Pashas receptes atšķiras niansēs. Obligātās sastāvdaļas ir mīksts, ne pārāk skābs pilnpiena biezpiens, sviests, salds krējums un olas. Labāk no zināmām lauku saimniecībām. Piedevas katrs saliek pēc savas patikšanas un rocības.
Mums kā radošiem cilvēkiem arī tradicionālos svētkos allaž vajag pamēģināt ko jaunu. No augiem raibumam pamēģinājām atraitnītes (paldies Agitai Kotovičai no dārzniecības “Bites”par stādiņiem). No dažām iekrāsojās pārsteidzoši spilgti zaļgani plankumi.
Šo brīnišķīgo recepti mums iedeva Hēlija Staņislavska. Tā ir mantota ģimenes recepte, Hēlijas mammas Kētes skaistā rokrakstā pierakstīta. Savulaik mamma recepti dabūjusi no kādas pareizticīgo sievietes Marijas, kas bijusi spiesta bēgt no Krievijas un nonākusi Latvijā.
Kad lielais trauks pilns ar sīpolu mizām, skaidrs, ka Lieldienas vairs nav aiz kalniem. Nopirkām arī sarkano kāpostu, tas mūsmājās pēc labās pieredzes iecienīts olu krāsošanai, turpmāk lietosim to ik Lieldienas.
Šogad esam izmēģinājuši vēl dažus olu krāsu veidus. Ne visi bija veiksmīgi, ja kādam no šeit aprakstītajiem neveiksmīgajiem variantiem ir izdevies labs rezultāts, lūdzu, atrakstiet mums!
Lieldienu olas mūsu mājās tradicionāli krāsojam dabīgajos materiālos, lai var droši ēst arī tad, ja čaumala vārot ieplīsusi. Sīpolu mizas tiek ņemtas par pamatu katru gadu, tās sākam krāt kopš Ziemassvētkiem lielā stikla traukā.