Baraviku zupa

Gaspačo. Tomātu aukstā zupa

Gaspačo tomātu aukstā zupa plašāk pazīstama kā spāņu virtuves ēdiens (Gazpacho). Ļoti atveldzējoša karstā laikā, viegli pagatavojama, īpaši, ja visas sastāvdaļas sablendē. Bez dārzeņiem tajā tradicionāli pievieno olīveļļu un kviešu maizi, etiķi, garšvielas un zaļumus, var iemest šķīvī pāris ledus gabaliņus.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš, Andris Eglītis, Vilnis Spundiņš

Šo sēņu zupas katlu 2019. gada 26. decembrī tradicionālajā “Digital Guru” dabas fotogrāfu gada noslēguma kopā sanākšanā mums izvārīja Daiga Leimane-Eglīte. Toreiz mēs nenojautām, ka pēc pāris mēnešiem Covid pandēmijas dēļ dzīve mainīsies, un šāda brīva, omulīga kopā sanākšana bez jebkādām raizēm nenotiks tik drīz. Bet atgriezīšos pie mazliet senākiem notikumiem, lai pastāstītu, kā savulaik radusies tradīcija “Eglīša Eglīte”.

Mums abiem ar Valdi vienmēr ir paticis mācīties ko jaunu. 2005. gadā nodibinājām savu mācību uzņēmumu “Digital Guru”. Pēc 2008. gada krīzes pierunājām mūsu draugu, mūsuprāt, labāko dabas fotogrāfu Latvijā Andri Eglīti pasniegt dabas foto kursu. Tā ietvaros braucām arī plenērā uz vairākām dienām. Un mums ļoti iepatikās. Turpmākos gadus līdz pandēmijai plenēri notika regulāri, un tajos varēja piedalīties ikviens, kurš bija izgājis Andra kursu. Tā radās pavisam neformāls dabas fotogrāfu klubiņš, kura pamatsastāvs nav mainījies gadiem.

Baraviku zupa

Andris Eglītis pie Ardava ezera. Mūsu galvenais virsaitis.

Latviju pa šo laiku esam izbraukājuši krustām šķērsām. Ir notikuši arī braucieni ārpus Latvijas robežām. Sarīkotas daudzas dalībnieku grupu un personālizstādes, tapuši kalendāri un grāmatas. Plenēros parasti sanāk maz stundu miegam, jo vakarā notiek bilžu skatīšanās un pasēdēšana pie omulīgām sarunām, bet rīta agrumā jāpaspēj uz saullēktu. Esam nomēģinājuši neskaitāmus viesu namus un lauku krodziņus. Reizēm pasūtām bagātīgas viesu namu brokastis un uzdzīvojām kā muižnieki. Reizēm iztiekam ar līdzpaņemtām sviestmaizēm vai salātiem no tuvējās bodes. Dabas fotogrāfi nav izlepuši un var iztikt ar dažādu komforta līmeni, jo starp klubiņa dalībniekiem ir arī tādi, kuri ilgas stundas spēj nosēdēt slēpnī, lai gaidītu parādāmies zvērus vai putnus. Tad ēšana, dzeršana un gulēšana nav pirmajā vietā, un uzņemtie kadri ir labākā balva.

Mēs visi ļoti mīlam mūsu otro virsaiti Vilni Spundiņu, kurš pēc plenēriem vienmēr dalās ar apbraukāto vietu sarakstu, veidojot tādu kā plenēru dienasgrāmatu. Man šķiet, ka Vilnis zina pilnīgi visus Latvijas dižkokus, dižakmeņus, avotus, gravas, iežus, vārdu sakot, visu, kas varētu priecēt dabas fotogrāfu.

Baraviku zupa

Otrais no mūsu virsaišiem Vilnis

Es ļoti priecājos, ka varu braukt līdzi, kaut arī neesmu fotogrāfs. Es varu vienkārši staigāt un priecāties par putniem, gaismu, miglu, kokiem, ūdeņiem un visu citu. Man ļoti patīk gaisotne, kas valda klubiņa kompānijā. Tur ir visdažādāko profesiju cilvēki, kuriem fotogrāfija ir kaislīgs vaļasprieks. Viņus visus vieno neredzamas saites, kas raksturīgas cilvēkiem ar kopīgām vērtībām un interesēm. Pēc plenēriem viens otram sūta bildes, kurās bez dabas uzņemti arī paši fotogrāfi.

Humors ir tā visa neatņemama sastāvdaļa. Zaķis uz ceļa ir viens no lokālajiem klubiņa jociņiem, ko sapratīs tikai savējie. Humors palīdz brīžos, kad jābrauc pa šķietami bezgalīgu, putekļu mākonī ietītu lauku ceļu, kad kāds grimst purvā, iegāžas dīķī ar visu fotokameru, kad istabiņas biedrs izrādās varens krācējs vai kādam auto jāmaina saplīsusi riepa. Kad viesu namā atradās klavieres, tad Ilze spēlēja. Esam arī dziedājuši kādam jubilāram par godu. Visu te nemaz nevar rakstīt.

Baraviku zupa

Man ļoti patīk, ka šajos plenēros nekad nav steigas. Vispirms Andris nolemj par novadu, kurp brauksim, bet sīkāka plānošana notiek, visiem sanākot ap karti un vienojoties, ko šodien labāk gribētos redzēt. Agrāk šķita – neviens fotogrāfs negrib atklāt savas iemīļotās vietas. Bet šajos plenēros esam sapratuši, ka tam nav tik lielas nozīmes. Pat stāvot viens otram blakus, bildes izdodas atšķirīgas. Mācīšanās un dalīšanās notiek nepārtraukti. Reizēm ir ļoti interesanti salīdzināt, kas kuram sanācis vienos vai otros gaismas apstākļos. Kuram izdevies uzbildēt zvaigžņotu debesi, skaistu mēnesi miglā vai noķert kadrā veiklu putnu. Un ir tikai dabiski spēt priecāties par kolēģa veiksmi. Komplimentiem, ko saņem no autoritātes, ir cits svars.

Baraviku zupa

Tā kādu gadu pirms Ziemassvētkiem klubiņā aizsākās jauna tradīcija – starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu doties ciemos pie mūsu virsaiša Andra Eglīša uz viņa lauku mājām. Iespējams,  kādā no rudens plenēriem kāds jokus mīlošs klubiņa dalībnieks sprieda – hmm, Ziemassvētki un eglīte viens bez otra nav iedomājami. Tad taču tikai loģiski, ja pie Eglīša notiktu gada nogales Eglīte.

Baraviku zupa

Pie Daigas (ar kaķīti) un Andra (visgarākais) Eglīšiem 2019. gada Ziemassvētkos

Man jau ir sajucis, cik gadu garumā notikušas Eglīša Eglītes. Reizēm, ja laiks ir jauks, notiek mini plenērs tuvākajā apkārtnē. Ja gaismas nav, baudām bildes un sarunas pie klāta galda. Ikviens ierodas ar kaut ko gardu groziņā. 
Baraviku zupa

Daiga Leimane–Eglīte vienā no plenēriem Kurzemē

Pēdējos gados Andris mūs gaidīja ciemos kopā ar sievu Daigu, kura arī ir klubiņa VIP persona un drīkst plenēros piedalīties bez foto aparāta, kas ļauts tikai izredzētajiem. Toties Daigai ir biologa izglītība, viņa var daudz ko pastāstīt par sastaptajiem dzīvniekiem un augiem. Eglīša Eglītē Daiga parasti mūs lutina ar kādu gardu, pašas gatavotu ēdienu, un meža veltes ir Daigas īpaši iecienītas. Tā vien šķiet, ka burciņa lāceņu, brūkleņu vai meža aveņu viņai vienmēr ir pa ķērienam. Vai ekskluzīvi mazas, marinētas baraviciņas.

2019. gadā Daiga uz ugunskura bija izvārījusi sēņu zupu. Tā kā kompānijā ir arī veģetārieši, zupu vārīja bez gaļas. Tā ir klasiska latviešu sēņu zupa, bet īpašo garšu piedod svaigais gaiss un ugunskura dūmu aromāts. Šo recepti ar laipnu Daigas atļauju publicēju, domājot par visiem mūsu mīļajiem klubiņa dalībniekiem, pēc kuriem no sirds ilgojamies. Un paldies Eglīšiem par visu, ar ko viņi gadu gaitā ir dalījušies un ar ko mūs lutinājuši!

Ir pagājuši divi gadi, kopš plenērus nerīkojam, un ar laika distanci jo vairāk varam novērtēt to, ko nozīmē dalīšanās. Mums tik ļoti pietrūkst šo braucienu! Tā ir dalīšanās ne tikai ar ainavu vietām, rakursiem, zināšanām, vietām automašīnās un istabiņās, tā nav tikai iespēja pamēģināt kādu objektīvu vai statīvu, tā nav tikai dalīšanās ar sviestmaizēm, kafiju no termosa un vīnu vakarā. Tas ir kaut kas daudz, daudz vairāk. Kas ir šis daudz vairāk, par to man mazliet jāpadomā. Katrā ziņā es priecājos, ka mūsu klubiņa dalībnieku dzīvēs kā mazi puzles gabaliņi ir šīs dienas no plenēriem, kurus ceram turpināt atkal, kad trakā pandēmija būs atkāpusies. Bet pagaidām ieskatam piedāvājam bilžu galeriju no dažiem plenēriem (sk. zem receptes).

Sastāvdaļas

  • Svaigas vai saldētas baravikas un bekas
  • Burkāni
  • Kartupeļi
  • Sīpoli
  • Garšvielas – melnie pipari, sāls, lauru lapas
  • Sviests un/vai laba olīveļļa apcepšanai

Pasniegšanai

  • Saldais krējums, dilles vai citi zaļumi un maize
Baraviku zupa

Soļi

Solis 1

Iekurina ugunskuru un sakarsē katlu.

Solis 2

Nomizo sīpolus, kartupeļus un burkānus. Kartupeļus sagriež gabaliņos un burkānus – ripiņās. Sīpolus sasmalcina.

Solis 3

Katlā liek sviesta piku un pielej nedaudz labas olīveļļas (ja nav, var cept tikai sviestā), maigi apcep sīpolus.

Solis 4

Pievieno burkānu ripiņas, vēl mazliet apcep, tad liek klāt kartupeļus, pielej ūdeni un pievieno garšvielas. Vāra zupu, līdz saknes gandrīz mīkstas.

Solis 5

Pašas pēdējās pievieno gabalos sagrieztas sēnes – baravikas un labas bekas. Vēl mazliet pavāra, pagaršo sāli, pievieno vēl mazliet, ja šķiet, ka par maz.

Solis 6

Zupu pasniedz nekavējoties, klāt pielejot mazliet salda krējuma un pārkaisot ar sasmalcinātām dillēm. Klāt piekož maizīti.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Gaspačo. Tomātu aukstā zupa

Gaspačo. Tomātu aukstā zupa

Gaspačo tomātu aukstā zupa plašāk pazīstama kā spāņu virtuves ēdiens (Gazpacho). Ļoti atveldzējoša karstā laikā, viegli pagatavojama, īpaši, ja visas sastāvdaļas sablendē. Bez dārzeņiem tajā tradicionāli pievieno olīveļļu un kviešu maizi, etiķi, garšvielas un zaļumus, var iemest šķīvī pāris ledus gabaliņus.

Cepeša zupa

Cepeša zupa

Cepeša zupu vārām, ja no iepriekšējās dienas palicis pāri cepetis. Receptes pamatu veido sastāvs, kādu to atceros no bērnības, kad zupu vārīja vecmāmiņa. Tolaik to sauca par zemnieku zupu, ja gatavoja no cepeša atlikuma, vai par nabagu zupu, ja vārīja no tā sauktajām “zupas izlasēm”.

Cukīni zupa ar muskatziedu

Cukīni zupa ar muskatziedu

Cukīni zupa ar muskatziedu ir ļoti maiga un aromātiska. Kad pagājušajā vasarā pēc senas pavārgrāmatas gatavojām receptes Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, starp sastāvdaļām bija minēts “mušatenblūm”, latviski – muskatzieds.

Mūsu sadarbības partneri

 

Attēlu galerija