Līdz šim pietrūka drosmes savā mājas virtuvē izcept ierauga rupjmaizi. Ne man īstās, simtgadīgās koka abras, ne man maizes krāsns, kurā ogles uzkarsēt līdz 300 grādiem. Jāatzīstas, šķita, ka arī tā mīcīšana līdz trešajiem sviedriem nebūtu pa spēkam. Turklāt tik gardu rupjmaizi Latvijā var nopirkt veikalā – gan Lāči, gan Alberts, gan Ķelmēni un Svētes cepēji gādā, lai laba maize būtu pieejama vienmēr. Līdz kādu dienu ieradās Mārcis Bendiks, lepns jo lepns. Līdzi viņam bija pirmie pašceptās maizes paraugi, ar ķirbju sēklām, ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, ar dažādu sēkliņu maisījumu. Ar ķimenēm un bez. Ar balto cukuru un brūno. Nu, kura jums labāk garšo? Maize bija cepta formā, mīkla starp biezu un šķidru, nekādas lielas piepūles pie mīcīšanas, recepti iedevusi Ilmīte (tēlniece Ilme Lāce). Maize cepta elektriskajā krāsnī, 180 C grādos. Faktūrām un smaržām bagātīgās šķēlītes iekārdināja pamēģināt arī mūs. Lasīt vairāk.
