Kūkas, maizītes

Biezpienmaizītes ir klasiska un tradicionāla vērtība latviešu virtuvē. Tās klasiskās ir atrodamas vitrīnās līdzās kruasāniem un citiem drošiem un pārbaudītiem gardumiem, sākot ar konditorejām, beidzot ar benzīntankiem.

Burkānu kēksu recepti mums atsūtīja Daiga Štālberga–Senoussaoui, latviešu tekstilmāksliniece, kura dzīvo Parīzē un savu apciemojumu reizēs lutina mūs ar garšīgām dāvaniņām. Reiz Daigas ciemakukuļa grozā bija cukurotas ingvera lapiņas.

Melleņu laikā pienāk brīdis, kad apnīk visas ierastās receptes un gribas kādu jaunu garšu salikumu.

Medus torte ir viena no iecienītākajām mūsu ģimenes kūkām. Sausāku vai sulīgāku, saldāku vai skābāku, šo našķi gluži lietojamu var nopirkt arī ikvienā veikalā vai konditorejā, un tā ir latviešu kūku klasikas stabila pamatvērtība.

Pavlova ir laba savas vieglās un vienkāršās pagatavošanas dēļ, turklāt rezultāts pret ieguldīto darbu vienmēr šķiet nepārspējami daiļš, svaigs un gards.

Vasara. Nezinu, vai tur vainīgs Mērfijs vai kāds cits, bet mūsu mājās ledusskapja un augļu trauku revīzijā regulāri atrodu dažādus produktu krikšus, puspaciņu apkaltuša biezpiena, pāris karotes krēmsiera, aizmirstu jogurta glāzi, dažus pārgatavojušos un dažās vietās iebojājušos augļus, kurus kā likums neviens vairs negrib ēst.

Latvijā siera kūka konkurē ar tai līdzīgo biezpienmaizi, ko mājās un konditorejās cep kopš seniem lai­kiem, kamēr siera kūku tikai pēdējos 20 gadus. Siera kūkas garša salīdzinoši ir smalkāka, pildījuma masa – vien­dabīgāka.

Pie šīs kūkas receptes veda trīs ceļi. Pirms kāda laiciņa septiņus gadus mūsu ģimene ir dzīvojusi Melnsila ielā. Agrākos laikos tā bija Švarcvaldes iela. Kad reiz interneta plašumos uzdūros kūkai ar šādu nosaukumu, nolēmu, ka būtu goda lieta izmēģināt recepti.

Magoņmaizītes varonīgi pārdzīvojušas gan padomju laikus, gan brīvās Latvijas pārmaiņas konditoreju vitrīnās un kafejnīcu repertuāros, un ir starp tiem nedaudzajiem maizīšu veidiem, kas Rīgā un Latvijā joprojām pieejamas gandrīz visur, kur vien pārdod smalkmaizītes.