Trusis. Ziema. Garšaugi un garšsaknes. Krāsaini dārzeņi.
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
18/02/2015
Neatceros, cik man toreiz bija gadu, bet tas noteikti bija vēl pirms skolas laika. Dzīvojām Rīgā un kopā ar vecākiem brīvdienās apciemojām lauku radus. Atmiņas par dažādiem gadalaikiem ir atšķirīgas. Ziema. Laukā nav skaņu, smaržu un krāsu. Toties ir sniegs, klusums un aukstums. Visa daba iepakota un rūpīgi noglabāta līdz pavasarim. Laukā vienīgi malkas dūmi liecināja, ka kāds kaut kur vēl ir nomodā.
Tajos laikos man ļoti patika doties uz kūti līdzi tantei vai vecmammai, jo tur bija dzīvība un siltums. Pat kūtsmēslu smārds likās patīkams. Pretstatā āra dzidrajam, aukstajam gaisam īpaši dāsni smaržoja siens un saknes. Kūts malā bija trušu būri. Truši bija dažādi – pelēki, melni, raibi. Citi drošāki, citi bailīgāki, bija arī pa kādam kauslim. Es drīkstēju trušus pacienāt ar burkāniem. Ja aizveru acis, es vēl tagad spēju galvā uzburt tās vietas noskaņu. Siens, burkāni, garaiņu mākonīši un truši.
Tajos laikos neviens nebijām dzirdējuši par veģetāru dzīvesveidu. Mājputnu un lopu dzīves cikls noslēdzās uz saimes galda, kur ar pateicību tika notiesāts. Manas lauku radinieces bija ļoti labas saimnieces, dāsnas. Netika žēlots nekas, lai mielasts izdotos. Viņu triumfa augstākais punkts bija sasniegts, kad visi, svaiga gaisa un pirts nogurdināti, sēž ap apaļo galdu sārtiem vaigiem un pilniem vēderiem. Saimnieks vēl pieaugušos apstaigāja ar pašbrūvētā kortelīti. Bērni zināja, kurā atvilktnē vienmēr var atrast konfektes.
Tomēr stāsts ir par trusi. Vakar nolēmu pirmo reizi pagatavot pirktu trusi. Manī mājoja šaubas, vai izdosies tik labi kā laukos, kā manām tantēm un vecmammai. Savākusies informāciju no dažādu tautu receptēm internetā, ķēros pie lietas. No dažādajiem ieteikumiem izvēlējos bagātīgas garšvielas un garšsaknes. Piedevām – kartupeļu biezeni un sarkanos kāpostus, lai krāsaināk un priecīgāk.
Izdevās gana labi! Bērnības atmiņas netika sabojātas. Ļoti kvalitatīvu truša gaļu pie izdevības iegādājamies no Taunatiņu trušiem.
Sastāvdaļas
- Trusis 1–1.5 kg
- 1 liels sīpols
- 3–4 ķiploku daiviņas
- 1 burkāns
- 1 selerijas kāts vai saknes gabals
- Svaigs vai kaltēts timiāns
- Svaigs vai kaltēts rozmarīns
- Malti melnie pipari
- 2 lauru lapas, vēlams svaigas
- Sāls
- Eļļa cepšanai
- 0.5 l baltvīna
- 100 ml salda krējuma
Sarkanajiem kāpostiem
- ½ galviņa sarkanā kāposta
- 2 skābie āboli
- 1 liels sarkanais sīpols
- 1 ēdamkarote medus
- 1 ēdamkarote balzamiko etiķa
- Sāls
- Eļļa un sviests cepšanai
Soļi
Solis 1
Trusi sagriež gabalos, ierīvē ar sāli un maltiem melnajiem pipariem.
Solis 2
Uz karstas pannas gabalus ātri apcep brūnus no abām pusēm. Turpat apcep daļās sagrieztus nomizotus sīpolus, ķiplokus un burkānu.
Solis 3
Gaļu un saknes kārto cepeštraukā. Pārkaisa ar kaltētām vai svaigām timiāna un rozmarīna lapiņām. Pievieno pāris lauru lapu un gabalos sagrieztus selerijas kātus.
Solis 4
Pārlej ar baltvīnu.
Solis 5
Ja traukam nav vāka, pārliek ar foliju. Liek cepties 200 °C temperatūrā uzkarsētā cepeškrāsnī 1,5–2 stundas. Mērci pēc tam nolej, novāra pannā, pievieno saldo krējumu un sablendē viendabīgā masā kopā ar sīpoliem, ķiplokiem un seleriju.
Solis 6
Pasniedz ar saknēm, kartupeļu biezeni un sarkanajiem kāpostiem piedevās. Sarkanie kāposti: kāpostu sasmalcinājām, sacepām uz pannas, pievienojot nomizotas ābolu un sīpolu šķēlītes. Kad viss bija sacepies mīksts, pievienojām pēc garšas medu, etiķi un sāli.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ķirbju risoto
Ķirbju risoto garšo pat tiem, kuriem ķirbis nav pirmā izvēle ēdienkartē. Šis ēdiens ir vienlaikus maigs un sātīgs, ļoti skaistā, saulainā krāsā. Ir divi varianti: sliņķu vai gardēžu.
Kartupeļu salāti švābu gaumē
Kartupeļu salāti švābu gaumē ir lieliska piedeva vai patstāvīgs, sātīgs un gards pamatēdiens. Salātus ēd kā piedevu pie desiņām, kotletītēm vai cepeša. Recepti kartupeļu salātiem švābu gaumē, kas gatavoti sātīgā gaļas buljonā un ēdami arī silti, piedāvā Zane Pudule
Mūsu sadarbības partneri
