Ratatujs no Dobīšu dārzeņiem

Karbonāde

Ko latvietim nozīmē karbonāde? Intereses pēc ierakstīju google meklētājā šo vārdu – 2019. gada 28. novembrī pie vēlēšanās varētu atvērt 627 000 mājas lapu, kurās varētu par to palasīties. Salīdzināšanai – par kotletēm varētu uzzināt 276 000 ierakstos, par cepeti – 122 000.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Ratatujs ir dārzeņu ēdiens, kurā vasaras krāsas un garšas izpaužas visā pilnībā. To pagatavojām no dārzniecības “Dobītes” varenās ražas, ar ko ciemošanās reizē mūs apdāvināja Sandra Marcinkēviča. Liels paldies par mums atveltīto laiku un gardumu ciemkukuļiem – mēs to ļoti novērtējam. No visiem labumiem tapa ēdieni vēl pāris nedēļu pēc ciemošanās.

Sandra savu agrāko pilsētas biroju darbu ir nomainījusi pret azartisku saimniekošanu ģimenes zemnieku saimniecībā Zemgalē un nebūtu ar mieru vairs mainīt šo dzīvesveidu. Dārzkopības gudrības izmācījusies Bulduros. Tās nu savienojumā ar mārketinga un personāla zinībām var izmantot ģimenes uzņēmējdarbībā. Sandra ir īstena saimniece, piens un asinis, zemes sāls, enerģija, pamatīgas darba spējas, joki un smiešanās, tas viss un vēl vairāk. Viņa ir no cilvēkiem, kuriem divdesmit četras stundas ir kaut kā dīvaini iekārtotas. Spriežot pēc paveiktā, šķiet, ka to diennaktī ir vairāk. Saimniecības pirmsākumi ir vecāku darbs, vēlāk iesaistījušies arī citi ģimenes locekļi, var just, ka sadarbība un vienam otra balstīšana ir ļoti nozīmīga. Darbinieki kolektīvā ir ilgus gadus, pieredzējuši un uzticami. Saimniecības tīrumos audzē graudus, kartupeļus, ko pērn pat eksportējuši uz Itāliju, dažādu šķirņu kāpostus, sīpolus un kabačus. Piemājas dārzs ar krāšņām puķu dobēm ir mammas pārziņā. Skatieties bildes galerijā – to krāšņumu nevar izstāstīt. Siltumnīcās pavasarī paši audzē vasaras puķu stādus. Kad tie ir iztirgoti, stāda dārzeņus un zaļumus.

Ar pamatīgu vērienu siltumnīcās audzē tomātus – šogad bija 129 dažādas šķirnes. Ejot gar varenajiem stādiem, Sandra zina katras šķirnes nosaukumu, par katru zina stāstīt: šis ir saldāks, tas maigāks, redz, kāds šis samtains kā persiks, tiem maz sēklu, tāpēc labāk konservēt, šie ir tukšiem vidiem, tāpēc labāk pildīt, redz, te tie zaļie patiesībā jau ir gatavi, un tie tumšie, gandrīz melnie ir ļoti garšīgi. Formas un krāsas nebeidz pārsteigt, izmēri visdažādākie.

Šogad laika apstākļi nelutināja – sausums, pēc tam lietavas, kas spēji pārplūdināja siltumnīcas uz vairākām dienām. Uz baltajiem segumiem, ar ko noklāta siltumnīcas zeme, vēl redzamas plūdu pēdas. Tomēr tomātu kastes, ko palīdz locīt Sandras brāļa meita, arī Sandra, pildās un gatavojas doties ceļā pie klientiem.

Citās siltumnīcās aug paprika, čili pipari, neticamu formu un krāsu baklažāni un gurķi. Īpašs stāsts ir par garšaugiem – Sandra ļoti patīk izmēģināt visu ko jaunu, jaunas sēklas un stādus viņa sameklē visos iespējamos veidos. Ar maigu roku noglāstījusi citronverbēnas krūmu, Sandra atceras, kā savulaik to sarūpējusi viņas draudzene, latviete, kas dzīvo Francijā.

Sagadījās, ka šajā pēcpusdienā viņa ieradās ciemos ar ģimeni, un pirmais, ko vēlējās – apmeklēt garšaugu siltumnīcu. Tajā ieaudzies pamatīgs lauru koks no viņas sūtītajām sēklām un vēl daudz kas cits. Smaržo bazilika podiņi, visādi pipari, mētras, timiāns, visu te neuzskaitīt.

Saimniecība sadarbojas ar restorāniem, ved savus gardumus pie klientiem, iepriekš vienojoties par laiku un vietu. Reizēm sastopami arī tirdziņos.

Ja vēlaties tikt pie Dobīšu labumiem, sekojiet informācijai viņu FB lapā.

Kad grasījāmies doties mājupceļā, Sandra stāstīja, ka pēc dažām dienām par godu “Baltijas ceļa” 30 gadu jubilejai viņus Skaistkalnē apciemos prezidents Egils Levits. Skolā bērni gatavo priekšnesumus, meitai jāiet uz mēģinājumu. Toreiz, pirms 30 gadiem, stāvot uz ceļa sadotās rokās, diez vai viņas vecāki varēja iedomāties, ka būsim brīvi un varēsim paši saimniekot, kā vien vēlamies. Tā, protams, ir arī atbildība pret zemi, pret saviem cilvēkiem, vajag drosmi un uzņēmību, būt gatavam riskēt un smagi strādāt. Bet tā ir arī brīvība, jo cilvēkiem ir dotas iespējas kopt savu zemi.

Sastāvdaļas

  • 1 neliels cukini
  • 1 neliels baklažāns (mums gan bija divu veidu – Dobīšu baltie un tumšie, tievie)
  • 2 vai 3 vidēji lieli tomāti
  • Dažas ķiploku daiviņas
  • Nedaudz augu eļļas (mums bija eļļa no Trikātas siera bumbām)
  • Daži timiāna zariņi
  • Kaltēta raudene vai Vidusjūras garšaugu maisījums
  • Svaigs baziliks
  • Sāls
  • Malti melnie pipari

Soļi

Solis 1

Baklažānu sagriež ripās, apkaisa ar sāli, atstāj atsuloties uz pusstundu.

Solis 2

Ripās sagriež visus pārējos dārzeņus.

Solis 3

Ķiploku daiviņas nomizo un sagriež ļoti plānās šķēlītēs vai izspiež caur ķiploku spiedi.

Solis 4

Baklažānu šķēles nosusina ar papīra dvieli.

Solis 5

Visus dārzeņus lielā bļodā iesvaida ar eļļu un apkaisa ar kaltētu raudeni vai Vidusjūras garšaugu maisījumu, sāli, maltiem melnajiem pipariem. Ja ķiploki izspiesti caur spiedi, arī tos pievieno šajā brīdī, visu apmaisa, lai dārzeņi būtu pārklāti ar eļļu un garšvielām.

Solis 6

Cepamajā formā kārto visus dārzeņus pamīšus, lai starp šķēlītēm veidotos skaists dažādo krāsu ritms. Pārslaka ar eļļu, kas sakrājusies bļodā. Ja ķiploki bija sagriezti plānās šķēlītēs, tos sakārto pār dārzeņiem šajā brīdī.

Solis 7

Pārliek timiāna zariņus un liek cepties cepeškrāsnī uz 180 Celsija grādiem režīmā bez ventilatora. Cep labāk maigākā veidā, sargājot, lai neaprauj melnu virsu, pirms dārzeņi izkarsuši iekšpusē. Cep aptuveni pusstundu, pieskatot un pārbaudot ar dakšiņu vēlamo gatavības stadiju. Dārzeņus nevajag pārcept. Ja šķiet, ka augša jau gatava, bet iekša vēl par cietu, var beigu posmā pārklāt ar foliju.

Solis 8

Ja vēlas, beigās var pievienot kādu sieru – mums bija Trikātas Sniega bumbas, bet labi garšo arī cietā tipa siers, ko uzrīvē pirms pasniegšanas. Ratatuju var ēst tāpat vai kā piedevu gaļas vai zivju ēdienam.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Karbonāde

Karbonāde

Ko latvietim nozīmē karbonāde? Intereses pēc ierakstīju google meklētājā šo vārdu – 2019. gada 28. novembrī pie vēlēšanās varētu atvērt 627 000 mājas lapu, kurās varētu par to palasīties. Salīdzināšanai – par kotletēm varētu uzzināt 276 000 ierakstos, par cepeti – 122 000.

Klučkas

Klučkas

Klučkas ir Vidzemes novada ēdiens. Recepte nāk no Līgas Ivanovas ģimenes Skrīveros. Ģimenē klučkas vienmēr taisījuši pēc lielākiem rudens darbiem, atceras Līgas mamma Rasma Volfārte. Tad sēdušies visi kopā pie saimes galda.

Mūsu sadarbības partneri