Ciema kukuļi
Otrdiena, 7 aprīlis, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ierauga rupjmaize ar sēkliņām

Ierauga-rupjmaize_VO_4030027

Līdz šim pietrūka drosmes savā mājas virtuvē izcept ierauga rupjmaizi. Ne man īstās, simtgadīgās koka abras, ne man maizes krāsns, kurā ogles uzkarsēt līdz 300 grādiem. Jāatzīstas, šķita, ka arī tā mīcīšana līdz trešajiem sviedriem nebūtu pa spēkam. Turklāt tik gardu rupjmaizi Latvijā var nopirkt veikalā – gan Lāči, gan Alberts, gan Ķelmēni un Svētes cepēji gādā, lai laba maize būtu pieejama vienmēr. Līdz kādu dienu ieradās Mārcis Bendiks, lepns jo lepns. Līdzi viņam bija pirmie pašceptās maizes paraugi, ar ķirbju sēklām, ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, ar dažādu sēkliņu maisījumu. Ar ķimenēm un bez. Ar balto cukuru un brūno. Nu, kura jums labāk garšo? Maize bija cepta formā, mīkla starp biezu un šķidru, nekādas lielas piepūles pie mīcīšanas, recepti iedevusi Ilmīte (tēlniece Ilme Lāce). Maize cepta elektriskajā krāsnī, 180 C grādos. Faktūrām un smaržām bagātīgās šķēlītes iekārdināja pamēģināt arī mūs. Lasīt vairāk.

Jāņi
Otrdiena, 16 jūnijs, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Inetas Karules Jāņu siers jeb Mū kundze mīl brīvību

Janu_siers_Ineta_Karule_VO_6140084

Martā Mercendarbes muižā Ineta Karule rādīja, kā gatavot īpašu stipro sieru. Tā kā pērn Baldones garšas meklējumos Inetas siers guva nedalītu žūrijas un baldoniešu atzinību – ieguva pirmo vietu, braucām skatīties, kā tas top. Inetai palīdzēja dzīvesbiedrs Imants un trīs bērni – Laura, Kārlis un Elīza. Pasākums bija kupli apmeklēts, varējām piedalīties, izmēģināt roku katla maisīšanā, taustīt masas biezumu, piebērt garšvielas un, protams, nogaršot. Tā kā pasākums bija bezmaksas, paldies Karuļu ģimenei un muižas saimniecei Zanei Ulmanei par laipnu uzņemšanu. Bet jau toreiz, agrā pavasarī, mēs nolēmām vasarā brīvā dabā satikties ar siera tapšanā ļoti svarīgu personu ­– govi Mū kundzi. Pirms Jāņiem, kad viss sāk ziedēt, īstā viesošanās diena ir klāt. Lasīt vairāk.

Jubilejas
Piektdiena, 17 novembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Leģendām apvītā Mimītes kūka jeb Mīlestības kūka

 

Mimites-kuka

Dace Baumgarte dalās ar kūkas recepti, ko ir mantojusi no savas vecmāmiņas, ģimenē sauktu par Mimīti. Nu jau Mimīte visus vēro no mākoņu maliņas, bet ģimenē kūku turpina cept svētku reizēs. Mimīte kūku cepusi uz katru mazbērnu dzimšanas un vārda dienu. Viņa to saukusi par Mīlestības kūku, jo tā ir ļoti darbietilpīga. Gatavo 4 līdz 5 stundas, un tās patiešām ir piepildītas ar nepārtrauktu darbošanos – puto vai rullē, taisa kārtas, pilda, un tā līdz gatavībai.

 

Ģimenē katram radiniekam ir sava atšķirīga leģenda par receptes līkloču ceļiem. Kādam atmiņā balerīna no Pirmskara Latvijas laika, kāds piemin no Pēterburgas pārbēgušu krievu aristokrāti. Kas to vairs var atšķetināt, kāda bijusi katra cilvēka loma, bet par vienu faktu visi ir vienisprātis – šī recepte pie Mimītes nonākusi no Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes bērnu auklītes, kura to cepusi uz bērnu dzimšanas dienām. Tāpēc Latvijas dzimšanas dienas priekšvakars šķiet labs laiks, lai mēs interesanto recepti plašākai iepazīšanai piedāvātu tieši tagad. Lasīt vairāk.

Kāzas
Trešdiena, 5 jūnijs, 2013 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cūkgaļas rulete

Rulete-01

Baiba vismīļāk gatavo gaļas ēdienus, jo ir pēc izglītības desu meistare. Ar iedvesmu un labu garšas izjūtu taisa desas, galertus, pastētes un pēc sentēvu metodēm kūpina gaļu un zivis. Viss ir svaigs, dabīgs, bez e-vielām un mākslīgiem uzlabotājiem. Savus izstrādājumus ved uz Rīgas zemnieku tirdziņiem, pircēji novērtē, atgriežas atkal un atkal, jau iepriekš pasūta un lūdz paglabāt sev kārotos gabaliņus. Lasīt vairāk.

Kurzemes tradicionālais ēdiens
Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Sklandrauši

 

Sklandrausis

Sklandrausis, dižrausis, žograusis. Sklandrouš kurzemniekiem, sūr kakūd lībiešiem. No neraudzētas rudzu rupja maluma miltu mīklas veidots aplis ar uzceltām maliņām, kurā ir kartupeļu biezeņa un vārītu burkānu pildījums, pārklāts ar skāba krējuma un cukura virsiņu. Oranžs, apaļš kā saule, tāpēc tik labi iederas gadskārtu svētkos, īpaši rudenī un ziemā, bet vēstures avotos atrodamas ziņas, ka cepts arī Lieldienu svētku galdam. Saulgriežu mielastā sklandrausis iemiesoja saules enerģiju. Formas un krāsas ziņā viens no skaistākajiem mūsu ēdieniem, turklāt ar ļoti senu vēsturi. Agrāk raušus cepuši ugunskura oglēs, tāpēc bija svarīgi izveidot augsto žodziņu, lai pildījums, ko senāk taisīja tikai no burkāniem, neaizplūstu ugunī. Kartupeļu masu raušu pildījumam sāka lietot tikai 19. gadsimtā, kad zemnieki bija pieņēmuši un iecienījuši jaunās, no Dienvidamerikas atceļojušās saknes, bez kurām šodien latviešu virtuvi nevaram iedomāties.

Gadu gaitā ir nācies pagaršot daudz dažādu sklandraušu. Lai gan tie izskatās līdzīgi, garša starp ir ļoti atšķirīga. Kāpēc tā, devāmies skaidrot pie Mareka Reķa.

Mareku Reķi ikdienā var sastapt “Suitu maizē”, paša izveidotā ceptuvē, Krišjāņa Barona ielā iepretim Bērnu Pasaulei. Vairākus gadus ceptuve atradās Biķernieku ielā, pērnā gada nogalē Suitu maizes cepēji iesildījuši jaunas telpas. Smaržas, kas virmo no karstajām krāsnīm, ir reibinošas. Rudzi, kvieši, kanēlis, mazliet izkusis cukurs. Tā smaržo apsolījums par siltu labsajūtu un spēku.

Šeit cep rudzu un kviešu formas maizi ar sēklām, tradicionālo suitu saldskābmaizi lielos, apaļos kukuļos, un, protams, sklandraušus. Mareka ceļš līdz maizes cepšanai nav gluži vienkāršs. Pēc izglītības finansists, pastrādājis bankā, viņš sapratis, ka tas nav viņa lauciņš. Tad vairākus gadus strādājis ar nekustamajiem īpašumiem. Līdz krīzei. Kā daudziem, atkal bija jāmeklē cits darbs. Tā Mareks nolēmis veidot pats savu uzņēmumu, cept suitu gardo maizi un raušus. Receptes ir no viņa ģimenes, no mammas Rutas Sokolovskas, kura cep maizi un sklandraušus Alsungā. “Suitu maizes” ceptuvē varam piedzīvot, ko nozīmē no paaudzes paaudzē nodotās zināšanas.

Par sklandraušiem Mareks teic, ka droši vien šī rudzu un dārzeņu savienība, visticamāk, savulaik radusies tāpēc, ka tie bijuši produkti, kas vienmēr atrodami ikvienā Kurzemnieku lauku saimniecībā. Laikam ejot un turībai augot, sastāvdaļām pievienojies krējums, ķimenes, olas, manna, cukurs un kanēlis. Sklandrauši dažādiem cepējiem garšas ziņā tiešām atšķiras. Sava nozīme paša meistara rokrakstam, bet jāņem vērā arī tas, ka rauši cepti no dabīgām izejvielām.

Mēs parasti nebrīnāmies par to, ka smalki vīni var atšķirties dažādu sezonu vīnogu ražas īpatnību dēļ, bet pagaidām nespējam šo zināšanu sasaistīt ar mūsu pašu lauku labumiem. Jo dabīgāki produkti, jo lielākas iespējas, ka tie mazliet atšķirsies. Piemēram, rudzu milti atšķirsies pēc labības šķirnēm, augšanas apstākļiem, graudu apstrādes īpatnībām. Arī burkānu šķirnes garšas ziņā viena no otras ļoti atšķiras. Vieni burkāni ir saldāki un sulīgāki, citi – kokaināki un sausāki. Skābais krējums, ko pārsmērē pār rausi, arī var būt treknāks vai skābāks. Tāpat ķimeņu sēklas – Latvijā augušajām, nesen novāktajām vienmēr būs izteiktāks aromāts nekā tām, kas ilgi ceļojušas un noliktavās gulējušas. Tāpēc cieņa tiem meistariem, kuri izpēta savu piegādātāju produkciju, atrod īstos un spēj noturēt nemainīgu kvalitāti. Cik reižu nācies ēst Rutas Sokolovskas un Mareka Reķa sklandraušus, tie vienmēr ir izcili. Ar plānu jo plānu pamatiņu un žodziņu, kas ir ļoti svarīgi, lai rausis būtu ne tikai gards, bet arī viegli nokožams. Un perfektām sulīgā pildījuma proporcijām.

“Suitu maizē” cep vēl divu veidu raušus – ar rīvētiem āboliem, biezpienu un kanēli, un tad vēl tādus pikantākus, sāļos, ar kūpinātu gaļu, sieru un marinētiem gurķīšiem. Tie pēdējie esot tādi, ko mednieki varot ņemt līdzi uz mežu un uzkost, kad pienāk īstais brīdis.

Kurzemnieki var lepoties ar to, ka sklandrausis ir pirmais Latvijas nacionālais ēdiens, kuru 2013. gada 11. oktobrī Eiropas komisija ir reģistrējusi kā produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām (2013.gada 11.oktobrī tika pieņemta EK REGULA (ES) Nr. 978/2013, ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – Sklandrausis, GTĪ).

Lai to panāktu, bija jāiziet sarežģīts birokrātijas ceļš. Ar apņēmību un pārliecību 2011. gadā to uzsāka Dženeta Marinska, kura pati cēlusies no lībiešiem, jo sklandrausis ir arī lībiešu tradicionālais ēdiens.

Runājot par Eiropas komisijas noteikumiem, produktus var reģistrēt, aprakstot pamatīpašības, kuras nedrīkst mainīt, ja vēlies savu produktu saukt tādā vārdā un piedāvāt tūristiem vai tirdzniecībā. Bet ir pieļaujami uzlabojumi, nelieli papildinājumi pēc garšas un iedvesmas, kas nepārmāc pašu pamata recepti. To, kas ir stingri noteiktais pamatsastāvs, un ko var papildināt, ir svarīgi pareizi saskaņot pie reģistrācijas, lai vēlāk pašiem būtu brīvākas iespējas veco, labo recepšu jauniem garšu salikumiem. Eiropas komisijas reģistrā vēl iekļauts Jāņu siers un salinātā rudzu rupjmaize (GTĪ), lielie pelēkie zirņi (ACVN) un Carnikavas nēģiem (AĢIN). Savu ceļu Eiropas komisijas gaiteņos šobrīd iziet Baltais sviests. Vairāk informācijas par šo produktu reģistriem var atrast Zemkopības ministrijas mājas lapā.

Sklandrauši ir populāri tūrisma nozarē – interesenti var pieteikties uz meistarklasēm Kurzemē, paši pamēģināt savām rokām samīcīt rupjo rudzu miltu mīklu, izrullēt pamatni, uzcelt rauša maliņas, sapildīt sulīgos pildījumus, un galu beigās nogaršot tikko izcepto, silto žograusi. Pašu rokām darinātai mantai ir pavisam cita garša.

Šeit būs Eiropā reģistrētā, īstā sklandrauša recepte!

 

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

 

Latgales tradicionālais ēdiens
Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Aulejas kļockas

 

Klockas_VO_250275

Kļockas ir godu ēdiens, ar ko Latgalē pabeidz godu mielastus. Tas ir tradicionāls vietējais saldēdiens, ko visi gaida ar labpatiku. Kļockas ir rauga mīklas biezpiena pīrādziņi. Agrāk tos gatavoja jau kādu dienu pirms godiem, lai galvenajā svētku dienā kādi ēdieni jau būtu sagatavoti tā, ka tos vajag vairs tikai uzsildīt. Īsti labas un pareizas kļockas var pagatavot tikai no stingri nospiesta, sausa, bet mīksta lauku biezpiena.

Kļockas ir svarīgi iztvaicēt – var tvaicēt sietā, jauno modeļu cepeškrāsnīs mēdz būt arī speciāls tvaicēšanas režīms. Var lietot caurduri, ko uzliek virs katla ar vārošu ūdeni. Ļoti labas kļockas izdodas multivāres katlā tvaicēšanas režīmā. Kad tās iztvaicējušās mīkstas, pārlej ar siltu kausēta sviesta un krējuma mērci.

Ēd ar rokām, kuras apslauka blakus sēdošā mīļākā kaimiņa žaketē. Ja kādam pēc ēdienreizes ir pavisam tīra žakete, tas neesot visai labs cilvēks.

Fotogrāfija uzņemta viesu namā “Lejasmalas”, Aulejas pagastā. Paldies viesu nama īpašniecei Annai Ļaksai un saimniecei Sandrai Vaišlei!

 

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Lieldienas
Otrdiena, 11 aprīlis, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Lieldienu deserts no biezpiena pashas masas. Arī sasaldēts

 

Pasha

Pashas receptes atšķiras niansēs. Obligātās sastāvdaļas ir mīksts, ne pārāk skābs pilnpiena biezpiens, sviests, salds krējums un olas. Labāk no zināmām lauku saimniecībām.  Piedevas katrs saliek pēc savas patikšanas un rocības. Mēs esam atraduši savu ideālo garšas kombināciju ar lobītām mandelēm, marmelādes gabaliņiem un cukurotām apelsīnu miziņām (kā tās sagatavot, lasiet Kārinas Pētersones pashas receptē).

Tā kā mēs līdz šim neesam tikuši pie savas pashas formas, izlīdzamies ar caurduri, kurā ieklājam marli. Otrs variants, kurš labāks savlaicīgai sagatavošanai, ir masu pildīt formiņās, kuras var ievietot saldētavā. Mums ir silikona forma, no kuras desertus viegli izņemt. Šajā gadījumā masai neatdalās liekais šķidrums, bet tas nekaitē, ja desertu bauda vēl aukstu.

Tā kā mūsu ģimenē cieņā ir šokolādes sieriņi, pamēģinājām desertu pārklāt ar šokolādes glazūru. Garšo lieliski gan saldētajā, gan parastajā variantā.

Pasha

Paldies Kārinai Pētersonei un Hēlijai Staņislavskai, kuras mūs savulaik iedvesmoja eksperimentiem par pashas tēmu! Viņu abu receptes ir nonākušas mūsu grāmatā “Eiropas krustceles latviešu virtuvē”.

Lai jums visiem priecīgas Lieldienas!

Mārtiņdiena
Otrdiena, 8 novembris, 2016 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Mārtiņdienas zoss

 

vo_010274-martindiena-2

Šogad Mārtiņdienas zoss pie mums atceļoja no zemnieku saimniecības Indiņi. Saimnieki audzē dažādus putnus – gaļas un dējējvistas, zosis un pīles. Rudens foto plenēra laikā ceļš iegriezāmies Indiņos, un pārliecinājāmies, ka putni līksmā jezgā dzīvojas pa dārzu, pa svaigu gaisu. Naktī bija uzsalis, un zem ābelēm bija kā bruģēts ar dzelteniem un sarkaniem āboliem, ar kuriem putni labprāt mielojās. Lasīt vairāk.

Zemgales tradicionālais ēdiens
Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Groziņkūka ar biezpiena krēmu

 

Grozini_ar_meza_zemenem_VO_7060012

Par godu Latvijas 100. dzimšanas dienai publicējam receptes no visiem novadiem. Zemgalē godos bieži pasniedz groziņkūkas – tās ir ērti apēst, vienkārši turot rokās. Tām ir bezgalīgi daudz variantu – ar ievārījumu, svaigām vai saldētām un atlaidinātām ogām, svaigu vai žāvētu augļu gabaliņiem, šokolādes un cepumu masu pirmajā pildījuma kārtā. Krēmam var izmantot gan vārīto krēmu, gan uzputotu saldo krējumu, gan zefīra masu vai kādu kārdinošu variāciju no vārīta kondensētā piena. Rotājumu variāciju arī ir daudz bez gala – ar ogām, augļu gabaliņiem un želeju, riekstiem, škokolādes dekoriem, karameles stīdziņām – cik nu kuram fantāzijas, rocības un laika.

Ja pirms svētkiem ir daudz citu darbu vai ja mājās nav cepeškrāsns, var arī izlīdzēties ar gatavu kvalitatīvu smilšu mīklas groziņu iegādi un pašiem tos tikai pildīt.

Uz Latvijas 100. dzimšanas dienu iedvesmai piedāvājam groziņus, kas pildīti ar biezpiena masu un rotāti ar ogām. Ja jums saldētavā nav meža zemenīšu, droši lietojat 18. novembrī tik tradicionālās dzērvenes.

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Ziemassvētki
Svētdiena, 24 decembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Pelēkie zirņi ar cūkas šņukuru

 

Cukas snukurs - pelekie zirni

Lai arī kopš 2015. gada pelēkie zirņi papildina Eiropas Savienības aizsargāto produktu sarakstu, manas attiecības ar tiem nav vienkāršas un viennozīmīgas.

No bērnības laika padomju gados pelēkos zirņus atceros kā tā laika lēto un vienkāršo fast food. Vecrīgā, Vaļņu ielā bija kafejnīca Kamielis — tuksneša dzīvnieks rotājās mājas sienas cilnī; nekāda cita sakara ar ēdienkarti tam nebija. Kafejnīcā varēja uzēst tikai dažus ēdienus, taču pavisam noteikti tur bija zirņi ar sacepta speķa un sīpolu mērci, kam klāt dzēra kefīru, un saldajā bija šokolādes krēms ar rozā ķīseli (par šo abu ēdienu iedarbību uz kādas autobusa pasažieres vēderu mūsu draugs Mārcis reiz izstāstīja satriecošu stāstu, bet to es šeit pārstāstīt nedrīkstu. Atliek cerēt, ka viņš pats to kādreiz darīs zināmu plašākai publikai). Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas