Zivs Kuivižu zvejnieksievu gaumē
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
03/01/2018
Vecgadam piestāv zivis. Daudzi tās gatavo svētku galdam, ticot zivs simboliskajai nozīmei. Grieķu valodā zivs saucas Ichthys, (Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας ) kas ir vārdu “Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs” abreviatūra. Zivs simbols bieži tiek izmantots kā sava veida kristīgās ticības apliecinājums. Tautā iecienīta vēl kāda tradīcija. Daudziem maciņā nonāk zvīņas, cerot, ka Jaunajā gadā tas līdzēs tikt pie spožām naudiņām un dzīvot pārticībā.
Daudzām gardajām ūdeņu iemītniecēm ir kāda nelāga blakne: tām ir asakas. Lai cik prasmīgs būtu pavārs, gatavošanas laikā ne vienmēr izdodas tās izlasīt. Un daļai ļoti garšīgu zivju, piemēram, līdakām, vimbām, brekšiem un vēl citām to ir tik daudz, ka tas vienkārši nav iespējams. Tālākā ēdāju uzvedība pie galda izriet no tā, cik ļoti viņiem garšo ūdeņu veltes, kā arī pacietības, pirkstu veiklības un anatomijas zināšanām. Asakas ir novietotas paralēlās svītrās. Ja atrodi un izproti, kā tās sakārtotas, var labāk tikt ar tām galā. Satiekami arī ļoti jūtīgi cilvēki, kuri visa iepriekš minētā dēļ atmet ar roku un zivi nevēlas pat nogaršot. Bet izrādās, ir kāda viltība!
Ģeniālu recepti mums atsūtīja Inese Persidska no Salacgrīvas. Savulaik viņai to iedevusi zvejnieksieva Dzintra Kalvišķe no Kuivižiem. Pirms kāda laiciņa pie Ineses aizceļoja mūsu rupjmaizes ieraugs, ar ko mēdzam dalīties, un viņa pateicībā atsūtīja šo lielisko padomu, kā bez rūpēm varam baudīt gardas, bet asakainas zivis.
Šoreiz izcepām Daugavā ķertu asari, par ko paldies Dzelzsvīram Ivaram! Gatavojām to ar sīpoliem, ķiplokiem, dillēm, ūdens vietā ielējām saldo krējumu, kam pievienojām melnos piparus, čili pāksti un lauru lapu. Zivs garšoja debešķīgi, un asakas patiešām nebija jūtamas!
Sveiciens Zvejniekciemam, Skultei, Vitrupei, Tūjai, Ainažiem, un it īpaši Salacgrīvai un Kuivižiem! Sveiciens visiem Vidzemes zvejniekiem un viņu sievām! Lai visiem laimīgs, veiksmīgs un piepildīts Jaunais gads!
#Zivju ēdiens #Latviešu virtuves klasika
Sastāvdaļas
- Viena lielāka vai vairākas mazākas zivis (karpa, vimba, breksis vai asaris)
- Sīpoli, ķiploki, dilles, pipari, sāls, lauru lapa, sviests un saldais krējums pēc garšas un patikšanas
- Cepamā forma vai folijas gabals
Soļi
Solis 1
Zivij notīra zvīņas, iztīra iekšas. Ja galvu atstāj, tad izņem arī žaunas.
Solis 2
Liek zivi plakaniski un veic iegriezumus līdz lielajai asakai, no abām pusēm visas zivs garumā, ik pēc 5 mm (jā, jā, ne platākas atstarpes!!!).
Solis 3
Iegriezuma vietās sasprauž sīpolu šķēlītes, vēderu arī var piepildīt ar sīpoliem, ķiplokiem vai garšvielām, kuras pašiem labāk patīk.
Solis 4
Zivi viegli pasmērē ar sviestu, pasāla un liek sutināties nelielā ūdens daudzumā (mēs ūdeni aizvietojām ar saldo krējumu). Bet garšīgi sanāk arī folijā, savā sulā. Tad sviestu neliek, bet noklāj kārtu ar sagrieztiem sīpoliem un zivi liek uz tiem. Tā zivs nepielips pie folijas. Ja zivi sanāks mazliet par daudz piededzināt, tad skāde būs sīpoliem, ne zivij.
Solis 5
Uzkarsētā cepeškrāsnī, uz grila vai oglēs zivi cep apmēram 15-20 min. Tas arī viss.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ķirbju risoto
Ķirbju risoto garšo pat tiem, kuriem ķirbis nav pirmā izvēle ēdienkartē. Šis ēdiens ir vienlaikus maigs un sātīgs, ļoti skaistā, saulainā krāsā. Ir divi varianti: sliņķu vai gardēžu.
Kartupeļu salāti švābu gaumē
Kartupeļu salāti švābu gaumē ir lieliska piedeva vai patstāvīgs, sātīgs un gards pamatēdiens. Salātus ēd kā piedevu pie desiņām, kotletītēm vai cepeša. Recepti kartupeļu salātiem švābu gaumē, kas gatavoti sātīgā gaļas buljonā un ēdami arī silti, piedāvā Zane Pudule
Mūsu sadarbības partneri
