Rasols

Tunča salāti

Tunča salāti ir lieliski gan ikdienā, gan svētku galdā. Ikdienā vislabāk tos gatavot, ja no pusdienām pāri palikusi bļodiņa aukstu makaronu, vislabāk spirāles formā. Pasta un tuncis garantē sāta sajūtu, bet zaļās salātlapas, gurķi un zaļumi parūpēsies par pavasarīgu garšu un krāsu.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

18/11/2014

Rasols ir visu salātu karalis. Vairākus desmitus gadu Latvijas ģimenes pirms svētkiem apsprieda, ko gatavot vēl bez rasola, jo paša rasola gatavošana nebija apspriežama, bet pašsaprotama. Rasols pirms padomju laika Latvijā tika gatavots no kartupeļiem, burkāniem, bietēm, olām, siļķes, gurķiem, zaļajiem zirnīšiem un krējuma. Pēc 2. Pasaules kara padomju Latvijā ēdiens ar šādu nosaukumu ietekmējās no krievu Olivjē salātiem (par godu franču pavāram Lisjēnam Olivjē, receptes autoram no Pēterburgas restorāna Ermitāža), tam vairs nepievienoja bietes un siļķi, to vietā pievienoja gaļu vai desu, mērcei pievienoja majonēzi.

Ir saglabājusies leģenda par franču pavāru Olivjē, kurš savus salātus skaisti kārtojis uz liela šķīvja pa sastāvdaļām, izrotājot ar olu daiviņām un krabjiem. Kāds prastāks klients, kuram nav bijusi izpratne par šādiem ēdieniem, ņēmis lielo karoti un visas sastāvdaļas brutāli samaisījis ar majonēzi un aprijis vienā rāvienā. Olivjē, to redzot, pavisam apskaities, un pats vēl demonstratīvāk sajaucis Olivjē salātu sastāvdaļas juku jukām. Bet krieviem tas nav bijis svarīgi, galvenais, lai ir ko „uzkost” šņabim.

 Šie salāti ir tiešām sātīgi. Pēc pavāra nāves neviens īsto recepti nav zinājis, un kolēģi mēģinājuši kaut ko atdarināt. Katrā ziņā smalkās irbītes tika aizvietotas ar proletāriešiem tuvākajām vistām. Ja nebija pieejamas ne vistas, ne gaļa, vajadzēja vismaz doktordesu. Kara un pēckara gados, protams, arī šādu produktu nebija, bet sešdesmitajos gados, kad situācija uzlabojās, rasols kā ļoti demokrātisks ēdiens bija katrā ģimeņu svētku galdā. Ar vieniem pašiem salātiem saistījās trīs ārzemju vārdi – Olivjē, majonēze, Provansa (Francijas šarma atblāzma!) – tas bija pietiekami daudz, lai katrā padomju cilvēkā radītu neikdienišķu svētku sajūtu. Sastāvā bija konservēti zaļie zirnīši, gaļa vai desa, kā arī majonēze – šos produktus nevarēja vienkārši nopirkt, bija vajadzīgs blats vai neticama veiksme, ja kādā veikalā tos pēkšņi „izsvieda” (tā padomju laika slengā sauca situāciju, kad veikalā ar tukšām produktu vitrīnām pēkšņi uz letes izlika kādus deficīta produktus, nekavējoties izraisot satrauktu ažiotāžu un neizbēgamu rindu). Tā kā zirnīšus un majonēzi varēja uzglabāt ilgāk, ja tos izdevās dabūt, tad taupīja svētku reizes rasolam.

Sabiedriskajā ēdināšanā šos salātus sauca arī par Gaļas salātiem vai Galvaspilsētas salātiem, bet mājās tos sauca tikai par rasolu. Ar šiem salātiem uzaugušas daudzas paaudzes. Neviena saimniece rasola recepti nemeklēja pavārgrāmatās, jo zināja to no galvas. Agrākā salātu karaļa rasola pašpietiekamā un dižā loma mūsdienās ir mainījusies. Rasolu var nopirkt lielveikalu gatavo ēdienu nodaļās vai benzīntankos, tas kļuvis par pavisam ikdienišķu ēdienu. Protams, desa un majonēze šādos salātos būs no lētā gala, ne tāda, kādu rasolam pievienojam mājās. Bet lielajos godos, it īpaši kāzās, bērēs un lielās jubilejās, rasols joprojām ir obligāts. Un arī dzimšanas un vārda dienās joprojām griežam un kapājam, lai sākumā rasolu lielā bļodā liktu galdā, bet vakara izskaņā, kad viesi izklīst pa visu māju un daži nonāk virtuvē, kur ir savpati īpaša omulība, var paņemt lielo karoti un izēst rasola pārpalikumus no lielās bļodas. Tādas rasols arī garšo īpaši labi.

Lai rasols būtu nevainojami gards, svarīgi izvēlēties pareizo kartupeļu šķirni (mums patīk Laura), tie nedrīkst būt pārāk miltaini, un tos vajag izvārīt iepriekšējā dienā un kārtīgi atdzesēt. Var arī uz nakti ielikt ledusskapī. Mēs parasti lietojam Lido Ekstra desu. Esam izmēģinājuši arī citas, tomēr šī šķiet vispiemērotākā un ar nemainīgi augstu kvalitāti. Svarīga arī majonēze. Ļoti laba ir Franča vai Spilvas Provansas majonēze. Un vēl mērcei nedrīkst žēlot mārrutkus (vislabāk pašu rīvētos vai no tirgus) un kārtīgas asās sinepes.

Par pašu ēšanu – viena garša ir, ja ēd pie skaisti saklāta viesību galda, cita – ja ar lielu karoti no lielās bļodas to, kas vēl palicis virtuvē. Parasti tas notiek viesību stadijā, kad visi sāk klīst apkārt. Daļa viesu nez kādēļ pēkšņi atrodas virtuvē pie lielajām bļodām. Cita, bet arī ļoti laba garša ir nākamā rīta brokastīs. Jauki atvērt ledusskapi, kurā gādīgas rokas nolikušas bļodiņu ar rūpīgi pārsegtu pāri palikušo rasolu.

Fotogrāfija no topošās grāmatas “Eiropas krustceles latviešu virtuvē”. Pateicība Kārinai Pētersonei par laipnu izlīdzēšanu šī projekta tapšanā ar traukiem no ģimenes kolekcijas!

Sastāvdaļas

  • 8 vidēji lieli kartupeļi (svarīgi izvēlēties šķirni, kas vāroties neizšķīst, piemēram, “Laura”)
  • 1 liels vai 2 vidēji lieli burkāni
  • 6 olas
  • 4–5 marinēti gurķi
  • Labas kvalitātes doktordesa (pēc izvēles to var aizvietot ar vārītu vai kūpinātu gaļu)
  • 1 mazā kārbiņa konservētu zaļo zirnīšu

    Mērcei

    • 250 ml Provansas majonēzes
    • 250 ml skābā krējuma
    • 1 ēdamkarote rīvētu mārrutku
    • 1 ēdamkarote sinepju
    • Šķipsniņa sāls
    • Loki vai citi zaļumi pēc izvēles pārkaisīšanai

    Soļi

    Solis 1

    Liek katlā liek vārīties nomazgātus kartupeļus un burkānus ar mizu un olas, pievienojot sauju sāls. Kad ūdens sāk vārīties, pēc 10 minūtēm olas izņem un atdzesē zem tekoša ūdens. Saknes vāra vēl 20 minūtes, nokāš un strauju pārlej ar aukstu ūdeni, tad to nolej un visu izvārīto atdzesē. Vislabāk, ja visu novāra iepriekšējā dienā un pa nakti glabā vēsumā.

    Solis 2

    Atdzesētos kartupeļus un burkānus nomizo, olas noloba. Visu griež mazos kubiņos, lai tie pēc izmēra būtu tikpat lieli kā zirnīši, kurus pievieno pēdējos no visām sastāvdaļām. Tāpat sagriež marinētus gurķus un desu. Lielā bļodā visu rūpīgi izmaisa.

    Solis 3

    Gatavo mērci. Krējumu sajauc ar majonēzi, sinepēm, mārrutkiem un sāli. Mērci nogaršo, tai jābūt nedaudz pikantai. Mērci pārlej rasolam un samaisa. Ja vēlas, rasolu var pārkaisīt ar sagrieztiem lociņiem vai citiem zaļumiem.

    #Svētku ēdiens #Tradīciju ēdiens #Salāti

    Mūsu grāmata

    Izpārdota!

    Saistītās receptes

    Tunča salāti

    Tunča salāti

    Tunča salāti ir lieliski gan ikdienā, gan svētku galdā. Ikdienā vislabāk tos gatavot, ja no pusdienām pāri palikusi bļodiņa aukstu makaronu, vislabāk spirāles formā. Pasta un tuncis garantē sāta sajūtu, bet zaļās salātlapas, gurķi un zaļumi parūpēsies par pavasarīgu garšu un krāsu.

    Kartupeļu salāti švābu gaumē

    Kartupeļu salāti švābu gaumē

    Kartupeļu salāti švābu gaumē ir lieliska piedeva vai patstāvīgs, sātīgs un gards pamatēdiens. Salātus ēd kā piedevu pie desiņām, kotletītēm vai cepeša. Recepti kartupeļu salātiem švābu gaumē, kas gatavoti sātīgā gaļas buljonā un ēdami arī silti, piedāvā Zane Pudule

    Pupiņu salāti

    Pupiņu salāti

    Ja mājās būs bļoda vārītu pupiņu, cilvēks badu nemirs. Protams, nav nekāda vaina arī veikala bundžu pupām. Bet mūsmājās esam nolēmuši ar saviem pirkumiem pēc iespējas atbalstīt vietējos pārtikas audzētājus.

    Mūsu sadarbības partneri