Kaltenes kūpināto reņģu sacepums

Karbonāde

Ko latvietim nozīmē karbonāde? Intereses pēc ierakstīju google meklētājā šo vārdu – 2019. gada 28. novembrī pie vēlēšanās varētu atvērt 627 000 mājas lapu, kurās varētu par to palasīties. Salīdzināšanai – par kotletēm varētu uzzināt 276 000 ierakstos, par cepeti – 122 000.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Šī ir Noras Daknes vecmāmiņas Martas Štāls dzimtas recepte no Kaltenes Kurzemē. Noras dzimtā bijuši jūrnieki, kuģu būvnieki un īpašnieki. Vecvectēvs Bērtulis Štāls ar koka buriniekiem ceļojis pa tālām jūrām un okeāniem. Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā Letonika par viņu rakstīts šādi: Štāls Bērtulis (1873–1935) – tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Burinieks Noah, J. Martin, Stahl, Zenson kapteinis (1894–1920, ar pārtraukumiem). Burinieka Noah, Stahl, Zenson (Censonis) līdzīpašnieks. (Nacionālais Apgāds, 2002), par viņu var lasīt arī “Latvijas kuģniecības vēsturē”.

Dzimtā atceras stāstu par vecvecmāmiņu, Martas Štāls mammu, Margrietu Štālu, kura gaidījusi vīru no tālajiem jūrasbraucieniem. Atceļā no Dienvidamerikas kuģis piestājis Anglijā, un vecvectēvs nosūtījis ziņu, ka no turienes izbrauc uz Latviju. Pēc saņemtās ziņas vecvecmāmiņa aptuveni zinājusi, ap kuru laiku ceļā uz Rīgu kuģis varētu braukt garām Kaltenei.

Tuvojoties šim laikam, viņa vērojusi jūru un pacietīgi gaidījusi. Kad kuģis tuvojies, viņa ar laivu devusies pretī, vecvectēvs laivā iekrāvis gardas aizjūras dāvanas, bet pats ar kuģi turpinājis ceļu uz Rīgu. Tur kuģi noenkurojuši līdz citam braucienam, bet vecvectēvs atgriezies pie ģimenes.

Margrietas un Bērtuļa Štālu bērni uz ģimenes mājas verandas lieveņa ap 1906. gadu. No kreisās: Emma, Mārtiņš, Lidija un Marta

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā saglabājusies kāda pastkarte, ko Bērtuļa brālis Mārtiņš Štāls sūtījis no Plimutas ostas Lielbritānijā sievai Lidijai.

Klausoties šādos stāstos, kļūst mazliet smeldzīgi, domājot, kas tālāk notika ar Latvijas kuģiem un drosmīgajiem jūrasbraucējiem, kādi tie neapšaubāmi bija. Būtu jauki, ja bez padomju laikos tapušajām Viļa Lāča romānu ekranizācijām taptu kāda šodienas iespējām un vēsturiskajai interpretācijai atbilstoša spēlfilma vai pētnieciska dokumentāla filma par šīm tēmām.

Paldies ģimenei par dalīšanos ar īstena kurzemnieku ēdiena – kūpinātu reņģīšu sacepuma – recepti. Ja ir iespēja tikt pie tikko kūpinātām, svaigām reņģēm, smaržojošām pēc alkšņa dūma, zeltainām un sulīgām, ak, kas tas ir par baudījumu!

Bet sacepumā veidojas sava garša, kurā reņģēm pievienojas sīpols un divu veidu krējums – man šis it kā vienkāršais ēdiens bija patīkams pārsteigums, ļoti iesaku to pagatavot. Ir arī nelielas garšas atšķirības, vai sacepumu gatavo uz pannas, vai cepeškrāsnī. Atliek pašiem pamēģināt, kurš no abiem jūsmājās iepatīkas labāk. Ir maijs, un reņģu laiks ir sācies!

Sastāvdaļas

  • 6 ar mizu vārīti kartupeļi
  • 1 liels sīpols
  • 500 g karsti kūpinātu reņģu
  • 200 g saldā krējuma
  • Nedaudz skābā krējuma
  • 1 lauru lapa
  • Sāls
  • Malti melnie pipari
  • Kapātas dilles pārkaisīšanai

Soļi

Solis 1

Kartupeļus nomizo un sagriež ripiņās.

Solis 2

Reņģu filejas notīra no asakām.

Solis 3

Sīpolu nomizo un sagriež gredzenos, ātri apcep uz pannas mazliet brūnus, pārlej ar saldo krējumu un pievieno nedaudz arī skābo krējumu, tas piešķirs īsto garšu.

Solis 4

Mērcei pievieno reņģu filejas un lauru lapu. Mērci mazliet pavāra, pagaršo, ja vajag, pieliek vēl sāli un piparus. Lauru lapu beigās izņem.

Solis 5

Karstumizturīgā traukā liek kārtās kartupeļus pamīšus ar reņģu mērci, kamēr viss salikts. Pēdējā kārtā liek reņģes, pārkaisa dilles. (Sacepumu var gatavot arī pannā uz plīts, uzliekot vāku.)

Solis 6

Liek 200 °C uzkarsētā krāsnī, cep 30 minūtes vai tik ilgi, līdz virspusē apcepusies zeltaina garoziņa.

Solis 7

Pasniedz ar svaigiem salātiem.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Karbonāde

Karbonāde

Ko latvietim nozīmē karbonāde? Intereses pēc ierakstīju google meklētājā šo vārdu – 2019. gada 28. novembrī pie vēlēšanās varētu atvērt 627 000 mājas lapu, kurās varētu par to palasīties. Salīdzināšanai – par kotletēm varētu uzzināt 276 000 ierakstos, par cepeti – 122 000.

Klučkas

Klučkas

Klučkas ir Vidzemes novada ēdiens. Recepte nāk no Līgas Ivanovas ģimenes Skrīveros. Ģimenē klučkas vienmēr taisījuši pēc lielākiem rudens darbiem, atceras Līgas mamma Rasma Volfārte. Tad sēdušies visi kopā pie saimes galda.

Mūsu sadarbības partneri