Marinētas ceptas reņģes
Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.
Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.
To, kā garšo cepti cukini ziedi, tā vienkārši nemaz nevar iedomāties. Pirmā pieredze ir iespaidīga – no ārpuses kraukšķa kārta, iekšā – sulīgs pildījums. Dārzos šie ziedi, šķiet, vēl ir atrodami. Receptei der arī ķirbja ziedi. Svarīgi, ka tie novākti noteiktā stadijā, ne par agru, ne par vēlu.
Katru gadu izmēģinām kādu jaunu olu krāsošanas metodi. Beidzot, beidzot esam tikuši pie ļoti skaistiem rozā toņiem! Agrākie mēģinājumi ar bietēm vai sārtām tējām cieta pilnīgu fiasko. Lieliskie sārtie toņi iekrāsojās no veikalā pirktas granātābolu sulas.
Nēģi ir apaļmutnieki, tiem nav mugurkaula, nav asaku, toties ir horda, skrimšļi un trešā acs. Šādi tie ir dzīvojuši miljoniem gadu, pat vēl pirms dinozauriem. Vai tie ir vai nav zivis?
Kāzās agrāk devuši vispirms brokastis. Tā sauca ēdienreizi, kas varēja arī nebūt no rīta, bet bija pirmā ēdienreize viesiem.
Šo ierakstu veltām visām latviešu dēlu mammām Lāčplēša dienas priekšvakarā. Rudzi, kas Latvijas zemē izaug tik brangi, ir kā stipra saite un zemes kods. Rudzu maizes tapšanas darbos mums ļāva ielūkoties Edīte Krastiņa.