūgušpiena kunkulis. Kad suliņas bija notecējušās, biezpienu pārlika bļodā un ēda ar krējumu, sāli vai cukuru. Vai arī marlē zem sloga taisīja sieru.

Tagad vecmammas mājās saimnieko Pēteris un Lidija Umbraško, mans mammas brālis un viņa sieva, un tieši tāpat piens tiek pārstrādāts dažādos veidos. Lidija mums par prieku ļāva bildēs nofiksēt šo biezpiena tapšanas brīnumu. Pamēģiniet, ja līdz šim neesat ko tādu baudījuši. Vienīgi būs vajadzīgs no lauku piena saraudzēts rūgušpiens (no rūpnieciski apstrādātā piena var iznākt liela vilšanās), vai arī svaigam lauku pienam var pievienot kefīru. Kopš zemnieki pilsētniekus lutina ar piena piegādāšanu no savām saimniecībām, biezpienu mājās var uztaisīt arī pilsētnieki.

Pāri palikušās sūkalas jeb suliņas ir ļoti labi izmantojamas rauga mīklas vai pankūku mīklas iejaukšanai. Sūkalas ir ļoti labas arī kā kosmētisks līdzeklis – roku vanniņām vai sejas nomazgāšanai. Vēl tās var lietot to augu aplaistīšanai, kam patīk skābums, piemēram, sakņu selerijām. Mēģināsim atrast vairāk informācijas, kā vēl tās var noderīgi pielietot, jo no 3 l piena sanāk bļodiņa biezpiena, pārējais pārtop sūkalās. Ja jūs zināt kādus labus padomus šai sakarā, lūdzu, padalieties ar mums komentāru sadaļā!