Šo it kā vienkāršo ēdienu gatavo paaudzēs, bet tas ļoti labi iet kopā ar tik mūsdienīgo zero waste koncepciju – nemetīsim ārā ēdienu, pat ja tas ir mazliet apkaltis un tāpat vairs nešķiet baudāms, tā pasaudzējot ne tikai pašu maciņus, bet arī planētas resursus.
Šogad par godu Latvijas dzimšanas dienai izcepu rudzu rupjmaizes torti. Recepti esmu salikusi kā kompozīciju no vairākiem avotiem. Kad uznāk iedvesma un ir gana daudz laika, varu eksperimentēt, pārāk nesatraucoties par rezultātu. Ir aizraujoši iztēloties dažādos garšu salikumus, faktūras, krāsas un smaržas. Pandēmijas dēļ viesības šogad nav atļautas, bet mani mājinieki ir ar mieru nomēģināt ikvienu manu eksperimentālo cepumu.
Marinēti siļķu rolmopši ir ēdiens, kas Latvijā ienācis no Vācijas. 19. gadsimta Vācijas kanclers Oto fon Bismarks ir teicis: „Ja siļķes maksātu tikpat dārgi kā kaviārs, cilvēki tās novērtētu daudz augstāk.” Mūsdienās marinēta siļķe atrodama ikviena lielveikala plauktā, bet mājās marinēta vienmēr būs garšīgāka.
Vegāno ābolkūku reiz cepu, dodoties ciemos pie mūsu draudzenes Dagnijas, kura jau gadiem nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Domājot par ciemakukuli, man bija svarīgi atrast tādu kūkas recepti, kuru varētu ēst visi.
Kūciņa “Vecrīga” ir latviešu konditoru veiksmes stāsts ilgu gadu desmitu garumā. Apaļā plaucētās mīklas čauliņā iepildīts uzputots biezpiena krēms, viegla pūdercukura kārtiņa pāri.