Restorāns 3 un atmiņas 30

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

27/07/2016

Nu jau 30 gadu pa Annām svinam savas ģimenes dzimšanas dienu. Patīkams fakts – vēl nekad šo gadu laikā Annu dienā nav lijis lietus, un, cerams, tā arī turpināsies.

Šogad silto 26. jūlija vakaru pavadījām Restorāna 3 ielas terasē, baudot dažādas smalkas Latvijas dabas garšas, smaržas, krāsas un faktūras.

Galda piederumi ar patinu un vēsturi.

Ēdieni kā miniatūri mākslas darbi, pasniegti traukos, kas izceļ kompozīciju. Krāsu un garšu kontrasti, maigais pret kraukšķīgo, bezgala smalku savvaļas augu un ziediņu akcenti. Jāņogas un upenes limonādē ar ledus gabaliņiem.

No bioloģiskiem miltiem pašu cepta maize.

Vienā saldā dziesmā savijušās liepziedu, iesala, medus, krēmsiera, šokolādes, ķiršu un daudzu citu sastāvdaļu notis.

Viss bija tieši tā, kā tam pašā vasaras viducī vajadzētu būt vietā, kura lepojas ar mežā, laukā un pļavā ievāktas, kā arī bioloģiski audzētas Latvijas pārtikas gatavošanu un pasniegšanu.

Bez pārsteidzošo garšu savienojumu baudīšanas ir vēl kāda pievienotā vērtība – iedvesma pašiem izmēģināt tik daudz dažādu augu, ko mums dāsni piedāvā Daba, bet savas nezināšanas dēļ neienāk prātā likt galdā. Izsmeļošas atbildes uz mūsu jautājumiem par dažādajām sastāvdaļām zināja jaukā viesmīle. Kopš šīs dienas salātiem pievienosies tumši sarkanās zaķskābenītes, kuras līdz šim ravēju laukā no puķu dobēm. Mūsu draugam Gvido Kajonam jau bija aizdomas, ka tās nezālītes varbūt tomēr ir „jāzālītes”, kas arī apstiprinājās. Paldies, jums, draugi!

Vērojot nesteidzīgi garām klīstošos tūristus, mazā Vecrīgas ieliņa raisīja senas atmiņas.

Mēs ar Valdi iepazināmies 1984. gadā darbā, pilnā vārdā Rīgas rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības mākslinieciskās ražošanas darbnīcā, īsāk BUB-ā, kas atradās Stabu (toreiz Fridriha Engelsa) un Valmieras ielas stūrī. Darbnīcā izgatavoja dažādus pasūtījumus sietspiedes tehnikā, sākot ar planšetēm un plakātiem, beidzot ar mākslas grafikām. No „lietišķajiem” uzreiz nonācu aizraujošā darbā, kur varēja iemācīties radošu amatu, labi nopelnīt, turklāt satikt dažnedažādas interesantas personības. Mazajā divstāvu koka ēkā zumēja kā bišu stropā, tēli tur bija ne sliktāki kā Remarka romānos: vecais meistars Vilhelms Trumpītis ar 5 cm garu nenokratītu pelnu puļķīti mūžīgās cigaretes galā, mākslinieks Žeņa, kurš reizēm gleznoja 10 glezniņas vienlaicīgi, ko pārdot filharmonijas skvērā, lai nopirktu šņabi; un vēl kādi desmit jaunāki un vecāki drukātāji. Bija arī priekšnieks Ritums Kaibe, kuram patika visa tā darbošanās, un Valda kompānija, gados jauni cilvēki, pie kuriem bieži nāca studenti no Mākslas akadēmijas.

Tur bija drukas iekārtas, krāsu bundžām un instrumentiem nokrauti plaukti un galdi, pa vidu gadījās arī kādas ievārījuma burkas, maizes kukulīši, kaktā pamests pusmaiss ar kartupeļiem un elektriskā plīts. Privātos pasūtījuma darbus bieži strādājām arī naktīs, un tad vajadzēja nodrošināties ar provīziju. Toreiz nakts stundās nevarēja aiziet uz benzīntanku vai diennakts veikalu. Atmosfēra bija ļoti brīva un bohēmiska, īpaši, ja ņem vērā, ka tas bija vēl padomju laiks. Tāpēc regulāri ieradās pārbaudes no dažādām padomju varas struktūrām (OBHSS, “čekas”), lai pārbaudītu, vai nenotiek kas padomju valsts pamatus graujošs.

Mūsu atmiņas ar mazo Vecrīgas ieliņu saistīja kāds nams, kurā algas dienā no Siguldas ieradās burtiski plīstoša savā vērtības apziņā BUBa grāmatvede ar naudas čemodānu. Mēs devāmies turp un stāvējām garā rindā kopā ar skursteņslauķiem un citiem darbiniekiem, lai pēc tam parakstītos algu sarakstā un iegūtu jauki čaukstošās naudaszīmes. Varēja novērot kādu tradīciju: pirms doties tālākajās dienas gaitās, daudzi veči, rindu pēc naudas izstāvējuši, iegriezās turpat esošās kafejnīcas durvīs, kuru rotāja uzraksts „Sviestmaizes”, un veldzējās ar šņabja glāzīti, uzkožot maizīti ar cieti vārītu olu un ķilavu. Iespējams, mūsu dzīvē ir bijis daudz laimīgu brīžu, pateicoties mūsu tā laika regulārajai saskarsmei ar skursteņslauķiem. Kā zināms, ja satiec skursteņslauķi un pieskaries viņa tērpa spožajai pogai, laime garantēta.

Lai konceptuāli pabeigtu šo trīsdesmitgades vakaru, mājās pagatavojām olu un ķilavu maizītes (recepti nepievienosim!), un nopirkām dažas kūkas, tādas, ko cepa arī pirms trīsdesmit gadiem. Jo tādas Vecrīgā joprojām varējām atrast.

Bet ar to nemēģinām paust, ka mūsos gruzd jebkāda veida nostalģija pēc pagājušajiem laikiem – ir labi, ka tajā ieliņā tagad ir Restorāns 3, vasarā ierodas viesi no visas pasaules un bauda Latvijas labumus. Pēc algas vairs nav jāstāv rindā, vienīgi skursteņslauķa pogai joprojām patīk pieķerties, kad rodas tāda izdevība. Un viņi ir saprotoši.

Kāzu foto zemāk: Uldis Liepkalns

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Citi stāsti

Taupības jeb vārāmā kaste

Taupības jeb vārāmā kaste

Agrāk ir bijušas arī speciāli iekārtotas taupības jeb vārāmās kastes. Šo paņēmienu varētu salīdzināt ar mūsdienu restorānu šefpavāru iemīļotu lēni vārītu ēdienu, kurā īpaši labi saglabājas smarža un garša, ēdiens ir mīksts, graudaugi un pākšaugi uzbrieduši kā pūkas. Mājsaimniecībā tādējādi ietaupās elektrība, gāze vai malka. Nepiedeg katli. Putra nevar pāriet pār katla malām. Kamēr ēdiens savā nodabā gatavojas, varam darīt ko citu – strādāt vai doties pastaigās pie dabas.

“Garšas fizioloģija”. Buljons

“Garšas fizioloģija”. Buljons

Zupa ir veselīga, viegla un barojoša pārtika un ir piemērota visiem; tā iepriecina kuņģi un sagatavo to barības uzņemšanai un sagremošanai. Cilvēkiem, kam draud aptaukošanās, jādzer tikai buljons.

Mūsu sadarbības partneri

 

0 Comments

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Par autortiesībām

Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Par šo materiālu pilnīgu vai daļēju izmantošanu pārpublicēšanai lūgums sazināties ar "Garšīgā Latvija" veidotājiem. Par attēlu izmantošanas tiesībām variet jautāt arī AKKA/LAA.

Par datu aizsardzību

Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.

 

Projekta atbalstam

Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta