Otrdiena, 7 aprīlis, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ierauga rupjmaize ar sēkliņām

Ierauga-rupjmaize_VO_4030027

VO_4050001 VO_4050003 Ierauga-rupjmaize_VO_4020028 VO_4030007 VO_4030045 Ierauga-rupjmaize_VO_4030033 Ierauga-rupjmaize_VO_4030027 VO_4030053

Līdz šim pietrūka drosmes savā mājas virtuvē izcept ierauga rupjmaizi. Ne man īstās, simtgadīgās koka abras, ne man maizes krāsns, kurā ogles uzkarsēt līdz 300 grādiem. Jāatzīstas, šķita, ka arī tā mīcīšana līdz trešajiem sviedriem nebūtu pa spēkam. Turklāt tik gardu rupjmaizi Latvijā var nopirkt veikalā – gan Lāči, gan Alberts, gan Ķelmēni un Svētes cepēji gādā, lai laba maize būtu pieejama vienmēr. Līdz kādu dienu ieradās Mārcis Bendiks, lepns jo lepns. Līdzi viņam bija pirmie pašceptās maizes paraugi, ar ķirbju sēklām, ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, ar dažādu sēkliņu maisījumu. Ar ķimenēm un bez. Ar balto cukuru un brūno. Nu, kura jums labāk garšo? Maize bija cepta formā, mīkla starp biezu un šķidru, nekādas lielas piepūles pie mīcīšanas, recepti iedevusi Ilmīte (tēlniece Ilme Lāce). Maize cepta elektriskajā krāsnī, 180 C grādos. Faktūrām un smaržām bagātīgās šķēlītes iekārdināja pamēģināt arī mūs.

Tā nu ātri vien pie mums nonāca burciņa ar ieraugu (paldies, Mārci!), Ilmes Lāces pamatrecepte (paldies, Ilmīt!). Mājās arī atradās visas pārējās vajadzīgās sastāvdaļas, un vakarā iejaucu pirmo mīklu. Otrā rītā tā bija vareni izrūgusi, tā, ka drusku pāri maliņām, šķēlītes bija ar tādām kā austiņām. Izcepām, satinām, sākām ēst nākamajā dienā. Garša un smarža bija fantastiska, garoziņa – plāna. Maize tika nolietota tik ātri, ka bija steidzami jācep nākamā. Nu jau izcepām divus kukuļus, jo viens pazūd pārāk ātri. Bet šo maizi var uzglabāt un ēst nedēļu un ilgāk.

Kādi būtu secinājumi? Ir vērts cept savu maizi kaut vai tikai tās smaržas dēļ vien. Kad cep maizi, šo smaržu mājās nevar salīdzināt ne ar ko citu pasaulē. Vēl ir lieliskā iespēja pašiem pieregulēt recepti tieši SAVĀM mīļākajām garšām. Ar savām siltām rokām un domām pievienot īpašu enerģiju. Vai ir arī kādi riski neizdošanās sakarā? Varbūt kādreiz kukulītis var ieplaisāt, var atlekt garoziņa, bet tas nav nekas tāds, kas neglābjami sabojātu visu darbu un materiālu. Lielākās grūtības ir ļaut maizei atpūsties pēc cepšanas. Drusku jau mēs pagaršojām uzreiz, pavisam mazu gabaliņu. Secinājām, ka labāk ir mīklu raudzēt pa dienu, cept vakarā, uz nakti satīt atdzišanai, un tad nākamajā rītā sākt baudīt. Ja izcep no rīta, visu dienu staigāt gar dvieļos satītajiem kukuļiem un izlikties, ka nekas TĀDS jau nav noticis, ir tuvu inkvizīcijai.

Ar ieraugu var dalīties katrā cepšanas reizē. Ieraugu uztaisīt pašam ir diezgan ilga padarīšana. Ja kāds vēlas dabūt šo labo mantu no mums, lūdzu, piesakieties! Mēs esam ar mieru mainīt katru cepšanas reizi ierauga burciņu pret kādas ģimenes recepti, kuru esat ar mieru nodemonstrēt fotogrāfam un pastāstīt par šo ēdienu. Kuram ir interese, rakstiet uz e-pastu sandra@digitalguru.lv

Sastāvdaļas

vienai formas maizei

4 glāzes rudzu miltu

2 glāzes silta ūdens

½ glāzes cukura (mēs lietojām brūno Demerara cukuru)

1 glāze sēkliņu pēc izvēles (mums bija dažādu sēklu maisījums + 2 ēdamkarotes ķimeņu sēklu)

½ tējkarote sāls

Ieraugs

Taukviela formas ieziešanai un rudzu milti izkaisīšanai

Tējkarote cukura un dažas karotes karsta ūdens pārziešanai pēc cepšanas

Taisnstūra kēksa forma

Divi tīri kokvilnas vai linu virtuves dvieļi

Darba gaita

1. Visas sastāvdaļas bļodā ar rokām samīca viendabīgā mīklā. Uzreiz noņem daļu mīklas burciņā, tas būs ieraugs nākamajai cepšanas reizei. Ieraugu uzglabā ledusskapī, bet divu nedēļu laikā vajadzētu izcept jaunu maizi, lai ieraugs atjaunotos.

2. Formu ieziež ar sviestu vai eļļu (arī augšējās maliņas – ja mīkla pakāpjas par daudz uz augšu, tā var pielipt arī tur), izkaisa ar rudzu miltiem.

3. Mīklu liek formā tā, lai tā augšējā daļā būtu brīva vieta rūgšanai. Nolīdzina virsmu sākumā ar mīklas lāpstiņu, beigās ar mitrām rokām.

4. Ar koka skaliņu vai kādu irbuli ievelk rakstus – tas palīdzēs pret plaisāšanu. Mūsu meita Milda iezīmēja pavasara rakstu.

5. Pēc vēlēšanās pārkaisa ar sēkliņām vai ķimenēm.

6. Formu sasedz ar tīru virtuves dvieli, liek siltā vietā uz kādām sešām stundām, var arī uz visu nakti. Var cept arī ātrāk, ja forma pierūgusi pilna.

7. Krāsni ieslēdz uz 180 C grādiem.

8. Liek krāsnī cepties vienu stundu vai kādas desmit minūtes ilgāk. Kad gatavs, var just pēc smaržas un krāsas. Atceroties lauku maizes cepēju veco paņēmienu ar paklaudzināšanu, secināju, ka šī pazīme darbojas arī formas maizei. Ja maize ir gatava, pieklauvējot skaņa ir dobja.

9. Ar otu gatavo maizi pārziež ar karstu cukurūdeni, nožāvē. Ņem laukā no formas, satin divos dvieļos un atstāj atdzist. Ēst var sākt nākamajā dienā, karsta rudzu maize ir pārāk smags pārbaudījums cilvēka vēderam. Atdzisušu maisiņā var uzglabāt kādu nedēļu.

12 komentāri

  1. Liene O
    13/04/2015 at 01:58

    Sveiki! Izklausas dikti gardi, bet kada ir ta ierauga recepte, ko Jus lietojat sai maizitei? Es pati nekad neesmu cepusi maiziti. Loti gribetos pameginat uzcept, bet nezinu ka isti taisit to ieraugu?? Vai Jums ir ari sim ieraugam receptite?
    Paldies jau ieprieks!

    • garsigi
      13/04/2015 at 11:49

      Sveika, Liene! Šo ieraugu man iedāvināja, kā jau iepriekš aprakstīts. Mārcis solījās arī izmēģināt pašu ierauga izaudzēšanu. Kad būs zināms, kā viņam veicies, mēs šeit to uzrakstīsim. Pagaidām varu piedāvāt dalīties ar savu ieraugu, ja esat ar mieru mums dalīties ar kādu savas ģimenes recepti. Lūdzu, atrakstiet man uz epastu sandra@digitalguru.lv, es jums nosūtīšu savu telefona numuru. Tad varam sazvanīties un sarunāt.

  2. Linda
    01/08/2015 at 11:57

    Vakar arī mūsmājās tapa gardā maizīte. Garša noteikti bija pareizā, bet konsistence man gan tik pufīga nesanāca, arī mīkla pati par sevi nesanāca nosacīti šķidra, bet gan tāda, no kuras varētu formēt arī parastus kukuļus. Varbūt tas no miltiem atkarīgs? Es ņēmu uz pusēm “stipros” un “vieglos”. Bet viena lieta gan ir pilnīgi skaidra – ar vienu kukuli vispār nav no sākt, jo tas pazūd mežonīgi ātri. Paldies, Sandra un Valdi par dalīšanos ar ieraugu!

    • garsigi
      03/08/2015 at 12:52

      Forši, priecājamies, ka nu arī jūsu mājās ir šī labā rupjmaizīte! To mīklas biezumu ar laiku var pieregulēt, kā nu kuram tīk. Milti gan īpaši neatšķiras, esmu cepusi gan no stiprajiem, gan vieglajiem. Man ir plāns apmeklēt Liepkalnu veikalu un nopirkt tur miltus, esmu sagurusi pa vienai paciņai no veikala nest.

  3. Inese
    31/01/2016 at 18:34

    Labdien, tiko izlasiju Jūsu brīnišķīgo maizītes recepti un gribētu pajautāt no kādiem rudzu miltiem Jūs cepat, vai Dobeles vai kādiem citiem ražotājiem, jo es esmu cepusi ar ieraugu tikai no rudzu miltiem, bet nekas prātīgs nav sanācis, jo man zinātāji pēc tam teica, kanoteikti puse jāliek kviešu milti. Miltus pirku bioloģiskos Kūdrāju, bet nesanāca.Vai ir arī kāda iespēja no Jums nopirkt ieraugu? Gaidīšu Jūsu atbildi.
    Paldies!

    • garsigi
      31/01/2016 at 18:44

      Mēs esam cepuši no visādu ražotāju miltiem un vienmēr izdodas labi, tā kā tam nav izšķirošas nozīmes. Par ieraugu un citām dataļām aizrakstīsim Jums e-pastā.

  4. Agnese
    11/04/2016 at 14:54

    Sveiki!

    Cik daudz nepieciešams ieraugs?

    • garsigi
      11/04/2016 at 15:58

      Sveika, Agnese! Man pašai ieraugu iedāvināja mazā sinepju burciņā, nekad neesmu svērusi. Kādā interneta forumā lasīju, ka kāds ieteica 60 g uz kukuli maizes. Bet šis noteitkti nav tas gadījums, kad jārīkojas uz gramu precīzi. Ja jums ir mazāk ierauga, vienmēr to var pieaudzēt, pabarojot ar miltiem un mazliet silta ūdens.

  5. Gunta
    09/11/2016 at 23:02

    Es lieku formiņā, kurā ieklāju cepampapīru. Neko vairāk nevajag ne ziest, ne bārstīt.
    Cepu vienu stundu 200 grādos, tad apsedzu ar cepampapīra loksnīti un pacepu vēl pusstundu 150 grādos.
    Attiecības – 100 g cukura, 2 tējkarotes sāls, 0,5 l silta ūdens, ieraugs un 500 g pilngraudu bio rudzu miltu (var ņemt jebkurus rudzu, labāk rupjos).
    Klāt visādas sēkliņas: sezams, ķirbis, saulespuķes, lieliski der koriandrs, beru daudz ķimeņu. Gardi, ja pievieno saberztas kadiķogas.

    • garsigi
      09/11/2016 at 23:44

      Paldies, Gunta, par dalīšanos! Es drīzumā ielikšu arī savu recepti, kuru esmu pieslīpējusi pēc savas garšas. Katra saimniece jau atrod to SAVU maizes recepti, un tas ir skaisti. Lai pilna māja maizes smaržas!

  6. Zane
    29/09/2017 at 16:48

    Labdien!
    Vai varat padalīties ar ierauga recepti rupmaizītei?

    • garsigi
      29/09/2017 at 17:04

      Labdien, Zane! Man ir gatavs ieraugs, nav bijis vajadzības pašai ieraugu taisīt. Mēs ieraugu iemainām pret ģimenes receptēm ar stāstiem. Ja ir kāds padomā, laipni gaidīti.

Komentēt

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas