Ķiršu ievārījuma recepte laika gaitā mūsmājās ir ļoti mainījusies. Vecā recepte, kurā ogas ilgi vāra cukurā, palikusi pagātnē līdz ar ģimenes paaudzēs saglabāto stāstu par to, kā mana tēva vecmāmiņa tīrījusi kauliņus no pašu dārza ogām. Daudz un ilgi.
Ķimeņu cepumi ļoti piestāv laikam starp Jāņiem un Pēteriem. Cepumi ir ļoti, patiešām, ļoti garšīgi. Ja cepsi tos viesībām, cepumi pazudīs zibenīgi, to zinām no pieredzes.
Galertu vāra gan no gaļas, gan zivīm, klāt liekot arī dažādus dārzeņus un zaļumus. Tas ir ļoti iecienīts ēdiens Jaungada svētku galdam. 30. decembrī nesam mājās lielu karpu, un šeit ir runa ne tikai par garšas baudām, bet arī par tradīcijām.
Rudens ir laiks, kad var svinēt ābolus. Vai var būt par daudz ābolkūku recepšu? Nekādā gadījumā. Šoruden mani iedvesmoja Dainas Alužānes Facebook profilā publicēta ābolkūkas recepte, kuru viņa raksturoja kā “ķepīgu, sviestīgu un francūzīgu bez sava gala”. Izlasot sastāvdaļu sarakstu, bija skaidrs, ka recepte ir vienkārša un ātra.
To, ka rabarbers draudzējas ar apelsīnu, zinu kopš bērnības. Toreiz apelsīnus nemaz tā nevarēja nopirkt. Kad tāda laime gadījās, mana vecāmāte, ko ģimenē sauca par Manīti, tos mizoja plāni jo plāni, pēc tam miziņas rūpīgi izkaltēja un glabāja cieši aizskrūvētā burciņā.