Rožu ievārījums

Vai tomēr pupiņu smēriņš? Vai varbūt biezenis? Vai ķausis? Sauc, kā gribi, šo blendēto pupiņu masu ar dažādām piedevām, atdzesētu smērē uz maizītes, ēd ar karoti, siltu var ēst kā piedevu vai pamatēdienu. Ja kartupeļu biezeni ar baudu ēd ikviens, tad līdzīgā veidā pagatavotas pupiņas līdz šim nav tik ļoti ierasts ēdiens.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš

28/09/2020

Šī bija sestdiena pašā septembra nogalē, kad sēdi ar draugiem maigas saules gaismas pielietā dārzā, un ir tik labi, ka visas raizes, rūpes un stress paliek ārpus. Kopā sanākušas četras paaudzes, visi rosās, bērni dauzās, kāds grilē gaļu, kāds cep kartupeļus, no siltumnīcas ceļo smaržīgu ķirštomātu bļoda, kāds klāj galdu, visiem pa vidu riņķo mazais suns Bruno un lielais suns Susuriņš. Vārdu sakot, omulīgs burziņš. Dārza malā zied divmetrīgi miķelīši, kas šķiet tikai loģiski, jo te ir Miķelīšu iela. Reibinoši smaržo šīs dienas galvenās varones rozes. Gunta Lielbriede mūs ir uzaicinājusi uz rožu ievārījuma gatavošanu.

Guntai ikdienas darbā labi padodas sakārtot galvas – vai tās ir sirmas, rudas vai sprogainas. Un vēl Guntai patīk uzburt dažādus virtuves meistarstiķus, uzņemt ciemiņus un pārsteigt ar kādu neparastāku cienastu. Jau pirms gada Gunta mums stāstīja, ka gatavo ievārījumu no rožu ziedlapiņām, reiz to saņēmām ciema kukulī. Gunta recepti nu ir noslīpējusi līdz niansēm un ir ar mieru dalīties savā pieredzē. Šoruden braucām lūkot, kā tas notiek. Receptes sastāvdaļas gan nebūs precīzi norādītas, jo Gunta ir no cilvēkiem, kam patīk gatavot pēc izjūtas, toties svarīgākie knifi gan šeit būs aprakstīti.

Rožu ziedlapiņas jāievāc no smaržīgām rozēm, bet tādām, kas nav apstrādātas ar ķīmiskām vielām. Lieto izplaukušus ziedus. Skaisti izskatās, ja ziedlapiņas ir dažādās krāsās. Sārtās un rozā labāk saglabā krāsu un iekrāso arī sīrupu. Ja lieto tikai baltas krāsas ziedus, ievārījums būs vizuāli neizteiksmīgs. Gunta lika kopā gan ziedlapas no krūmrozēm, gan floribunda un tējas rozēm.

Ziedlapas nedrīkst vārīt pirms cukura pievienošanas, tad viss darbs un materiāls būs vējā. Īsto garšu ievārījums iegūs ap Ziemassvētku laiku. Guntai patīk to pasniegt ar plānajām pankūkām vai sīrupu sablendēt kopā ar ziedlapām viendabīgā masā un ar to apsmērēt siltas, tikko izceptas rožmaizītes. Mēs tikām pie divām skaistām burciņām, nu gaidīsim Ziemassvētku laiku, lai to visu izmēģinātu un kavētos atmiņās par skaisto atvasaras brīvdienu. Rožu smarža liek cilvēkam justies laimīgam, rozes neko nezin par krīzēm, pandēmijām un trako dzīvi. Tās vienkārši zied, lai kas arī nenotiktu.

Paldies par visu, mīļie!

#Vegāns ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens

Sastāvdaļas

Rožu ziedlapas (1 bļoda)
Cukurs
Nepilna tējkarote citronskābes
Mazas burciņas

Soļi

Solis 1

Katliņā ielej aptuveni puslitru vai mazliet vairāk ūdens un ieber tikpat daudz vai mazliet mazāk cukura. Nemaisot vāra, līdz cukurs pilnīgi izkusis.

Solis 2

Saber katliņā rožu ziedlapiņas un apmaisot vāra, līdz tās kļūst mīkstākas.

Solis 3

Pieber citronskābi.

Solis 4

Mazliet mainīsies sīrupa krāsa.

Solis 5

Turpina vārīt, līdz ievārījums sāk mest burbuļus, kas plīst lēnāk.

Solis 6

Karstu ievārījumu lej sterilās burciņās.

Solis 7

Aizvāko ar iepriekš novārītiem vāciņiem.

Solis 8

Uzglabā vēsā vietā. Īstā ievārījuma garša būs ievilkusies pēc kāda laika, bet vislabāk to baudīt ne ātrāk par Ziemassvētkiem. Apsienot lentītes vai sarūpējot kādu citu jauku noformējumu, šī būs lieliska dāvana.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Pupiņu pastēte

Apelsīnu krēma deserts ar bezē

Šogad ziema ar sauli mūs nelutina, svina pelēkas dienas nomaina cita citu. Līdz pavasarim vēl laiciņš jāgaida, un jāmeklē pēc kāda prieka un enerģijas avota, lai dziļā tumsas bedrē neiekristu mentāli un fiziski. Te palīgā var nākt apelsīni. Oranžās, smaržīgās bumbas, pilnas sulas un vitamīnu, skaistas kā vakara saulīte.

Pīlādžu želeja. Ir varianti

Pīlādži ir maģiski koki, saistīti ar dažādiem ticējumiem un rituāliem. Visu gadu pīlādzis ir pieticīgs, ainavā neizceļas, pavasarī tam raisās ziedu čemuri, bet uz rudens pusi ar sarkaniem ogu ķekariem tas iemirdzas kā krāšņa rota.