LNB Zalcburgas kūka (1718)

Švarcvaldes kūciņas

Ja jūsmāju krājumos martā atrodamas vēl kādas ķiršu kompota burkas, jādomā, kā tās izmantot. Vasarā mūsu opis parasti izcīna nopietnas cīņas ar strazdiem, mēģinot godīgi sadalīt, cik mums, cik viņiem. Tāpēc viņš visus ķiršu labumus ir pelnījis dubultā. Un tāpēc mums mājās ir gardi skābo ķiršu kompoti ar visiem kauliņiem. Tie, ko veikalā var nopirkt bez kauliņiem, nav mūsu gaumē.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Reizēm receptes tevi atrod pavisam negaidītos veidos. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja Jelgavas grāmatu iespiedējiem Stefenhāgeniem veltītu izstādi.

Izstādes atklāšanā pavisam nejauši manās rokās nonāca kartīte ar kūkas recepti no 1718. gadā drukātas pavārgrāmatas Neues Salzburgliches Koch-Buch, autors Konrāds Hagers (Conrad Hagger).

Šogad augusta beigās LNB svinēs 100 gadu jubileju. Visa gada garumā izstādēs un pasākumos bibliotēka mūs lutinās ar dārgumiem no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. Kartītes ar vēstures liecībām no grāmatām ir mazas piemiņas dāvaniņas, ko jubilejas gadā apmeklētājiem paņemt līdzi.

Lai gan šī Zalcburgas pavārgrāmata nav drukāta Jelgavā, gadsimts, kad tā iespiesta, sasaucas ar Stefenhāgenu izstādi un neviļus liek domāt par to, kādas kūkas tolaik cepa šeit. Cukurs bija ļoti dārgs, to varēja atļauties vien pilīs, klosteros un bagātākajos pilsētu namos. Tomēr smalkās gravīrās iespiestās ilustrācijas liecina, ka 18. gadsimtā ēdieni smalkāko aprindu namos bija ārkārtīgi grezni noformēti.

Bildē redzamo kūku izcepu, mazliet adaptējot recepti mūsu dienu iespējām, sastāvdaļu daudzumu izdalīju ar 2. Mīklai pievienoju cukuru, alus rauga vietā lietoju svaigo, presēto raugu, glazūru taisīju bez olu baltumiem, lai tā būtu mīkstāka. Un kūkā iepildīju plūmju ievārījumu. Mīkla pēc sastāva ir līdzīga mūsdienu mafinu mīklai, vien irdinātājs nav soda, bet raugs. Visi, kas kūku ēda, atzina to par labu esam.

Nobeigumā aicinu visus, kam mīļa vēsture un grāmatniecība, doties uz Stefenhāgenu izstādi, tā ir lieliska! Atklāšanā bija klāt gan Stefenhāgenu pēcnācējs no Jelgavas, gan kāds no tās dzimtas atzara pēctečiem, kuri pēc 1919. gada notikumiem pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Savā runā viņš minēja, ka ir aizkustināts līdz sirds dziļumiem, redzot šos materiālus, un novērtēja bibliotēkas darbinieku ieguldījumu to saglabāšanā ilgu gadu garumā. Un pauda prieku, ka arī šodien Jelgavā strādā tiešām izcila tipogrāfija.

Foto: Kristians Luhaers, LNB

Sastāvdaļas

Mīklai

  • 4 olu dzeltenumi
  • 4 ēdamkarotes cukura
  • 1 tējkarote vaniļas cukura (pēc izvēles)
  • 120 g mīksta sviesta un vēl mazliet formas iesmērēšanai
  • 150 ml saldā krējuma vai trekna piena
  • 25 g svaiga rauga
  • Šķipsniņa sāls
  • 250 g kviešu miltu

Glazūrai

  • Krūze pūdercukura (250-300 ml tilpumā)
  • Nedaudz citronu sulas
  • Nedaudz kausēta sviesta

    Pildījumam

    • Jūsu mīļākais ievārījums (mums bija plūmes ar krustnagliņām un kanēli)

    Rotāšanai

    • Ēdamie ziediņi – mums bija ābeļziedi, bet citā sezonā var izmantot vijolītes, atraitnītes, spalvu neļķīšu ziedlapiņas vai citus (vien jāzina, ka tie tiešām ir ēdami un audzēti ar ekoloģiskām metodēm)

    Soļi

    Solis 1

    Olas dzeltenumus saputo ar cukuru, šķipsnu sāls, un, ja vēlas, var pievienot tējkaroti vaniļas cukura. Kad masa ir gaiša un viegla, ieputo mīkstu (vai kausētu) sviestu.

    Solis 2

    Uzsilda pienu viegli siltu, izkausē tajā raugu.

    Solis 3

    Olu masai pievieno pienu ar raugu un miltus, iejauc mīklu. Ļoti labi tas izdevās ar elektriskā jaucēja mīklas mīcīšanai paredzēto āķi. Mīkla būs diezgan mīksta, ja mīcīs ar rokām, mīkla lips klāt.

    Solis 4

    Mīklu pārlej ar sviestu ieziestā formā, pārklāj ar dvielīti un siltā vietā uzraudzē.

    Solis 5

    Uzkarsē cepeškrāsni 160-180 grādus pēc Celsija, cep kūku, līdz tā gatava.

    Solis 6

    Kūku mazliet atdzesē, izņem no formas. Ja vēlas, var pārgriezt horizontāli un iepildīt savu mīļāko ievārījumu. Nobeidz ar glazūru, ko iejauc lielākā krūzē no pūdercukura, mazliet kausēta sviesta un nedaudz citronu sulas. Rūpīgi izberž, lai nav kunkulīšu, un pārklāj kūkai. Atstāj sacietēt.

    Ja vēlaties, var kūku pārklāt ar olas baltuma, citronu sulas un cukura glazūru, kā tas aprakstīts oriģinālajā Zalcburgas pavārgrāmatā, bet tad glazūra būs cieta, līdzīga piparkūku glazūrai.

    Solis 7

    Var rotāt ar ēdamiem ziediņiem.

    Foto no izstādes atklāšanas: Kristians Luhaers, LNB

    Mūsu grāmata

    Izpārdota!

    Saistītās receptes

    Švarcvaldes kūciņas

    Švarcvaldes kūciņas

    Ja jūsmāju krājumos martā atrodamas vēl kādas ķiršu kompota burkas, jādomā, kā tās izmantot. Vasarā mūsu opis parasti izcīna nopietnas cīņas ar strazdiem, mēģinot godīgi sadalīt, cik mums, cik viņiem. Tāpēc viņš visus ķiršu labumus ir pelnījis dubultā. Un tāpēc mums mājās ir gardi skābo ķiršu kompoti ar visiem kauliņiem. Tie, ko veikalā var nopirkt bez kauliņiem, nav mūsu gaumē.

    Rupjmaizes torte “Lāčplēsis”

    Rupjmaizes torte “Lāčplēsis”

    Šogad par godu Latvijas dzimšanas dienai izcepu rudzu rupjmaizes torti. Recepti esmu salikusi kā kompozīciju no vairākiem avotiem. Kad uznāk iedvesma un ir gana daudz laika, varu eksperimentēt, pārāk nesatraucoties par rezultātu. Ir aizraujoši iztēloties dažādos garšu salikumus, faktūras, krāsas un smaržas. Pandēmijas dēļ viesības šogad nav atļautas, bet mani mājinieki ir ar mieru nomēģināt ikvienu manu eksperimentālo cepumu.

    Vegānā ābolkūka

    Vegānā ābolkūka

    Vegāno ābolkūku reiz cepu, dodoties ciemos pie mūsu draudzenes Dagnijas, kura jau gadiem nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Domājot par ciemakukuli, man bija svarīgi atrast tādu kūkas recepti, kuru varētu ēst visi.

    Mūsu sadarbības partneri