Brokastis
Svētdiena, 29 oktobris, 2017

Staks. Vecais, labais staks no kaņepēm

Staks_VO_190795

Šoruden mūsu ceļi ved uz Vidzemi, kur ar KKF atbalstu un sadarbībā ar Latvijas vēstures muzeju un RSU antropologiem sākam vairākus gadus ilgu pētījumu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijas laukos.

Lasīt vairāk.

Dzērieni
Svētdiena, 5 novembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cidoniju Daikiri. Saulains dzēriens pelēkajai sezonai

 

Cidonijas, daikiri

Cidonijas atceros kopš bērnības, kad vecāki tās iestādīja dārzā kā neredzētu jaunumu. Toreiz neviens lāgā nezināja, kas izaugs no mazajiem, ērkšķainajiem krūmiņiem ar sārtajiem ziediem. Kad varējām nomēģināt pirmo ražu, garša bija kā sprādziens – kaut kas ne ar ko nesalīdzināms. Gadās, kāds saka – tās ir kā ziemeļu citrons, tomēr cidonijas ir citādākas, vēl ņiprākas un bagātīgākas ar smalkām niansēm. Tā kopš tiem laikiem rūpējamies, lai katru rudeni ledusskapī nonāk vismaz dažas burciņas ar dzeltenajām, sacukurotajām šķēlītēm. Lasīt vairāk.

Kūkas, maizītes
Trešdiena, 11 aprīlis, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

“Caunīšu” saldskābmaize

 

Satiec savu meistaru

Ja rudzu ierauga formas maizes recepte un cepšanas prasme pie manis atnāca viegli (par ko paldies Mārcim Bendikam!), tad ar saldskābmaizi nonācu ilgstošos radošos meklējumos. Lieta tāda, ka recepšu ir daudz, tās katrā avotā atšķiras. Pētīju grāmatas, dāvanā saņemtas Ulmaņlaiku receptes, internetu, bija arī zvans draugam. Kādu citu reizi uzrakstīšu, kā man veicās, ar kādām grūtībām sastapos un kādus risinājumus atradu, līdz nonācu pie kaut cik apmierinoša rezultāta. Tomēr likās, ka jābūt labāk, ka vēl nav īsti un pareizi. Lasīt vairāk.

Pamatēdieni
Trešdiena, 3 janvāris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Zivs Kuivižu zvejnieksievu gaumē

 

Asaris_VO_090114

Vecgadam piestāv zivis. Daudzi tās gatavo svētku galdam, ticot zivs simboliskajai nozīmei. Grieķu valodā zivs saucas Ichthys, (Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας ) kas ir vārdu “Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs” abreviatūra.  Zivs simbols bieži tiek izmantots kā sava veida kristīgās ticības apliecinājums. Tautā iecienīta vēl kāda tradīcija. Daudziem maciņā nonāk zvīņas, cerot, ka Jaunajā gadā tas līdzēs tikt pie spožām naudiņām un dzīvot pārticībā. Lasīt vairāk.

Piedevas
Otrdiena, 16 jūnijs, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Inetas Karules Jāņu siers jeb Mū kundze mīl brīvību

Janu_siers_Ineta_Karule_VO_6140084

Martā Mercendarbes muižā Ineta Karule rādīja, kā gatavot īpašu stipro sieru. Tā kā pērn Baldones garšas meklējumos Inetas siers guva nedalītu žūrijas un baldoniešu atzinību – ieguva pirmo vietu, braucām skatīties, kā tas top. Inetai palīdzēja dzīvesbiedrs Imants un trīs bērni – Laura, Kārlis un Elīza. Pasākums bija kupli apmeklēts, varējām piedalīties, izmēģināt roku katla maisīšanā, taustīt masas biezumu, piebērt garšvielas un, protams, nogaršot. Tā kā pasākums bija bezmaksas, paldies Karuļu ģimenei un muižas saimniecei Zanei Ulmanei par laipnu uzņemšanu. Bet jau toreiz, agrā pavasarī, mēs nolēmām vasarā brīvā dabā satikties ar siera tapšanā ļoti svarīgu personu ­– govi Mū kundzi. Pirms Jāņiem, kad viss sāk ziedēt, īstā viesošanās diena ir klāt. Lasīt vairāk.

Salāti
Piektdiena, 22 aprīlis, 2016 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Pieneņu pumpuri marinādē

 

Pienenu-pumpuri

Marinēti pieneņu pumpuri pie mums ieradās kā ciemakukulis no mākslinieces Marutas Raudes. Marutai patīk eksperimentēt virtuvē, izmēģināt dažādas garšu kombinācijas. Viņu ģimenē gatavo visi, arī vīrs Alfs un dēls Jānis. Svētku galdi ir grandiozi, tur kopā sanāk tradicionālas un jaunas receptes no dažādām pasaules valstīm, bet arī ikdienā viņu ģimenē vienmēr piedomā par stilu, baudu un radošu piegājienu.

Kādā pavasarī Maruta nolēmusi izmēģināt, kā būtu, ja salasītu un iemarinētu pieneņu pumpurus. Darbs gan iznāk pamatīgs, jo pumpuri jāvāc sīki, jo mazāki, jo labāki. Nevajadzētu lietot tādus, kas ir sākuši atvērties. Vēlams tādās pļavās, kur pienenes izaug tīrā vidē, tālāk no automašīnu izplūdes gāzēm un vides piesārņojuma.

Pumpuru garša un struktūra sanākusi līdzīga kaperiem, kas nepārsteidz, jo arī tie ir pumpuri. Tā Marutas ģimenē šo mazo delikatesi lieto visur, kur parasti pievieno kaperus – uzkaisa uz sviestmaizēm, pievieno svaigajiem salātiem un otrajiem ēdieniem, piemēram, kartupeļu pankūkām ar mazsālītu lasi. Mazās burciņas noder arī sirsnīgai dāvanai, braucot ciemos. Mēs izlēmām gatavot pastu ar tunci un pieneņu pumpuriem.

Tā kā pieneņu ziedēšanas krāšņais laiks ir teju pie durvīm, iesakām pamēģināt!

Saldēdieni
Trešdiena, 8 augusts, 2018
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Saldējums brīvdienu rītiem. Piedāvā Lelde Sotniece

 

Saldejums_Leldes_VO_7150032

Šovasar, kad tveice priecē karsta laika mīļotājus un dzen izmisumā nīdējus, es būtu ar mieru ēst saldējumu brokastīs, pusdienās un vakariņās. Un mazliet vēl arī tropiskās nakts melnumā. Mūsu opītis pastāstīja kādu 70 gadus senu stāstu par saldējumu. Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās viņu ģimene dzīvoja Pārdaugavā, Āgenskalnā. Viņa mamma pirmskara laikos bija smalku dāmu šuvēja. Vēlāk, padomju laikos, šis arods palīdzēja papildināt ģimenes maciņu. Un tā kādā dienā mamma esot palūgusi aizgādāt klientei pašūto kleitu uz Dzirnavu ielu. Opim tolaik bijuši gadi divpadsmit. Tā nu braucis ar tramvaju pie kundes, dāma par tērpa atvešanu bijusi ļoti priecīga un puikam iedevusi mazu kabatas naudiņu. Elizabetes, Strēlnieku un Ganu ielas krustojumā pie parka jau toreiz atradies mazais tornīšveida kisoks, kurā tirgojuši burvīgo kārumu – saldējumu. Kabatā skanēja paša nopelnītā nauda, un puika izrēķinājis, ka pietiktu trīs saldējumiem. Mājās gaidījuši vēl divi brāļi, un viņam licies, ka ēst kārumus vienam pašam nebūtu īsti godīgi. Tā nu nolēmis to aizvest arī viņiem, sagādājot priecīgu pārsteigumu. Trīs gardā saldējuma ripas pārdevēja iespiedusi starp apaļām vafeļu plāksnītēm un atdevusi laimīgajam puikam tieši rokās. Viņš tūlīt skrējis uz tramvaju un braucis uz Āgenskalnu. Ak, bēdas! Diezgan ātri sapratis, ka sākas lielas ziepes – kūstošais gardums sācis pilēt un tecēt, vajadzējis laizīt un glābt, kas glābjams. Labi, ka toreiz tramvajam aizmugurē bijusi vaļēja platforma un maz braucēju. Tā nu visus trīs saldējumus nācies vien apēst pašam. Sirds sāpējusi, ka plāns nav izdevies. Mājās nevienam neko neesot stāstījis, jo brāļu bēdas visu padarītu vēl ļaunāku. Tā nu šo saldējuma ēšanu opis smalki atceras vēl pēc gariem gadiem. Un to, ka nav bijis gandarījuma, jo īsti labi viss garšo tad, kad vari dalīties ar kādu.

Lasīt vairāk.

Uzkodas
Trešdiena, 7 februāris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Burkānu pīrādziņi

 

VO_100022-1

Burkānu pīrādziņu recepte labi iederas, gaidot Meteņu dienu, kuru senie latvieši svinēja 6. februārī. Latvijā  ienākot kristīgajai ticībai, Meteņus svinēja 7 nedēļas pirms Lieldienām, tūlīt pēc tam sākās gavēnis. Tā kā šogad Lieldienas sāksies 30. martā, Meteņu svinības sāktos 9. un beigtos 12. februārī, un tā būtu Pelnu diena. Meteņi iezīmē viduspunktu starp Ziemas saulgriežiem un Lieldienām.  Meteņus agrāk sauca arī par Vastlāvjiem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru vai Pīrāgu dienu. Senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, no tā izcēlies vārds “laikmets”. Lasīt vairāk.

Vakariņas
Svētdiena, 29 oktobris, 2017

Staks. Vecais, labais staks no kaņepēm

Staks_VO_190795

Šoruden mūsu ceļi ved uz Vidzemi, kur ar KKF atbalstu un sadarbībā ar Latvijas vēstures muzeju un RSU antropologiem sākam vairākus gadus ilgu pētījumu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijas laukos.

Lasīt vairāk.

Zupas
Pirmdiena, 3 septembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Meža sēņu zupa

 

Sēņu zupa VO_9020013

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi un atvērušās cepurītes kā saulessardziņi. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka. Sēņotājam par prieku, bērzlapes bieži aug bariņos. Protams, der arī visas citas vārāmās sēnes, ko mežs mums izaudzējis. Laikā, kad sociālos tīklus pārpludina baraviku fotogrāfijas (par kurām bieži mēdz jokot, ka nav droši zināms, no kura gada bildes ir), rodas vēlme palūkot, cik daudz un dažādu sēņu mums vēl piedāvā mežs. Nu labi, nav šaubu, baravikas ir karalienes, tomēr ir daži ēdieni, kuros tieši vārāmo meža sēņu garša ir absolūti nepieciešama.

Man patīk tas, ka bērzlapīšu tīrīšana ir ļoti vienkārša. Cik nu iespējams, var novilkt krāsainās cepurīšu plēvītes, tad sēnes liek vārīties katlā ar visām pielipušajām smiltīm, skujām un sūniņām. Tā rūgteni pikantā smarža, kas pārņem virtuvi, nav ne ar ko salīdzināma. Kad bērzlapes ir izvārījušās, tās ir stingras un var droši mazgāt zem ūdens strūklas, ja vēl nav novārījušies nost kādi gruži. Un tad tas ir klāt, šis brīdis. Sēnes ir vēl mazliet siltas, blakus jānoliek rupjā sāls trauks, un tad var ēst podiņus, vienkārši pamērcējot sālī. Absolūti tīra manta. Kad sēnes atdziest, garša mainās, tāpēc nedrīkst nokavēt.

Kad pirmais kārums remdināts, atlikušās sēnes var sasaldēt, marinēt vai arī likt traukā kārtu pa kārtai, apkaisot ar sāli un kādu nieku saspiesta ķiploka. Beigās jāapsedz un jānoslēdz ar slogu, lai gaiss netiek klāt, un jāglabā vēsumā. Kad sagribas, sēnes var lietot pēc patikšanas. Sālītu sēņu salāti ar skābo krējumu ir lieliska piedeva vārītiem kartupeļiem. Katra paša izvēle, ko vēl pielikt klāt. Mūsu ģimenē salāti garšo ar kapātām dillēm un sīpoliem vai ķiplokiem.

Bet var arī izvārīt ļoti gardu sēņu buljonzupu. To iemācījos gatavot no savas tēva mammas Ellas Sondores, un katru gadu tādu izvārām sēņu laikā, bet reizēm arī ziemā. Zupa ir ļoti aromātiska, buķeti veido gaļas kūpinājuma dūmainums, meža sēņu smarža, sālīti gurķi (vēlams tādi štengrāki), dilles un pētersīļi. Klāt vēl skābais krējumiņš un rudzu maizes šķēle. Īsteni latviskas garšas.

 

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas