Vinegrets

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Vinegreta recepti palūdzām Baibai Mīļajai (paldies par dalīšanos!), saimniecei, kura visu gatavo garšīgi, arī vinegretu. Par to esam pārliecinājušies, daudzu gadu garumā iepērkoties pie viņas ceturtdienas tirdziņā Dzirciema ielā. Attēlā redzamo vinegretu Baiba mums bija speciāli pataupījusi – kamēr mēs ap pusdienlaiku tiekam līdz tirgum, vinegrets bieži jau ir izpirkts. Baibas radošais pienesums klasiskajai receptei ir drusciņa Naukšēnu rapšu eļļas ar citronu un sinepju garšu, kā arī neliela svaiga ķiploka piedeva.

Salātu recepti veltām mūsu mīļajai radiniecei Inārai Rutkovskai (viņa ir Valda māsa), kura ir mūsu bloga atbalstītāja. Braucot ciemos no Bērzaunes, lutina mūs ar visādiem lauku labumiem un pērn atveda tādu retumu kā kaucmindietes kladītes ar senu recepšu pierakstiem, par ko viņai lielais paldies!

Lūkojot pēc vinegreta izcelsmes, varam atrast ziņas, ka tie ir ukraiņu un krievu virtuvei tipiski salāti no vārītām bietēm, burkāniem un kartupeļiem, kam klāt pievienoti sālīti vai marinēti gurķi (var likt arī skābētus kāpostus) un svaigi sīpoli. Salātu mērce sastāv no etiķa (salātu nosaukums vinaigre – etiķis franču val.), augu eļļas, sāls un melnajiem pipariem. Reizēm saimnieces vinegretam pievieno zaļos zirnīšus vai lociņus.

Lai gan šos salātus šodien uzskata par tipiskiem slāvu virtuvei, XIX gs. tie Krievijā ienākuši no Ziemeļrietumeiropas, tā var izskaidrot šo krievu valodai netipisko nosaukumu. Biešu salātus, kam reizēm pievieno sālītu siļķi vai vārītas olas (tādā gadījumā neliek skābos kāpostus), tajā laikā gatavoja Ziemeļvācijā, Somijā un Zviedrijā. No šīm valstīm vinegrets ienāca slāvu valstīs un arī Latvijā.

http://www.rus-food-recipes.ru/P_00/3/31.htm

https://en.wikipedia.org/wiki/Vinegret

Sastāvdaļas

  • 2 vidēji lielas bietes
  • 4 vidēji lieli kartupeļi (šķirne piemērota salātiem, piemēram, Vineta)
  • 2 vidēji lieli burkāni
  • 4 vidēji lieli marinēti gurķi (var būt arī sālīti)
  • 1 sīpols (var pievienot arī zaļos lociņus)
  • 1 ķiploku daiviņa

Mērcei

  • Nedaudz augu eļļas

  • Nedaudz viegla etiķa (Baiba etiķi aizvieto ar citronskābi)

  • Sāls, cukurs, sinepes pēc garšas

Soļi

Solis 1

Saknes ar visām mizām nomazgā ar suku un novāra mīkstas. Bietes labāk vārīt atsevišķi vai izcept cepeškrāsnī. Katliņā, kurā vārās kartupeļi un burkāni, pievieno sauju sāls – tas pasargās no kartupeļu mizas sasprāgšanas. Kad saknes gatavas, tās uz mirkli patur zem auksta ūdens strūklas, lai atlec miza. Tad atstāj atdzist, vislabāk līdz nākamajai dienai. Vēl labāk, ja pa nakti gatavās saknes var paturēt ledusskapī.

Solis 2

Saknes un dārzeņus nomizo, sagriež mazos kubiņos. Ķiploka daiviņu nomizo un izspiež caur spiedi vai sīki sakapā.

Solis 3

Mērces sastāvdaļas burkā ar aizskrūvētu vāciņu enerģiski krata, līdz mērce ir kļuvusi viendabīga.

Solis 4

Lielā bļodā ber sagrieztos dārzeņus, pārlej mērci, izjauc un tūlīt pasniedz galdā. Var pārkaisīt ar sagrieztiem zaļajiem lociņiem. Klāt labi garšo mazsālīta siļķe.

Solis 5

Ja vēlas, lai biešu sārtā krāsa tik ļoti nepārņem citus dārzeņus, bietes pēc sagriešanas var atlikt atsevišķi un vispirms sajaukt ar mazu eļļas daudzumu, tikai tad jaukt kopā ar citiem dārzeņiem un mērci. Protams, jo ilgāk salātus glabāsiet, jo tie kļūs viendabīgāk sārti.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Pieneņu pumpuri marinādē

Pieneņu pumpuri marinādē

Marinēti pieneņu pumpuri pie mums ieradās kā ciemakukulis no mākslinieces Marutas Raudes. Marutai patīk eksperimentēt virtuvē, izmēģināt dažādas garšu kombinācijas. Viņu ģimenē gatavo visi, arī vīrs Alfs un dēls Jānis.

Asie kabači Anniņas gaumē

Asie kabači Anniņas gaumē

Asie kabači ir manas tantes Anniņas recepte. Tā nāk no Latgales, no Krāslavas. Kaut pati esmu dzimusi Rīgā, Latgalei pieder liela daļa manas sirds. Viesošanās reizes allaž šķiet par retu un īsu.

Mūsu sadarbības partneri