Ķirbja kēkss ar speltas kviešiem

 

Kirbju_kekss_VO_2180067

Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda čellu, kā arī dažādus virtuves rīkus. Viņas receptē bija lietotas kokosriekstu skaidiņas, bet nebija citrona miziņu un vaniļas cukura. Savukārt parastos kviešu miltus mēs esam aizvietojuši ar speltas kviešu pilngraudu miltiem. Ķirbja kēksu cepam gadiem, un varam apgalvot, ka tas garšo ikvienam! Lasīt vairāk.

Ķirbja zupa

 

Kirbju_zupa_VO_1170014

Ķirbja zupu gatavo teju ikvienā mājā, un lielās ogas var būt labs stiprinājums gavēņa laikā. Manā bērnībā nebija tik daudz dažādu šķirņu, arī zupa bija viena vienīga – ar mannas putraimiem, pienu un cukuru. No tiem laikiem ne vienam vien ir aizspriedumi un pārliecība, ka ķirbja ēdieni negaršo. Šodien lielo ogu varam izvēlēties dzeltenāku vai oranžāku, sulīgāku vai samtaināku. Zupai man labāk tīk tie miltainie – cepamais ķirbis (Uchiki Kuri), muskata ķirbis, riekstu vai sviesta ķirbis. Šiem visiem pašiem par sevi ir ļoti patīkama garša. Lasīt vairāk.

Burkānu pīrādziņi

 

VO_100022-1

Burkānu pīrādziņu recepte labi iederas, gaidot Meteņu dienu, kuru senie latvieši svinēja 6. februārī. Latvijā  ienākot kristīgajai ticībai, Meteņus svinēja 7 nedēļas pirms Lieldienām, tūlīt pēc tam sākās gavēnis. Tā kā šogad Lieldienas sāksies 30. martā, Meteņu svinības sāktos 9. un beigtos 12. februārī, un tā būtu Pelnu diena. Meteņi iezīmē viduspunktu starp Ziemas saulgriežiem un Lieldienām.  Meteņus agrāk sauca arī par Vastlāvjiem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru vai Pīrāgu dienu. Senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, no tā izcēlies vārds “laikmets”. Lasīt vairāk.

Groziņi ar sviesta krēmu

Grozini_1180020

Groziņkūka ir mana bērnības kūka. Atceros to Vecrīgas kafejnīcas, kurp mani veda vecāki vai vecvecāki. Vēlāk, kad mācījos “lietišķajos” (mākslas vidusskolā), ar kursabiedriem bieži pusdienojām Nicā. To gan visi sauca latviskā izrunā, par Nīcu. Nicas groziņi bija perfekti, vienmēr līmenī. Līdzīgus joprojām var nopirkt Vecrīgā vai Ozoliņa konditorejā. Lasīt vairāk.

Zivs Kuivižu zvejnieksievu gaumē

 

Asaris_VO_090114

Vecgadam piestāv zivis. Daudzi tās gatavo svētku galdam, ticot zivs simboliskajai nozīmei. Grieķu valodā zivs saucas Ichthys, (Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας ) kas ir vārdu “Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs” abreviatūra.  Zivs simbols bieži tiek izmantots kā sava veida kristīgās ticības apliecinājums. Tautā iecienīta vēl kāda tradīcija. Daudziem maciņā nonāk zvīņas, cerot, ka Jaunajā gadā tas līdzēs tikt pie spožām naudiņām un dzīvot pārticībā. Lasīt vairāk.

Pelēkie zirņi ar cūkas šņukuru

 

Cukas snukurs - pelekie zirni

Lai arī kopš 2015. gada pelēkie zirņi papildina Eiropas Savienības aizsargāto produktu sarakstu, manas attiecības ar tiem nav vienkāršas un viennozīmīgas.

No bērnības laika padomju gados pelēkos zirņus atceros kā tā laika lēto un vienkāršo fast food. Vecrīgā, Vaļņu ielā bija kafejnīca Kamielis — tuksneša dzīvnieks rotājās mājas sienas cilnī; nekāda cita sakara ar ēdienkarti tam nebija. Kafejnīcā varēja uzēst tikai dažus ēdienus, taču pavisam noteikti tur bija zirņi ar sacepta speķa un sīpolu mērci, kam klāt dzēra kefīru, un saldajā bija šokolādes krēms ar rozā ķīseli (par šo abu ēdienu iedarbību uz kādas autobusa pasažieres vēderu mūsu draugs Mārcis reiz izstāstīja satriecošu stāstu, bet to es šeit pārstāstīt nedrīkstu. Atliek cerēt, ka viņš pats to kādreiz darīs zināmu plašākai publikai). Lasīt vairāk.

Šokolādes piparmētru bezē cepumi

Beze_VO_7200024

Kādos Ziemassvētkos saņēmu īpaši man gatavotu dāvanu no meitas Mildas. Tās ir pašas jaukākās dāvanas, kas slepenībā veidotas, īpaši piedomājot pie saņēmēja kaislībām un vēlmēm. Piparmētru un šokolādes savienību allaž esmu meklējusi un ar prieku baudījusi gan konfektēs, gan saldējumā, gan šokolādes tāfelītēs. Īpaši mīļa man ir Ritter Sport kvadrāts, šogad ir parādījies arī pašmāju jaunums – Laimas zefīrs šokolādē ar piparmētrām. Bet nekas no tā visa nestāv ne tuvu pašdarinātiem maigiem bezē cepumiem ar piparmētru šokolādes pildījumu, kuru tavs bērns tev uzdāvina svētkos, skaisti iesaiņotus. Lasīt vairāk.

Leģendām apvītā Mimītes kūka jeb Mīlestības kūka

 

Mimites-kuka

Dace Baumgarte dalās ar kūkas recepti, ko ir mantojusi no savas vecmāmiņas, ģimenē sauktu par Mimīti. Nu jau Mimīte visus vēro no mākoņu maliņas, bet ģimenē kūku turpina cept svētku reizēs. Mimīte kūku cepusi uz katru mazbērnu dzimšanas un vārda dienu. Viņa to saukusi par Mīlestības kūku, jo tā ir ļoti darbietilpīga. Gatavo 4 līdz 5 stundas, un tās patiešām ir piepildītas ar nepārtrauktu darbošanos – puto vai rullē, taisa kārtas, pilda, un tā līdz gatavībai.

 

Ģimenē katram radiniekam ir sava atšķirīga leģenda par receptes līkloču ceļiem. Kādam atmiņā balerīna no Pirmskara Latvijas laika, kāds piemin no Pēterburgas pārbēgušu krievu aristokrāti. Kas to vairs var atšķetināt, kāda bijusi katra cilvēka loma, bet par vienu faktu visi ir vienisprātis – šī recepte pie Mimītes nonākusi no Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes bērnu auklītes, kura to cepusi uz bērnu dzimšanas dienām. Tāpēc Latvijas dzimšanas dienas priekšvakars šķiet labs laiks, lai mēs interesanto recepti plašākai iepazīšanai piedāvātu tieši tagad. Lasīt vairāk.

Kartupeļu pankūku torte

Kartupeļu pankūku torte

Inguna Plotka no Viesūnēnu mājām mums pagatavoja šo brīnumgardo, sāļo, silto torti. Kā jau iepriekš rakstījām, Ingunas lauku virtuvē virmo daždažādas smaržas un krāsas, kaut kas pašaudzēts kaltējas saišķos un buntēs, kaut kas burbuļo un čurkst, bet kaut kas garo un tvaiko. Viņa var uzburt ēdienu no pavisam ikdienišķām sastāvdaļām tā, lai tas būtu Piedzīvojums ar lielo burtu. Lasīt vairāk.

Rupjmaize ar medu. Spēka ēdiens Lāčplēšiem svētku nedēļas priekšvakarā

 

Saktas_VO_9201231

 

Šo ierakstu veltām visām latviešu dēlu mammām Lāčplēša dienas priekšvakarā. Rudzi, kas Latvijas zemē izaug tik brangi, ir kā stipra saite un zemes kods. Rudzu maizes tapšanas darbos mums ļāva ielūkoties Edīte Krastiņa, kura ir izaudzinājusi kuplu bērnu pulku – četras meitas un dēlu. Kad satiec tādas ģimenes, tad allaž jādomā par to, kā māte savus bērnus audzinājusi, ko galdā cēlusi, kas ģimenē bijis svarīgs. Bērni nu ir katrs savos ceļos, bet apciemo mammu, un ģimenes gars ir dzīvs. Pie lielā galda bieži norisinās šerpa humora pilnas sarunas, uz galda bieži ir dēla Jurģa bioloģiskajā saimniecībā Kunturi audzētu rukšu gaļas ēdieni, bet pilnīgi vienmēr ir Edītes ceptā rudzu maize un pašu bišu medus. Gaidīti un lutināti ir gan bērni, gan mazbērni. Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas