Piektdiena, 15 maijs, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra un Valdis Ošiņi

Kur paēst laukos. No karbonādēm līdz ūdenskliņģeriem.

 

Ķoņu dzirnavas. Ūdenskliņģeri.

Ikšķile, Ozoliņa konditoreja. Cēsis, Kārumlāde. Cēsis, Kārumlāde. Cēsis, Kārumlāde. Cēsis, Kārumlāde. Cēsis, Kārumlāde. Preiļi, Oga. Preiļi, Oga. Preiļi, Oga. Aglona, Turība. Biezpiena–upeņu deserts Pilsrundāle, Baltā māja. Pilsrundāle, Baltā māja. Pankūkas. Alūksne, Pajumte. Ventspils šoseja, Mežāži. Skrunda, Jumis. Nīca, Pie Pētera. Nīca, Pie Pētera. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Brokastis. Bernāti, Sīpoli. Pusdienas. Bernāti, Sīpoli. Pusdienas. Ēdole, Kauši. Mājas siers. Ķoņu dzirnavas. Ūdenskliņģeri. Ķoņu dzirnavas. Ūdenskliņģeri. Ķoņu dzirnavas. Ūdenskliņģeri.

Pērn kopā ar “Lauku Ceļotāju” veidojām mazas grāmatiņas par Latvijas virtuvi latviešu angļu un vācu valodās, kā arī kulinārās kartes, kurās ar nelieliem aprakstiem ievietoti dažādi mazie ražotāji, krogi, restorāni un kafejnīcas. Tas viss šī gada janvārī brauca uz Berlīni un piedalījās Zaļajā nedēļā. Vāciešiem esot labi gājis pie sirds, gaidīsim nu ciemos. Uz papīra iespiestas kartes kādu laiku būs iespējams atrast “Lauku Ceļotāja” birojā, bet elektronisko formātu var aplūkot tiešsaistē: http://galerija.celotajs.lv/lv/f/Publ/2014/KulinaraKarte

http://www.celotajs.lv/lv/p/ebook/LatviesuEdieni2014#/Chapter_1

Ēdienu aprakstu grāmatiņas vairāk domātas cilvēkiem, kuri par latviešu virtuvi nezina neko vai gandrīz neko. Kartes gan noderēs ikvienam, kas vēlas iepazīt dažādus Latvijas novadus, kuros nav iepriekš izmēģinātu pusdienošanas vietu. Protams, papīra kartes ir īpaši vērtīgas brīžos, kad mežos vai pļavās nav iespējams pieslēgties modernākiem sakaru līdzekļiem.

“Lauku Ceļotāja” kartes lieti noderēs mūsu mācību uzņēmuma “Digital Guru” dabas fotogrāfu plenēros. Tie notiek dažādos gadalaikos, un sākotnēji ieplānotie maršruti mainās atbilstoši notikumiem (pēkšņi savelkas melni negaisa mākoņi pār pieneņu pļavām, aiz ceļa pagrieziena parādās baltu govju ganāmpulks, mūsu enciklopēdiskām zināšanām bruņotie virsaiši Andris un Vilnis pēkšņi atceras, ka te aiz tā mežiņa ir grava ar avotu un smilšakmens iezi, vai gribat to redzēt? Mēs vienmēr gribam. u.t.t, u.t.jpr.). Tāpēc gandrīz nekad nav iespējams paredzēt, kur un cikos ieturēsim pusdienas. Pēc fotosesijām, kas neizbēgami nozīmē garas pastaigas svaigā gaisā, cilvēks ir izsalcis kā vilks. Visbīstamāk ir kuplā pulkā sestdienas vai svētdienas vēlā pēcpusdienā nebrīdinot ierasties mazpilsētas vai lauku krogā un naivi cerēt, ka jūs gaidīs gatavu ēdienu pilni grāpji un pannas. Lauku mazpilsētās ir savs ritms, bieži ēdināšanas iestādes brīvdienās strādā īsas stundas vai ir slēgtas vispār. To jau var saprast, jo vietējie brīvdienās labprāt pusdieno mājās, raujas pa dārzu vai lauku un nemēdz doties pusdienās uz krogu. Tāpēc šeit padalīsimies ar tiem gadījumiem, kad viss tomēr beidzās laimīgi.

Dabas fotogrāfs ir diezgan iecietīgs un pieticīgs attiecībā uz dažādām sadzīviskām lietām, bet prot novērtēt labu saimnieču veikumu, it īpaši, ja ēdiens ir ne tikai gards, bet arī skaisti pasniegts. Atsevišķa tēma ir viesu namu cienasti, arī iespējas pašiem pielikt palīdzīgu roku to tapšanā. Maija saule sola, ka īsākas vai garākas brīvdienas sāksies jau drīz. Ceram, ka Latvijas apceļotājiem noderēs mūsu iesildīto vietu adreses. Šeit aprakstītās vietas nepretendē uz smalku restorānu statusu, ceļotāji vēlas paēst pietiekami ātri un sātīgi, bet par draudzīgām cenām.

“Ozoliņa konditoreja” Ikšķilē. Iespējams, ne tikai labākās krēmšnites, ābolkūkas un rabarberu kūkas Latvijā, bet arī karstie un aukstie ēdieni.

Cēsis, Vinetas un Allas “Kārumlāde”. Pašceptas kūkas, maizītes un cepumi plašā izvēlē. Cēsīs līdz šim neesam atraduši tīkamu pusdienošanas vietu, kuru varētu kādam ieteikt. Tikai labus vārdus var teikt par divu dāmu pašu izveidoto konditoreju. Sākotnēji tā bijusi pavisam maza, taču, pateicoties klientu pieplūdumam, konditoreja tagad ir plašākās telpās uz centrālās ielas. Šeit gan viss ir svaigs un kārdinošs, var aplūkot arī iespaidīgu bilžu grāmatu ar iepriekš pasūtāmiem labumiem jubilejām un godiem. Kad būsim Cēsīs, noteikti iegriezīsimies vēl.

Preiļu lielveikals “Oga”. Picērija, bistro, pašu cepta maize un smalkmaizītes. Mēs tikām pie ļoti gardas biezpienmaizes.

Aglonas “Turība”. Šeit maija svētdienas novakarē abas krogā sastaptās darbinieces neļāvās nogurumam. Ak, jūs esat desmit? Labi, mēs, protams, varam kaut ko izdomāt. Uz burvju mājiena atradās vistiņas un kartupeļi, un ēdiens zibenīgi cepās uz pannas. Necerēti gards biezpiena un vaniļas krēms ar svaigu upeņu mērci. Mums atvainojās, ka saldētā svaigu zemeņu mērce beigusies, viņi paši veidojot krājumus ziemai, bet nu jau maijs, esot beigušies. Bija lieliski arī ar upenēm. Un stāstu par zemenēm mēs pārbaudījām nākamajā augustā, kad iegriezāmies garāmbraucot. Tā nebija tikai leģenda, tas pats biezpiena krēms bija pārliets ar aromātisku zemeņu mērci.

Rundāle, “Baltā māja”. Krodziņš pie viesnīcas. Pirmo reizi ciemojoties, pasūtījām pankūkas. Kad pajautājām, vai viņi lepojas ar kādiem vietējiem ēdieniem, stāstīja, ka sēņu gados paši lasot un saldējot baravikas, tad viesiem piedāvājot gardus sēņu ēdienus arī ziemas un pavasara sezonās. To mēs pārbaudījām pagājušā gada decembrī – ēdienkartē bija ne viens vien baraviku ēdiens, ko ar prieku nobaudījām. Lieliska senlietu kolekcija un tīkams interjers.

Alūksne, krodziņš “Pajumte”. Garšīgi, ātri, pietiekama izvēle, laba kvalitāte.

Alūksne, “Katrīnkrogs” Jaunsētās pie ezera. Ļoti skaista vieta, krogs ar vecu interjeru. Karstas vasaras svētdienas vakarā joprojām atradās gan produkti, gan spēki patīkamai apkalpošanai.

“Mežāži”, ceļmalas bistro krodziņš Ventspils šosejas 96. kilometrā. Gadiem pārbaudīta vieta, kur sev tīkamu maltīti atradīs ikviens. Atmiņā palicis gadījums, kad es jau biju paēdusi, bet ceļabiedri vēl iestiprinājās. Gaidot ielūkojos somā un atradu mutes ermoņikas, ko aiz gara laika uzspēlēju. Ceļabiedrs Gunārs jautāja bārmenim, vai par to, ka es spēlēju, viņš varētu dabūt par velti glāzi ābolu dzēriena, kas gozējās lielā limonādes krūzē uz letes. Tāds dzidrs, auksts, ar peldošām ābolu šķēlītēm. Bārmenis laipni ielēja. Līdz šim tā ir vienīgā reize mūžā, kad esmu kādam ko nopelnījusi ar mutes ermoņiku spēlēšanu. Uzteicami, ka bez garda ēdiena ceļmalā atrodi arī labu humora izjūtu un atsaucību.

Skrunda, krodziņš “Jumis”. Arī ļoti sekmīgi pārlaida smago pārbaudījumu ar baru viesu svētdienas pievakarē. Šeit īpaši jāuzteic porciju izmērs, kas apmierinās arī kārtīgu fiziska darba darītāju. Bija daudz un garšīgi.

Nīca. Krodziņš “Pie Pētera”. Ģimenes uzņēmums, patīkama apkalpošana, laba cenas/kvalitātes/ātruma attiecība.

Bernāti, viesu nams “Sīpoli”. Ēdināšana pēc savlaicīga pasūtījuma. Sīpolu Ina mūsu svētdienas brokastīm bija pieaicinājusi saimnieci no Liepājas. Mums ir aizdomas, ka viss tomēr tika gatavots viņas stingrā uzraudzībā, pēc pašas receptēm, gaumes un stila. Omletē ietīta desiņa, pārsieta ar maurlociņu. Dārzeņi omletes sainītī veģetāriešiem. Salāti filo mīklas groziņā. Trauki no personiskās kolekcijas, par tiem būtu jāpastāsta atsevišķi. Saimniece gadiem veidojusi seno māla trauku kolekciju, savākusi dažādas zupas terīnes un citus porcelāna traukus. Romantiskā šķīvī pasniegtas, pat parastas tomātu un redīsu maizītes izskatās glauni. Kafija no kafijkannas garšo īpaši. Kā satriecošs punkts uz „i” bija mazās Pavlovas saldēdienā. Pēc šī visa spartiskie dabas fotogrāfi, labsajūtā murrājot, nekavējoties rezervēja mājiņas nedēļas nogalei arī nākamā gada maijā. Pērn ceriņi bija nolēmuši atpūsties, brauksim šogad lūkot, kā tie Bernātos zied. Un noteikti atkal baudīsim Sīpolu cienastu.

Ēdole, viesu nams “Kauši”. Ēdināšana pēc savlaicīga pasūtījuma. Par Mārīti jau rakstījām, viņa ir rīdziniece, kas tagad dzīvo Kurzemē. Viesu namā ēdināšanā piesaista vietējās saimnieces, bet pati māk cept tik gardus pīrādziņus, vārīt zupas, gatavot sierus, sajaukt salātus no pirmajiem pavasara zaļumiem, kas gar sētu izspraukušies. Ja vēlaties apciemot Kaušus, labāk rezervējiet viesu namu jūlijā, tad varēsiet nobaudīt slavenos saldos Ēdoles ķiršus.

Ķoņu dzirnavas. Ēdināšana pēc savlaicīga pasūtījuma. Kad piektdienas vakarā dabas fotogrāfi ieradās iekārtoties naktsmītnē Ķoņu dzirnavās, netālu no Rūjienas, bija sagatavota mīkla ūdenskliņģeriem. Viesi uzreiz tika pie veidošanas, vārīšanas un cepšanas. Agrāk ūdenskliņgerus jeb veģus no bīdelētiem kviešu miltiem cepa svētku reizēs. Tagad pēc Mirdzas Čākures ģimenes receptes ūdenskliņģerus cep paši un piedāvā izmēģināt roku arī dzirnavu viesiem.

Ūdenskliņģeri - sastāvdaļas

½ glāze ūdens (glāzes tilpums 250 ml)

½ glāze piena

25 g rauga

2 ēdamkarotes cukura

½ tējkarote sāls

50 g mīksta margarīna vai sviesta

½ glāzes kviešu miltu ieraugam + vēl apmēram 2 glāzes mīklas iemīcīšanai

1 olas pārsmērēšanai

Sāls un ķimeņu sēklas pārkaisīšanai

Darba gaita

1. Iejauc visas sastāvdaļas bez sviesta pašķidrā ieraugā un siltā vietā uzraudzē.

2. Uzrūgušai mīklai, pakāpeniski mīcot, pievieno sviestu un vēl miltus, pārklāj ar dvielīti un raudzē vēl kādu stundu.

3. Mīklu izgāž uz miltiem apkaisīta galda un mīca tik ilgi, līdz tā nelīp pie rokām un ir elastīga un vijīga. Tad izveido kliņģerus un ļauj tiem siltumā uzrūgt.

4. Kliņģerus ar putu karoti uzmanīgi laiž katlā ar vārošu ūdeni un noplaucē, ņem laukā, liek uz pannas, pārsmērē ar sakultu olu, pārkaisa ar rupju sāli, ķimenēm un cep uzkarsētā krāsnī gatavus.

Komentēt

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas