Septiņpadsmit dažādi sieri Mercendarbes muižā

Brokastis “Zaļajā salā”

Vai maz jāpārliecina kāds, ka vietās, kur ceļojot paliec pa nakti, labas brokastis ir ļoti svarīgas. Putriņa ar pašvārītu ievārījumu. Mazas uzkodas, kas mainās, atkarībā no gadalaika un saimnieku iedvesmas. Zaļumi un dārzeņi. Bekons un omlete. Pildītas biezpiena pankūkas. Kafijas kanna. Noslēgumā – mazs rupjmaizes kārtojums. Galdi ar baltiem galdautiem, saklāti verandā ar skatu uz dārzu.

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Nu labi, gandrīz septiņpadsmit. Bet mēs šeit neesam sīkumaini. Tā šogad saimnieces jau trešo reizi mērojās spēkiem Baldones garšas meklējumos. Pie viena garā galda stājās gan mājražotājas ar stāžu, gan prasmīgas saimnieces, kuras ikdienā gatavo savam, ģimenes un draugu priekam. Paldies par drosmi, uzņēmību un darba dienu steigā atrasto laiku sagatavot cienastu saviem pilsētas kaimiņiem un viesiem.

Sandra Lāce saņēma balvu par viena produkta diversifikāciju, kā to smalki nodēvēja žūrijas loceklis, Lauku Ceļotāja un Vidzemes augstskolas tūrisma guru Juris Smaļinskis. Vienkāršākiem vārdiem runājot, Sandras cienastā pasniegtais maigais krēmsiers uz maizītēm ļāvās dažnedažādām saldām un sāļām piedevām, ar katru veidojot savu garšas saspēli.

Dzintra Treimane balvu saņēma par tradīciju kopšanu. Viņa bija pagatavojusi kā saule dzeltenu un apaļu ķimeņu siera rituli, no īsta piena, sviesta un olām.  Šogad pirms Jāņiem piedzīvojām brīnumus sakarā ar īsto un vienīgo Eiropā nostiprināto Jāņu siera recepti, reģistrāciju un atļauju šo sieru tirgot. Reizēm labi nodomi tā samudžinās birokrātijas ceļu līkločos, ka nenobrīnīties. Katram latvietim ir skaidrs, ka Jāņu sieru katra saimniece gatavo mazliet atšķirīgi, un tieši tā jau ir mūsu īstenā bagātība. Protams, tam jābūt no biezpiena, sviesta, olām un ķimenēm, bet nianses var būt proporcijās, karsēšanas laikā un nospiešanā. Dzintras siers bija teicams Jāņu siers, un nevienam Eiropas likumdevējam tur nebūtu, ko piebilst.

Maijai Gruntei bez govīm saimniecībā ganās arī pulciņš kazu. Protams, ka viņas ražotie sieri bija arī no veselīgā kazas piena. Ir gadījies ēst gana pikantus un nešpetnus kazas sierus, bet Maijas kaziņu siers bija maigs un patīkams. Īpaši eļļā mērcētās bumbiņas, kas bija bagātinātas ar raudenes ziediņiem. Kreptīgāki bija apkūpinātie sieri. Maija stāstīja, ka āzis dzīvo no kazām nošķirti, tāpēc piena garša ir tīkama. Bet laikā, kad kaziņas sāk ilgoties pēc vīra, arī nošķirtība vairs nelīdz, un piena garša kļūst sīvāka. Tā nu kazu ģimenes un mīlas lietas ietekmē siera garšu, vai mums tas patīk vai nē. Labi, ja sieru var iegādāties pie saimnieka, kurš par šīm lietām savus klientus var savlaicīgi informēt. Maija savu balvu saņēma īpaši par kazas sieru.

Ineta Karule bez žūrijas balvas par tradicionālo sieru garšu dažādošanu saņēma arī visvērtīgāko – tautas balsojuma balvu. Tas gan nav brīnums, jo baldonieši pie Inetas ikdienas var iegādāties visdažādākos no savas gotiņas piena ražotos gardos sierus – ar ķimenēm, sieramoliņu, saulespuķu sēklām, kā arī Inetas oriģinālo sieru ar ķiplokiem un nātrēm, par kuru jau esam rakstījuši.

Šogad Ineta lepojas ar jaunumu – formiņā nogatavināto, apkūpināto sieru (attēlā augšējais pa labi). Formu izdevies izlūgties Polijā kādā saimniecībā, kuri ražo šādas formas sierus un sauc tos par Oscypek. Polijas kalnu ganiem pieder katrā ģimenē atšķirīgiem rakstiem grebtas koka formas, ar tām lepojas un tās nepārdod citiem. Poļu gani runā tikai poļu valodā, Inetas mamma bez latviešu mēles runā vēl krieviski. Vai tas bija Inetas mammas latgalietes šarms un temperaments, vai no svara bija katoļticība, vai tomēr līdzīgu darbu darošo solidaritāte, grūti pateikt. Bet pēc neparastās sarunas formu viņas dabūja, un nu Baldonē var ēst sieru ar skaistiem rakstiem uz sāniem. Novērtējiet!

Ineta bija pagatavojusi arī siera mērci un saldos groziņus ar krēmsiera, banāna un citrona pildījumu. Kā allaž, Inetas klātais galds bija krāšņi dekorēts.

Augstāko žūrijas vērtējumu saņēma Jūlija Semjonova par oriģinālākajām idejām un lielisko ēdienu noformējumu. Gaiši zaļš un spīdīgs gozējās vegāniskais kabaču siers. Kāds varētu iebilst, ka tas nemaz nav siers, bet Jūlija šo ēdienu gatavojusi, domājot par cilvēkiem, kuri alerģijas dēļ nedrīkst lietot piena produktus un olas. Sieru pasniedz kopā ar sinepēm, un Jūlijas ciemiņi sakot, ka tas garšo līdzīgi kā galerts. Kabačos ir daudz dabīgā želatīna.

Vasaras ogu vainagā bija iekārtojies saldais zemeņu siers. Tā gatavošanā izveidojušās zemeņu sūkalas varēja nogaršot kā dzērienu. Vairāk par Jūlijas saldo zemeņu sieru lasiet recepšu sadaļā.

Paldies par jauko kopīgo žūrēšanu Inesei Lagzdiņai – Lauku attīstības speciālistei un  domes priekšsēdētājas vietniecei, Ingai Ķengai – J.Dūmiņa mūzikas pamatskolas direktora vietniecei mācību darbā un Jurim Smaļinskim, Vidzemes augstskolas mācībspēkam un “Lauku Ceļotāja” vides speciālistam! Liels paldies arī Mercendarbes muižas labajam gariņam Zanei Ulma­­­­­nei, kura rūpējās par visu un visiem!

Kā parasti, darbojās mājražotāju un mazo ražotāju tirdziņš, kā arī radošās darbnīcas un atrakcijas maziem, jauniem un (vecākiem) bērniem. Uzstājās Baldones deju grupa “Farida”. Baldoniešiem par prieku Ilze Kupča šogad atvērusi kūkotavu, un vakara viesi viņas gardumus plašā klāstā varēja iegādāties arī šeit. Lai veicas ar jauno iesākto projektu – Kūku muzeja izveidošanu!

Svētku noskaņu jaunā līmenī pacēla Baldones mūzikas skolas orķestra uzstāšanās, pieskandinot saules pielieto muižas parku ar klasiskām un vieglām melodijām.

Attēlu galerija

Mūsu grāmata

Citi stāsti

Brokastis “Zaļajā salā”

Brokastis “Zaļajā salā”

Vai maz jāpārliecina kāds, ka vietās, kur ceļojot paliec pa nakti, labas brokastis ir ļoti svarīgas. Putriņa ar pašvārītu ievārījumu. Mazas uzkodas, kas mainās, atkarībā no gadalaika un saimnieku iedvesmas. Zaļumi un dārzeņi. Bekons un omlete. Pildītas biezpiena pankūkas. Kafijas kanna. Noslēgumā – mazs rupjmaizes kārtojums. Galdi ar baltiem galdautiem, saklāti verandā ar skatu uz dārzu.

Meteņi Vecumniekos

Meteņi Vecumniekos

Kas ir īstais Zemgales budēlis? To šogad braucām lūkoties uz Vecumniekiem, kur jau piekto gadu senās Meteņu tradīcijas atjauno ar prieku un sparu.

Rūķu piparkūku darbnīca Blomē

Rūķu piparkūku darbnīca Blomē

Pasakaina brīnumu gaisotne pārņēmusi maizes darbnīcu Donas Blomē, Smiltenes pusē gada nogalē. Lai gan no šeit minētajiem tēliem pa īstam satikt varēja rūķus, izjūtu ziņā nams rosināja iztēli arī citos virzienos.

Mūsu sadarbības partneri

0 Comments

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Par autortiesībām

Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura šo materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana pārpublicēšanai ir aizliegta bez "Garšīgā Latvija" rakstiskas atļaujas.

Par datu aizsardzību

Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.

 

Projekta atbalstam

Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta