Trusis. Ziema. Garšaugi un garšsaknes. Krāsaini dārzeņi.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Neatceros, cik man toreiz bija gadu, bet tas noteikti bija vēl pirms skolas laika. Dzīvojām Rīgā un kopā ar vecākiem brīvdienās apciemojām lauku radus. Atmiņas par dažādiem gadalaikiem ir atšķirīgas. Ziema. Laukā nav skaņu, smaržu un krāsu. Toties ir sniegs, klusums, aukstums. Visa daba iepakota un rūpīgi noglabāta līdz pavasarim. Laukā vienīgi malkas dūmi liecināja, ka kāds kaut kur vēl ir nomodā.

Tajos laikos man ļoti patika doties tantei vai vecmammai līdzi uz kūti, jo tur bija dzīvība un siltums. Pat kūtsmēslu smārds likās patīkams. Pretstatā āra dzidrajam, aukstajam gaisam īpaši dāsni smaržoja siens un saknes. Kūts malā bija trušu būri. Truši bija dažādi – pelēki, melni, raibi. Citi drošāki, citi bailīgāki, bija arī pa kādam kauslim. Es drīkstēju trušus pacienāt ar burkāniem. Ja aizveru acis, es vēl tagad spēju galvā uzburt tās vietas noskaņu. Siens, burkāni, garaiņu mākonīši un truši.

Tajos laikos neviens nebijām dzirdējuši par veģetāru dzīvesveidu. Mājputnu un lopu dzīves cikls noslēdzās uz saimes galda, kur ar pateicību tika notiesāts. Manas lauku radinieces bija ļoti labas saimnieces, dāsnas, nekas netika žēlots, lai mielasts izdotos. Viņu triumfa augstākais punkts bija sasniegts, kad visi, svaiga gaisa un pirts nogurdināti, sēž ap apaļo galdu sārtiem vaigiem un pilniem vēderiem. Saimnieks vēl pieaugušos apstaigāja ar pašbrūvētā kortelīti. Bērni zināja, kurā atvilktnē vienmēr var atrast konfektes.

Tomēr stāsts ir par trusi. Vakar nolēmu pirmo reizi pagatavot pirktu trusi. Manī mājoja šaubas, vai izdosies tik labi kā laukos, kā manām tantēm un vecmammai. Savākusies informāciju no dažādu tautu receptēm internetā, ķēros pie lietas. No dažādajiem ieteikumiem izvēlējos bagātīgas garšvielas un garšsaknes. Piedevām – kartupeļu biezeni un sarkanos kāpostus, lai krāsaināk un priecīgāk. Kā mēs gatavojam kartupeļu biezeni, variet skatīties šeit.

Izdevās gana labi! Bērnības atmiņas netika sabojātas. Nākamreiz noteikti izmēģināšu vīna vietā mērcei lietot kādu labu Latvijas alu. Bet tas jau būs citreiz.

Sastāvdaļas

  • Trusis 1–1.5 kg
  • 1 liels sīpols
  • 3–4 ķiploku daiviņas
  • 1 burkāns
  • 1 selerijas kāts vai saknes gabals
  • Svaigs vai kaltēts timiāns
  • Svaigs vai kaltēts rozmarīns
  • Malti melnie pipari
  • 2 lauru lapas, vēlams svaigas
  • Sāls
  • Eļļa cepšanai
  • 0.5 l baltvīna
  • 100 ml salda krējuma

    Sarkanajiem kāpostiem

    • ½ galviņa sarkanā kāposta
    • 2 skābie āboli
    • 1 liels sarkanais sīpols
    • 1 ēdamkarote medus
    • 1 ēdamkarote balzamiko etiķa
    • Sāls
    • Eļļa un sviests cepšanai

    Soļi

    Solis 1

    Trusi sagriež gabalos, ierīvē ar sāli un maltiem melnajiem pipariem.

    Solis 2

    Uz karstas pannas gabalus ātri apcep brūnus no abām pusēm. Turpat apcep daļās sagrieztus nomizotus sīpolus, ķiplokus un burkānu.

    Solis 3

    Gaļu un saknes kārto cepeštraukā. Pārkaisa ar kaltētām vai svaigām timiāna un rozmarīna lapiņām. Pievieno pāris lauru lapu.

    Solis 4

    Pārlej ar baltvīnu.

    Solis 5

    Ja traukam nav vāka, pārliek ar foliju. Liek cepties 200 grādu karstā cepeškrāsnī 1,5–2 stundas. Mērci pēc tam nolej, novāra pannā, pievieno saldo krējumu un sablendē viendabīgā masā kopā ar sīpoliem, ķiplokiem un seleriju.

    Solis 6

    Pasniedz ar piedevām. Sarkanie kāposti: kāpostu sasmalcinājām, sacepām uz pannas, pievienojot nomizotas ābolu un sīpolu šķēlītes. Kad viss bija sacepies mīksts, pievienojām pēc garšas medu, etiķi un sāli.

    Mūsu grāmata

    Saistītās receptes

    Viltotais zaķis

    Viltotais zaķis

    Ēdiens, kas ietaupīs jūsu laiku, atbrīvojot no stāvēšanas pie plīts

    Jēra stilba cepetis

    Jēra stilba cepetis

    Daudzviet kristīgās ticības zemēs Lieldienās gatavo jēra stilba cepeti. Iespējams, tas saistīts ar kristīgajiem simboliem, jēru kā upuri. Iespējams, tradīcija pastāv vēl no laikiem, kad gaļas lietošanu uzturā noteica gada ritms un dabīgais lopu vairošanās cikls.

    Mūsu sadarbības partneri