Franču grauzdiņi

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Franču grauzdiņi man vienmēr saistīsies ar Paulu. Ar tiem svētdienas rītiem, kad laiski kopā brokastojām pie apaļā galda vietā, ko savējie pazīst ar nosaukumu E1A. Tās vietas vairs nav, Paula kopā ar Mārcīti tagad dzīvo Vīnē, bet jaukas atmiņas ir palikušas. Jā, man ļoti pietrūkst to svētdienas rītu, kad  mūsmājās pēc forši pavadītas sestdienas nakts modās bērni un viņu draugi, gatavoja brokastis, mēs visi kopā ēdām ilgi un nesteidzīgi, runājoties par visu ko. Man ļoti patīk jaunā paaudze, viņi manī vieš cerību, ka viss būs labi. Tādi gaiši, drosmīgi cilvēki, jūra līdz ceļiem un pasaule pie kājām.

Bet Paulas gatavošanas prasmes pelnījušas, lai mazliet par to pastāsta atsevišķi. Paula ir turbo! Ar idejām, apgriezieniem un ātrumu, ar lielu patiku izmēģināt ko jaunu. Abi ar Mārci divatā ir gatavojuši visas ēdienreizes aptuveni divdesmit cilvēku kompānijai vairāku dienu garumā, gatavojuši stilīgus mielastus ballītēm, arī viņu ikdienas galdiņš vienmēr klāts labām, gardām un veselīgām lietām. Ar siltumu atceros krāšņās vakariņas toreiz, kad pirms diviem gadiem ciemojāmies pie viņiem Vīnē. Galds bija saklāts tik skaisti kā restorānā, ar katram viesim speciāli piemeklētām kartītēm, ar pašu ceptām Vīnes šnicelēm, kartupeļu salātiem, un tiramisu noslēgumā. Ja Paula ar Mārci mūs veda uz kādu kafejnīcu, tad zinājām, ka tur viss būs garšīgi. Eh, toreiz vēl varējām ceļot. Nu jau gads, kopš pandēmijas dēļ neesam tikušies klātienē. Šodien Paulai ir vārda diena, tam par godu publicēsim franču grauzdiņu recepti.

Šo it kā vienkāršo ēdienu gatavo paaudzēs, bet tas ļoti labi iet kopā ar tik mūsdienīgo zero waste koncepciju – nemetīsim ārā ēdienu, pat ja tas ir mazliet apkaltis un tāpat vairs nešķiet baudāms, tā pasaudzējot ne tikai pašu maciņus, bet arī planētas resursus. Turklāt ar ledusskapī atrodamām sastāvdaļām to var padarīt pavisam smalku. Tā kā šis ir ēdiens ar interesantiem stāstiem un atrodams daudzu tautu virtuvēs, pievienošu šeit citātu no mūsu grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”. (Latvijas Mediji, 2016)

Arme Ritter, nabaga bruņinieks

Attēls no grāmatas "Eiropas vēsture latviešu virtuvē". Grauzdiņi ar apceptām aprikozēm un krēmsieru

“Franču grauzdiņi ir olu un piena maisījumā apmērcētas un brūni apceptas baltmaizes šķēles. Gatavo gan saldā veidā, pievienojot cukuru, kanēli vai vaniļas cukuru, klāt pasniedzot ievārījumu, ogas, medu vai kļavu sīrupu, gan sāļā veidā, ar sviestu un sieru.

Apceptās maizītes dažādās Eiropas valstīs pazīstamas kopš seniem laikiem. Pirmās liecības atrodamas no 4. gs. Romas impērijā izdotas recepšu kolekcijas ar nosaukumu “Cits saldēdiens” (Lat. Aliter Dulcia). Romieši maizi pirms apcepšanas mērcēja tikai pienā, bez olu piedevas.

Vācijā 14. gs. šo maizīšu recepte ir publicēta pavārgrāmatā kā “Nabaga bruņinieks” (vācu val. Arme Ritter). Iespējams, maizes šķēles pēc formas atgādinājušas bruņinieku vairogus. Ēdiens minēts arī brāļu Grimmu 14. gs. izdotajā vācu valodas vārdnīcā. Ar tādu pašu nosaukumu maizītes pazīstamas arī Skandināvijas valstīs, kā arī atrodamas Latvijā izdotās 20. gs. sākuma pavārgrāmatās.

Francijā un Beļģijā ēdienu sauc par “Zaudēto maizi” (Pain perdu), jo tā var izlietot tik sakaltušu maizi, kas citādi vairs nebūtu ēdama. Francijā un arī citās Eiropas valstīs iedzīvotāji uzskata, ka maizi izsviest atkritumos ir liels grēks, pat ja tā vairs nav svaiga. Īsto garšu var panākt tieši ar nobriedušām šķēlītēm, jo mīkstā maizē ievelkas par daudz šķidruma.”

Arme Ritter

Attēls no grāmatas "Eiropas vēsture latviešu virtuvē"

Sastāvdaļas

  • Dažas apkaltušas baltmaizes šķēles
  • 1 ola
  • 100 ml piena
  • Nedaudz sviesta cepšanai
  • Cukurs un malts kanēlis pārkaisīšanai

Varianti pasniegšanai

  • Krēmsiers, biezpiens, saldējums
  • Ogas, augļi, ievārījums, piparmētras
  • Medus, kļavu sīrups, kausēta šokolāde

Soļi

Solis 1

Olas iešķiļ bļodiņā, pievieno pienu, sakuļ viendabīgā masā. Ja vēlas, var nedaudz cukura un kanēļa pievienot piena-olu masai.  Var arī maizes šķēles pirms cepšanas apziest ar sviesta kārtiņu.

Solis 2

Sakarsē pannu, izkausē sviestu. Kad sviests sāk karamelizēties, maizes šķēles apmērcē no abām pusēm piena–olu maisījumā un apcep no abām pusēm zeltainas.

Solis 3

Grauzdiņus ēd karstus vai aukstus, apkaisot ar cukuru un kanēli.

Solis 7

Var karstos grauzdiņus papildināt ar svaigām ogām vai augļiem, krēmsieru, saldējumu, medu, kļavu sīrupu, kausētu šokolādi vai Nutellas krēmu.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Burkānu salāti ar zemesriekstiem

Burkānu salāti ar zemesriekstiem

Burkānu salāti ar grauzdētiem zemesriekstiem un rozīnēm ir vieni no gardākajiem burkānu salātiem, viesībās tie nekad nepaliek pāri.

Bismarka siļķes

Bismarka siļķes

Marinēti siļķu rolmopši ir ēdiens, kas Latvijā ienācis no Vācijas. 19. gadsimta Vācijas kanclers Oto fon Bismarks ir teicis: „Ja siļķes maksātu tikpat dārgi kā kaviārs, cilvēki tās novērtētu daudz augstāk.” Mūsdienās marinēta siļķe atrodama ikviena lielveikala plauktā, bet mājās marinēta vienmēr būs garšīgāka.

Ceptas gailenes ar grauzdiņiem

Ceptas gailenes ar grauzdiņiem

Sviestā ceptas gailenes uz grauzdētas, siltas tostermaizes būs īstais ēdiens laikā, kad meži pārpilni sēņu, esi jau līdz sātam ēdis sēņu mērci ar jaunajiem kartupeļiem un prāto, kā vēl lai gardi pagatavo šīs meža veltes.

Mūsu sadarbības partneri