Meža sēņu zupa
Tomātu kabaču zupa
Tomātu kabaču zupa, kuru var uzvārīt no šīm divām sastāvdaļām un kāda atvilktnē aizmirsta buljona kubiņa. Recepti piedāvā mana feisbuka draudzene Zuzanna Peonija, sirsnīgs paldies par dalīšanos. Lūk, viņa raksta šādi: “Recepti atradu pirms dažiem gadiem FB arhīvā. Viss ir pavisam vienkārši!
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
03/09/2018
Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi vai kā saulessardziņi atvērušās cepurītes. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka. Sēņotājam par prieku, bērzlapes bieži aug bariņos. Protams, der arī visas citas vārāmās sēnes, ko mežs mums izaudzējis. Laikā, kad sociālos tīklus pārpludina baraviku fotogrāfijas (par kurām bieži mēdz jokot, ka nav droši zināms, no kura gada ir šīs bildes), rodas vēlme palūkot, cik daudz un dažādu sēņu mežs mums vēl piedāvā. Nu labi, nav šaubu, baravikas ir karalienes, tomēr ir daži ēdieni, kuros tieši vārāmo meža sēņu garša ir absolūti nepieciešama.
Man patīk tas, ka bērzlapīšu tīrīšana ir ļoti vienkārša. Cik nu iespējams, var novilkt krāsainās cepurīšu plēvītes, tad sēnes liek vārīties katlā ar visām pielipušajām smiltīm, skujām un sūniņām. Tā rūgteni pikantā smarža, kas pārņem virtuvi, nav ne ar ko salīdzināma. Kad bērzlapes ir izvārījušās, tās ir stingras. Tad tās var droši mazgāt zem ūdens strūklas, ja vēl kādi gruži nav novārījušies nost. Un ir klāt lieliskais brīdis, kad sēnes ir vēl mazliet siltas, un podiņus var ēst, vienkārši pamērcējot rupjā sālī. Absolūti tīra manta. Kad sēnes atdziest, garša mainās, tāpēc nedrīkst nokavēt.
Kad pirmais kārums remdināts, atlikušās sēnes var sasaldēt, marinēt vai arī likt traukā kārtu pa kārtai, apkaisot ar sāli un kādu nieku saspiesta ķiploka. Beigās jāapsedz un jānoslēdz ar slogu, lai gaiss netiek klāt, un jāglabā vēsumā. Kad sagribas, sēnes var lietot, iepriekš mazliet nomērcējot tīrā ūdenī. Sālītu sēņu salāti ar skābo krējumu ir lieliska piedeva vārītiem kartupeļiem. Katra paša izvēle, ko vēl pielikt klāt. Mūsu ģimenē salāti garšo ar kapātām dillēm un sīpoliem vai ķiplokiem.
Bet var arī izvārīt ļoti gardu sēņu buljonzupu. To iemācījos gatavot no savas tēva mammas Ellas Sondores, un katru gadu tādu izvārām sēņu laikā, bet reizēm arī ziemā. Zupa ir ļoti aromātiska, buķeti veido gaļas kūpinājuma dūmainums, meža sēņu smarža, sālīti gurķi (vēlams tādi štengrāki), dilles un pētersīļi. Klāt vēl skābais krējumiņš un rudzu maizes šķēle. Īsteni latviskas garšas.
#Sēņu ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
- Gabaliņš kūpinātas cūkgaļas – ribiņas, stilbiņš vai cits
- Vārītas bērzlapes (der arī vilnīši, cūcenes un citas vārāmās sēnes, var lietot sālītas vai saldētas)
- 4–5 kartupeļi
- 1 burkāns
- 1–2 lauru lapas
- 1 čili pipars pēc izvēles
- 1–2 skābēti vai marinēti gurķi
- Timiāna lapiņas pēc izvēles (mums palaimējās mežā atrast mārsilu jeb savvaļas timiānu)
- Skābs krējums, zaļumi (dilles, pētersīļu lapiņas) pasniegšanai
Soļi
Solis 1
Dūmoto gaļu liek katlā, aplej ar ūdeni, uzvāra un noputo. Vārīšanas laiks atkarīgs no gaļas veida. Ja gatavo no ribiņām, tad vāra 30 minūtes, ja stilbiņš, tad 45 minūtes – 1 stundu.
Solis 2
Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež kubiņos un pievieno zupai. Katlā met arī lauru lapas (arī timiānu un čili piparu, ja vēlas). Vāra vēl 10 minūtes.
Solis 3
Kad kartupeļi mīksti, zupā pievieno sakapātas sēnes, pavāra vēl pāris minūtes. Pagaršo, ja vajag, pievieno vēl nedaudz sāls. Parasti no žāvējuma zupa jau ir nedaudz sāļa. Ja vāra no sālītām sēnēm, tad papildu sāls noteikti nav jāpievieno.
Solis 4
Gaļu noloba no kauliem un sagriež gabaliņos. Pašus pēdējos pievieno sīki sagrieztus marinētus vai skābētus gurķus. Tikko zupa uzvārās, to ņem nost no plīts. Gurķiem jāsaglabā kraukšķīgums.
Solis 5
Pasniedz ar skābu krējumu un sakapātiem zaļumiem pēc izvēles, klāt labi garšo rudzu rupjā vai saldskābā maize.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Tomātu kabaču zupa
Tomātu kabaču zupa, kuru var uzvārīt no šīm divām sastāvdaļām un kāda atvilktnē aizmirsta buljona kubiņa. Recepti piedāvā mana feisbuka draudzene Zuzanna Peonija, sirsnīgs paldies par dalīšanos. Lūk, viņa raksta šādi: “Recepti atradu pirms dažiem gadiem FB arhīvā. Viss ir pavisam vienkārši!
Stragnams
Stragnams ir aukstā zupa kurzemnieku gaumē. Agrākos laikos to gatavoja no sālītas siļķes un visādiem pašaudzētiem dārza labumiem: dillēm, lociņiem, pētersīļiem, svaigiem un/vai sālītiem gurķiem (der arī marinēti) un no rūgušpiena, ko saimniece saraudzēja no pašu govs piena, klāt ēdot karstus, mundierī vārītus jaunos kartupelīšus.
Auksti kūpināt’ buš’ zup’
Zupa no auksti kūpinātām butēm stāsta veidā manā galvā dzīvo jau daudzus gadus, par to ne reizi vien biju dzirdējusi no draudzenes Ingas. Nu beidzot zupa mūsu šķīvjos nonāca pa īstam.
Mūsu sadarbības partneri
