Rupjmaize ar medu. Spēka ēdiens Lāčplēšiem svētku nedēļas priekšvakarā

 

Saktas_VO_9201231

 

Šo ierakstu veltām visām latviešu dēlu mammām Lāčplēša dienas priekšvakarā. Rudzi, kas Latvijas zemē izaug tik brangi, ir kā stipra saite un zemes kods. Rudzu maizes tapšanas darbos mums ļāva ielūkoties Edīte Krastiņa, kura ir izaudzinājusi kuplu bērnu pulku – četras meitas un dēlu. Kad satiec tādas ģimenes, tad allaž jādomā par to, kā māte savus bērnus audzinājusi, ko galdā cēlusi, kas ģimenē bijis svarīgs. Bērni nu ir katrs savos ceļos, bet apciemo mammu, un ģimenes gars ir dzīvs. Pie lielā galda bieži norisinās šerpa humora pilnas sarunas, uz galda bieži ir dēla Jurģa bioloģiskajā saimniecībā Kunturi audzētu rukšu gaļas ēdieni, bet pilnīgi vienmēr ir Edītes ceptā rudzu maize un pašu bišu medus. Gaidīti un lutināti ir gan bērni, gan mazbērni. Lasīt vairāk.

Cidoniju Daikiri. Saulains dzēriens pelēkajai sezonai

 

Cidonijas, daikiri

Cidonijas atceros kopš bērnības, kad vecāki tās iestādīja dārzā kā neredzētu jaunumu. Toreiz neviens lāgā nezināja, kas izaugs no mazajiem, ērkšķainajiem krūmiņiem ar sārtajiem ziediem. Kad varējām nomēģināt pirmo ražu, garša bija kā sprādziens – kaut kas ne ar ko nesalīdzināms. Gadās, kāds saka – tās ir kā ziemeļu citrons, tomēr cidonijas ir citādākas, vēl ņiprākas un bagātīgākas ar smalkām niansēm. Tā kopš tiem laikiem rūpējamies, lai katru rudeni ledusskapī nonāk vismaz dažas burciņas ar dzeltenajām, sacukurotajām šķēlītēm. Lasīt vairāk.

Staks. Vecais, labais staks no kaņepēm

Staks_VO_190795

Šoruden mūsu ceļi ved uz Vidzemi, kur ar KKF atbalstu un sadarbībā ar Latvijas vēstures muzeju un RSU antropologiem sākam vairākus gadus ilgu pētījumu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijas laukos.

Lasīt vairāk.

Kristīnes kārtainā ābolkūka smilšu mīklas groziņā

 

Abolkuka_VO_250315

Recepti mums atsūtīja Kristīne Bleka, atsaucoties uz mūsu aicinājumu dalīties ar receptēm, iemainot tās pret rupjmaizes ieraugu. Kristīnes recepte pie mums atnāca jau pērn, bet glabājām to publicēšanai ābolu laikā. Kad sulīgi, kraukšķīgi, smaržīgi augļi dārzos paukšķ nakti un dienu, nu ir pienācis īstais brīdis kūkas iznācienam. Kristīne kūku cep gan savai ģimenei, gan cienā kolēģus darbā. Lasīt vairāk.

Cepti lāčpurni jeb murķeļi

 

Lāčpurni, murķeļi

Lāčpurni jeb murķeļi ir pavasara sēnes, atrodamas lapu koku mežos vai parkos. Paldies Norai, kura mums uzdāvināja šo sezonālo delikatesi.

Par šīm izcilajām sēnēm klīst mīti un leģendas. Diemžēl tās bieži jauc ar bisītēm, kuras uzskata par indīgām un tādēļ jānovāra vairākos ūdeņos (uzmanīties vajag tieši vārīšanas laikā, jo toksiskās vielas izdalās no tvaikiem, kas paceļas no katla, tos nedrīkst ieelpot). Lasīt vairāk.

Burkānkūka ar pavasara ziediem

 

Burkāntorte

Burkānkūka ar putukrējumu un atraitnītēm ir veltīta visiem pavasara gaidītājiem, kuriem maija vidū ziemas mēteļi un dūnu jakas joprojām ir jātur pa ķērienam. Un vēl tā veltīta visiem čaklajiem cilvēkiem no saimniecības Bites. Viņu atraitnītes mūsu dārzā esam stādījuši gadiem, nu jau daudzās dobēs tās sasējušās uz palikšanu un pavasarī mostas un zied, nebaidoties salnu un cīruļputeņu. Šogad tas ir īpaši aktuāli. Lasīt vairāk.

Vistu aknu pastēte

Vistu aknu pastete

Ar lielu prieku pieņēmām ielūgumu uz Ķekavas putnu fabriku, kurā prezentēja jaunumus – no 2017. gada vasaras sākuma veikalos parādīsies paaugstinātas kvalitātes vistas gaļa ar atzīmi “Audzēts bez antibiotikām”. Tam par godu piedāvājam cāļu aknu pastētes recepti. Šī noteikti ir mūsmāju iecienītākā pastētes recepte, kuru pie mums ēduši cilvēki, kuri ikdienā sakās esam veģetārieši, un tādi, kuri parasti neēd aknas.

Aknu pastētei no cāļu aknām raksturīga maiga garša un smalka faktūra. Papildināta ar dažādām piedevām, tā ir izcila maizīšu gatavošanai gan vienkāršām brokastīm un vakariņām, gan viesību bufetes galdā.  Tomēr līdz šim to gatavojām ne pārāk bieži, ņemot vērā faktu, ka broileru aknās mēdz izfiltrēties visas diskutablās vielas, ko cāļi parasti spiesti uzņemt lielajās putnu fabrikās – antibiotiku atliekas un hormoni, tāpat trūkst pārliecinošas informācijas, kā tās ietekmē ģenētiski modificēta pārtika. Gaļas lielražošana reti ir atvērta dažādiem neērtiem klientu jautājumiem. Lasīt vairāk.

Buļbešņīki. Latgaliešu nacionālais ēdiens

 

Aija Kuzminska, buļbešņīki

Buļbešņīkus mums gatavoja Zeltmājās Kaunatas pagastā, un tas ir tradicionāls latgaliešu ēdiens. Recepti mājas saimniece Aija Kuzminska iemācījusies no sava tēva, kurš labi gatavojis, cepis gardas pankūkas un meistarojis dažādus citus ēdienus. Tēvs savulaik recepti mantojis no savas mammas. Par kuplo, radošo un raženo Kuzminsku ģimeni vairāk lasiet sadaļā Stāsti. Lasīt vairāk.

Lieldienu deserts no biezpiena pashas masas. Arī sasaldēts

 

Pasha

Pashas receptes atšķiras niansēs. Obligātās sastāvdaļas ir mīksts, ne pārāk skābs pilnpiena biezpiens, sviests, salds krējums un olas. Labāk no zināmām lauku saimniecībām.  Piedevas katrs saliek pēc savas patikšanas un rocības. Mēs esam atraduši savu ideālo garšas kombināciju ar lobītām mandelēm, marmelādes gabaliņiem un cukurotām apelsīnu miziņām (kā tās sagatavot, lasiet Kārinas Pētersones pashas receptē).

Tā kā mēs līdz šim neesam tikuši pie savas pashas formas, izlīdzamies ar caurduri, kurā ieklājam marli. Otrs variants, kurš labāks savlaicīgai sagatavošanai, ir masu pildīt formiņās, kuras var ievietot saldētavā. Mums ir silikona forma, no kuras desertus viegli izņemt. Šajā gadījumā masai neatdalās liekais šķidrums, bet tas nekaitē, ja desertu bauda vēl aukstu.

Tā kā mūsu ģimenē cieņā ir šokolādes sieriņi, pamēģinājām desertu pārklāt ar šokolādes glazūru. Garšo lieliski gan saldētajā, gan parastajā variantā.

Pasha

Paldies Kārinai Pētersonei un Hēlijai Staņislavskai, kuras mūs savulaik iedvesmoja eksperimentiem par pashas tēmu! Viņu abu receptes ir nonākušas mūsu grāmatā “Eiropas krustceles latviešu virtuvē”.

Lai jums visiem priecīgas Lieldienas!

Eklēri

VO_3096356

Eklēri ir kūkas ar bagātīgu asociatīvu vēsturi. Par nosaukuma izcelsmi vairāk lasiet mūsu grāmatā “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”. Rīdziniekiem šīs kūkas atsauks atmiņā vīru, kurš uzrāpās Vanšu tiltā un nebija ar mieru kāpt lejā, līdz kāds viņam neatvedīs eklērus. Notikuma attīstībai varēja sekot visi brauktgribētāji, jo kustība uz tilta bija apturēta, līdz eklēru kārotājs tika lejā. Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas