Ceturtdiena, 28 septembris, 2017

Kāpostu tīteņu ceļš uz Latviju

 

Stāsts no mūsu grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.Kapostu_titeni_lapa_no_gramatas

Zviedrijā tīteņu recepte ar nosaukumu „dolma” pirmo reizi aprakstīta 1765. g. izdotajā slavenajā Kaisas Vargas (Anna Christina Warg jeb Cajsa/Kajsa Warg, 1703 – 1769) pavārgrāmatā. Vargas receptes vispirms pārtulkotas vācu valodā, pēc tam tulkotas latviski un publicētas pirmajā latviešu valodā izdotajā pavārgrāmatā. Dolmu gatavoja no vīnogu lapām, maltas liellopu gaļas un citronu sulas. Līdz ar kotletēm un kafiju tīteņus kā jaunu ēdienu no Osmaņu Impērijas uz Zviedriju atvedis karalis Kārlis XII.

Pēc sakāves Poltavas kaujā 1709. g. karalis devies uz Benderiem Moldāvijā. Tajā laikā tā piederēja Osmaņu impērijai, kas bija Zviedrijas sabiedrotie. Kārlis XII pārliecinājis Osmaņus, lai viņi ieguldītu naudu cīņā pret krieviem. Kad karalis 1715. gadā atgriezies Zviedrijā, viņam sekojuši Osmaņu Impērijas kreditori, kas naudu karošanai tiešām aizdevuši. Zviedrijā viņi bijuši līdz pat 1732. g., un uzskata, ka šajā periodā Zviedrijā sāka gatavot dolmu. Tā kā vīnogu lapas Zviedrijā bijušas dārgas, Kaisa Varga savā pavārgrāmatā piedāvājusi tiem cilvēkiem, kas nevar tās atļauties, pildījumu ietīt blanšētās kāpostu lapās.

Katru gadu 30. novembrī Zviedrijā svin Kāpostu tīteņu dienu. Tā ir veltīta Zviedrijas dažādu tautību iedzīvotāju kultūras vērtību bagātībai un līdzāspastāvēšanai. Zviedrijas pilsētu muzejos rīko augsta līmeņa pasākumus ar dažādu prominenču piedalīšanos.

Pirmdiena, 8 maijs, 2017

Ķekavas svaigā vistas gaļa – audzēta bez antibiotikām

 

VO_4050004

 

 

PF “Ķekava” svaigā vistas gaļa – pirmā gaļa Baltijā ar īpašu norādi “Audzēts bez antibiotikām”

Investējot 3 miljonus eiro pastiprinātā biodrošībā, putnu labturībā un kvalitātes vadībā, Latvijā vadošais putnu gaļas ražotājs AS “Putnu fabrika Ķekava” kļuvis par pirmo gaļas lielražotāju Baltijā, kurš vietējam tirgum un eksportam ražos paaugstinātas kvalitātes gaļu ar atzīmi “Audzēts bez antibiotikām”. Lasīt vairāk.

Pirmdiena, 1 maijs, 2017

Ciemos pie Kuzminsku ģimenes Zeltmājās, Kaunatas pagastā

 

Kuzminsku ģimene

 

Darba gaitas mūs šogad bieži ved uz Latgales pusi. Rāznas Nacionālais parks svin 10 gadu jubileju. Šajā sakarībā piedalāmies projektā, kurā top Andra Eglīša foto izstāde un grāmata par parka vērtībām. Tās ir ne tikai krāšņā daba: ezeri, salas, meži, augi, putni un dzīvnieki, bet arī paši latgalieši. Cilvēki tur ir tikpat tīri, skaidri un godīgi kā daba. Lasīt vairāk.

Pirmdiena, 19 decembris, 2016 - Stāsta , ,

Piparkūku mājiņa? Šoreiz katedrāle.

 

piparkukas, baznica, katedrale

 

Piparkūku mājiņas vietā Mākslas akadēmijas studentes Daina (rotu dizains), Elza (porcelāns un keramika) un Milda (tekstils un dizains) šogad uzcēla pamatīgu katedrāli. Savu palīdzību neliedza arī Dainas draugs Toms. Lai mākslas zinātnieki skaidro, cik tur gotiskā, cik eklektiskā vai kāda cita stila. Būve izdevās grandioza (61 x 32 x 32 cm)! Lasīt vairāk.

Trešdiena, 30 novembris, 2016 - Stāsta ,

“Eiropas vēsture latviešu virtuvē”. Grāmatas atvēršanas svētki

Grāmata "Eiropas vēsture latviešu virtuvē"

Nesen atvērām mūsu vairākus gadus loloto grāmatu “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”, kura ir mūsu bloga www.garsigalatvija.lv recešu izlase un tapusi sadarbībā ar Lauku Avīzi.

Paldies Vijai, Sintijai, Norai, Imantam un Ivaram, kuri palīdzēja lielā rasola, eklēru un lazdu riekstu bezē – šokolādes kūciņu gatavošanā. Protams, ka mielasta galdu klājām pēc grāmatā publicētajām receptēm. Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka rasols ir tikai šķietami vienkāršs un pašsaprotams ēdiens. Ja virtuvē darbojas vairākas saimnieces, viss nav tik vienkārši. Ikviena dalās savā pieredzē. Nora: kad kartupeļi sagriezti, tos vajag sajaukt ar kādu lāsi gurķu marinādes, lai drusku ievelkas. Vija: mērcei jāpievieno nedaudz cukura, jo mans znots tā vienmēr dara! Jānis jau pie galda piekodināja, ka rasols nav iedomājams bez melnajiem, maltajiem pipariem. Paldies, jums, draugi, rasols bija lielisks, nepalika pāri ne kripatas! Lasīt vairāk.

Pirmdiena, 8 augusts, 2016

Septiņpadsmit dažādi sieri Mercendarbes muižā

 

VO_8050003

 

Nu labi, gandrīz septiņpadsmit. Bet mēs šeit neesam sīkumaini. Tā šogad saimnieces jau trešo reizi mērojās spēkiem Baldones garšas meklējumos. Pie viena garā galda stājās gan mājražotājas ar stāžu, gan prasmīgas saimnieces, kuras ikdienā gatavo savam, ģimenes un draugu priekam. Paldies par drosmi, uzņēmību un darba dienu steigā atrasto laiku sagatavot cienastu saviem pilsētas kaimiņiem un viesiem. Lasīt vairāk.

Trešdiena, 27 jūlijs, 2016

Restorāns 3 un atmiņas 30

 

VO_7260100

Nu jau 30 gadu pa Annām svinam savas ģimenes dzimšanas dienu. Patīkams fakts – vēl nekad šo gadu laikā Annu dienā nav lijis lietus, un, cerams, tā arī turpināsies.

Šogad silto 26. jūlija vakaru pavadījām Restorāna 3 ielas terasē, baudot dažādas smalkas Latvijas dabas garšas, smaržas, krāsas un faktūras. Lasīt vairāk.

Ceturtdiena, 21 jūlijs, 2016

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls

 

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls

“Zaubes savvaļas kulinārais festivāls” pirmo reizi notika šā gada 9. jūlijā un bija jo kupli apmeklēts. Zem krāšņajiem dižozolu vainagiem gleznaino ezeru krastā kopā ar ģimenēm rosījās Zaubes mednieki un makšķernieki. Garos galdus noklāja itin bagātīgs klāsts ar cepešu šķēlītēm, smalkām ruletītēm, mazām pastētītēm, brūni saceptām kotletītēm, aromātiskiem šašliku gabaliņiem, sulīgām zivtiņām, ko papildināja mērcītes, smēriņi, citrona šķēlītes, aspika želeja, vircotas garšvielas, dūmu smaržas un galda klājēju vēlīga omulība. Ikviens varēja atrast sev tīkamu cienastu un izmantot izdevību nogaršot stirnas, bebra, aļņa un mežacūkas gaļu. Ruksi uz iesma virs dzīvas uguns cepināja vai veselu diennakti! Tam visam klāt gards alus vai dzirkstošais Valmiermuižas zelteris. Visas dienas garumā karstumu veldzēja lieliskais Skrīveru Mājas saldējums. Lasīt vairāk.

Otrdiena, 26 aprīlis, 2016

Jaunā pārtika

 

Domnīca "Jaunā pārtika"

ES mājā 25. aprīlī notika diskusija par jauno pārtiku (vairāk par runātājiem šeit).

Par jauno pārtiku varam dēvēt tādu, kas nav bijusi plaši lietota pirms 20 gadiem. Mūsdienās ēdam godži ogas un čia sēklas, lietojam ingveru, stēviju, nori loksnes, šitaki sēnes (izrādās, par šo sēņu audzēšanu Latvijā paldies jāsaka LU rektoram Indriķim Muižniekam), kuras pirms dažiem gadu desmitiem Latvijā nebija pazīstamas. Jaunās pārtikas ieviešanā sava loma ir gan sabiedrības informēšanai plašsaziņas līdzekļos no ražotājiem un tirgotājiem, gan restorānu šefpavāriem, gan pārtikas blogeriem, visiem kopā mainot sabiedrības viedokli un iedrošinot nogaršot ko jaunu. Lasīt vairāk.

Pirmdiena, 18 augusts, 2014

Baldones garša 2014

Teksts: Sandra Ošiņa. Foto: Valdis Ošiņš.

VO_8019533

2014. gada 1. augustā Baldones novada svētku ietvaros Mercendarbes muižā notika saimnieču kulinārijas konkurss – skate „Baldones garša 2014”.

Visiem zināma patiesība, ka katrs mūsu zemes apceļotājs ik pēc dažām stundām iegriežas kādā krodziņā, lai iestiprinātos. Citviet pasaulē paši esam guvuši dažādus iespaidus un protam novērtēt to, cik ļoti svarīgs ir tur nobaudītais ēdiens ar katrai vietai raksturīgu produktu garšu, smaržu, krāsu un faktūru kopumu. Tas veido priekšstatu par šo valsti, pilsētu vai novadu. Ja reiz tūrists ir baudījis ko lielisku, atcerēsies to ilgi. Protams, jaunā mode krogos fotografēt ēdienu un bildes nekavējoties publicēt sociālajos tīklos ātri izplata vizuālo informāciju ceļotāju radu un draugu pulkā, tāpēc nav mazsvarīgs maltītes vizuālais noformējums.

Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas