Brokastis
Svētdiena, 29 oktobris, 2017
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Staks. Vecais, labais staks no kaņepēm

Staks_VO_190795

Šoruden mūsu ceļi ved uz Vidzemi, kur ar KKF atbalstu un sadarbībā ar Latvijas vēstures muzeju un RSU antropologiem sākam vairākus gadus ilgu pētījumu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijas laukos.

Lasīt vairāk.

Dzērieni
Svētdiena, 5 novembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cidoniju Daikiri. Saulains dzēriens pelēkajai sezonai

 

Cidonijas, daikiri

Cidonijas atceros kopš bērnības, kad vecāki tās iestādīja dārzā kā neredzētu jaunumu. Toreiz neviens lāgā nezināja, kas izaugs no mazajiem, ērkšķainajiem krūmiņiem ar sārtajiem ziediem. Kad varējām nomēģināt pirmo ražu, garša bija kā sprādziens – kaut kas ne ar ko nesalīdzināms. Gadās, kāds saka – tās ir kā ziemeļu citrons, tomēr cidonijas ir citādākas, vēl ņiprākas un bagātīgākas ar smalkām niansēm. Tā kopš tiem laikiem rūpējamies, lai katru rudeni ledusskapī nonāk vismaz dažas burciņas ar dzeltenajām, sacukurotajām šķēlītēm. Lasīt vairāk.

Kūkas, maizītes
Pirmdiena, 4 marts, 2019 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Meteņu maizītes jeb kūkas. Gavēņa kūkas. Štopkūkas

 

Metenu_kuka_VO_2110009

Meteņu kūkas jeb maizītes cep no rauga mīklas un pilda ar putotu saldo krējumu. Tās cep dažādās Ziemeļeiropas valstīs laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet pilnīgi noteikti nedēļā, kad sākas gavēnis pirms Lieldienām (šogad 5. martā). Dažviet maizītes bagātina ar mandelēm, marcipānu, kardamonu vai ievārījumu, virsiņu pārkaisa ar pūdercukuru, kapātām mandelēm, mandeļu skaidiņām vai drumstalām. Latvijā piecdesmit padomju gados šīs maizītes ir piemirstas, tā kā reliģisko svētku vietā mums bija jāsvin pavisam citi svētki. Palūkojām, ko par meteņu kūkām rakstīja senos preses izdevumos LNDB krājumā. Pirmskara Latvijas laikā tās ir cepuši un ēduši, tradīcija turpinājusies trimdas latviešu saietos attiecīgajos gada mēnešos. Lasīt vairāk.

Pamatēdieni
Otrdiena, 19 marts, 2019 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķirbju maize

VO_3090050

Ķirbju maizes pirmais valdzinošais iespaids rodas no saulaini dzeltenās krāsas. Jau sen gribējām tādu izcept. Laimīgā kārtā sakrita laiks, kad no Barkānu ģimenes mūsmājās ievēlās milzu ķirbja puse un ieradās Latvijas Mediju iedāvinātā tematiskā avīze ar daudz un dažādām maizes receptēm, arī Gunas Ķiberes ķirbju maizei. Žurnālā publicētās receptes sastāvdaļu daudzumu izdalījām ar divi – pirmajā reizē cilvēks nevar būt pārliecināts par sagaidāmo veikumu. Maize mums tomēr ir svēta – ja nevienam mājās negaršotu, ko tad? Roka neceltos to mest laukā. Bažas šoreiz bija veltīgas – maizei bija ļoti patīkama struktūra, garša bija labāka nekā vienkārši kviešu miltu baltmaizei. Turklāt tās uzturvērtībai pievienojās visi ķirbī mītošie labumi.

No oriģinālās receptes atšķirīgais: mēs nelikām klāt rozīnes, jo maizi vedām uz ballīti – gribējām, lai tā būtu diezgan neitrāla un saderētu ar dažādiem ēdieniem. Runājot par dažādām piedevām, ikvienam ir iespēja rīkoties pēc savas garšas – ja patīk, mīklai var pievienot šķipsnu rozmarīna, kardamona, ķimeņu, kapātu riekstu, ogu sukāžu vai saulespuķu sēklu, kas nu kuram tīk.

Mēs mīklai pievienojām pāris ēdamkarotes skāba krējuma (der arī kefīrs vai jogurts) un pavisam nedaudz silta, nevārīta ūdens. Mūsu pieredze rāda, ka tie uzlabo mīklas rūgšanu. Maizei pārkaisījām sēkliņas. Lai tās labāk pieliptu, klaipiņus pārziedām ar olas dzeltenumu.

Interesanti ir ar raugu. Jo ilgāk var atļauties mīklu raudzēt, jo mazāk rauga vajag pievienot. Tad var mīklu sākumā raudzēt ledusskapī. Tā kā mums šoreiz bija jārīkojas ātri, pielikām 20 g rauga (pēc oriģinālās receptes 15 g). Un mīklu raudzējām siltumā. Solāmies drīz publicēt kādu rakstu par auksto mīklas raudzēšanas metodi, kas mūsmājās pēdējo gadu laikā ir ļoti iecienīta vairāku iemeslu dēļ.

VO_3090029

Paldies Barkānu ģimenei par ķirbi! Paldies Evijai Veidei un Latvijas Medijiem par Maizes avīzi! Iesakām to iegādāties visiem, kuri paši cep maizi vai vēl tikai sapņo piepildīt māju ar burvīgo smaržu, kas rodas cepšanas laikā, un izveidot tieši savu ideālo maizes recepti. Daudz interesantas pieredzes, padomu, recepšu, stāstu par dažādām krāsnīm, bezglutēna maizi, piedevām mīklai – kopumā ļoti iedvesmojošs izdevums. Iesakām to visiem, kuri meklē, kā pašam mājās izaudzēt ieraugu. Lai izdodas!

http://veikals.la.lv/shop/product/667

http://www.gunasmaize.lv/maizes-receptes/

Piedevas
Otrdiena, 16 jūnijs, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Inetas Karules Jāņu siers jeb Mū kundze mīl brīvību

Janu_siers_Ineta_Karule_VO_6140084

Martā Mercendarbes muižā Ineta Karule rādīja, kā gatavot īpašu stipro sieru. Tā kā pērn Baldones garšas meklējumos Inetas siers guva nedalītu žūrijas un baldoniešu atzinību – ieguva pirmo vietu, braucām skatīties, kā tas top. Inetai palīdzēja dzīvesbiedrs Imants un trīs bērni – Laura, Kārlis un Elīza. Pasākums bija kupli apmeklēts, varējām piedalīties, izmēģināt roku katla maisīšanā, taustīt masas biezumu, piebērt garšvielas un, protams, nogaršot. Tā kā pasākums bija bezmaksas, paldies Karuļu ģimenei un muižas saimniecei Zanei Ulmanei par laipnu uzņemšanu. Bet jau toreiz, agrā pavasarī, mēs nolēmām vasarā brīvā dabā satikties ar siera tapšanā ļoti svarīgu personu ­– govi Mū kundzi. Pirms Jāņiem, kad viss sāk ziedēt, īstā viesošanās diena ir klāt. Lasīt vairāk.

Salāti
Svētdiena, 18 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Rozā rasols ar siļķi un bietēm

 

Rasols

Pirmās brīvvalsts laikā bieži svētku galdā bija rozā krāsas rasols, kuram pievienoja mazsālītu siļķīti. Ļoti līdzīgus salātus mūsu dienās gatavo somi ar nosaukumu rossoli, ko viņi uzskata par savu nacionālo ēdienu. Mūsu ģimenē šo ēdienu gatavojam īpaši opītim, jo viņam tādu gatavoja viņa mamma, tās ir viņa bērnības atmiņas. Receptē nelietoja majonēzi, bet tikai labu, biezu skābo krējumu. Bija laiki, kad mūsu radu saimē viesībām biežāk izvēlējās gatavot “balto” rasolu un “siļķi kažokā”. Bet pēdējā laikā ievērojām, ka opim pagatavotā rozā rasola bļoda tukšojas lielā ātrumā, tāpēc katru nākamo reizi rozā rasola bļodas izmērs pieaug arvien lielāks.

Latvijā šis gardais svētku ēdiens ir nedaudz piemirsts, tāpēc publicējam recepti, lai to atkal celtu godā!

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Saldēdieni
Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Aulejas kļockas

 

Klockas_VO_250275

Kļockas ir godu ēdiens, ar ko Latgalē pabeidz godu mielastus. Tas ir tradicionāls vietējais saldēdiens, ko visi gaida ar labpatiku. Kļockas ir rauga mīklas biezpiena pīrādziņi. Agrāk tos gatavoja jau kādu dienu pirms godiem, lai galvenajā svētku dienā tos atliktu tikai uzsildīt. Īsti labas kļockas var pagatavot tikai no stingri nospiesta, sausa, bet mīksta lauku biezpiena.

Kļockas ir svarīgi iztvaicēt – var tvaicēt sietā, jauno modeļu cepeškrāsnīs mēdz būt arī speciāls tvaicēšanas režīms. Var lietot caurduri, ko uzliek virs katla ar vārošu ūdeni. Ļoti labas kļockas izdodas multivāres katlā tvaicēšanas režīmā. Kad tās iztvaicējušās mīkstas, pārlej ar siltu kausēta sviesta un krējuma mērci.

Ēd ar rokām, kuras apslauka blakus sēdošā mīļākā kaimiņa žaketē. Ja kādam pēc ēdienreizes ir pavisam tīra žakete, tas neesot visai labs cilvēks.

Fotogrāfija uzņemta viesu namā “Lejasmalas”, Aulejas pagastā. Paldies viesu nama īpašniecei Annai Ļaksai un saimniecei Sandrai Vaišlei!

 

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Uzkodas
Ceturtdiena, 31 janvāris, 2019 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Nēģi

 

Ceptu nēģu gatavošana

Nēģi ir apaļmutnieki, tiem nav mugurkaula, nav asaku, toties ir horda, skrimšļi un trešā acs. Šādi tie ir dzīvojuši miljoniem gadu, pat vēl pirms dinozauriem. Vai tie ir vai nav zivis? No kā tie pārtiek? Kā vairojas? Kāpēc tos sauc par akmeņu sūkātājiem? To visu var izlasīt interesantā rakstā Vides Vēstīs.

Mēs vairāk pievērsīsimies tam, ka nēģi ir latviešu tradicionālās virtuves nozīmīga lappuse, delikatese un lepnums. Carnikavas nēģi kopš 2015. gada ieguvuši īpašo Eiropas Savienības (ES) aizsardzību – iekļauti ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (AĢIN).

Upes nēģi Latvijā dzīvo upju lejtecēs, Gaujā, arī Daugavā, Salacgrīvā, Ventā un citās. To ķeršanas laiks un liegums dažādās upēs atšķiras. Lasīt vairāk.

Vakariņas
Ceturtdiena, 17 janvāris, 2019 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Pieci sivēna ēdieni vienā katlā

 

Cukgala

Recepti piedāvā Emīlija Trankale, Berģi, Rīga.

 

Emīliju Trankali, kura 2017. gadā nosvinēja simto dzimšanas dienu, satiku Doma laukuma Zāļu tirgus pašā viducī, kur viņa vēlīgi vēroja, kā ģimene pārdod pašceptās piparkūkas. Jaunībā Emīlija mācījusies Zaļenieku mājturības skolā, vēlāk gatavojusi ēdienus gan mājiniekiem, gan godiem. Kļuvusi pazīstama ar savām brīnumaini gardajām piparkūkām, kuras cepusi Brīvdabas muzeja amatnieku tirgum kopš septiņdesmitajiem gadiem, un ģimene to turpina darīt joprojām. Slavenajā Brīvdabas muzeja amatnieku tirgū to vietu, kur tirgo piparkūkas, tā arī sauc – Emīlijas lejiņa. Pagājušajā vasarā Emīlija devās mūžībā. Bet piparkūku cepšanu turpina viņas ģimene. Lasīt vairāk.

Zupas
Svētdiena, 4 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cukīni zupa ar muskatziedu

 

Cukini zupa

Veltīta Mildai Ošiņai

 

Cukīni zupa ar muskatziedu ir ļoti maiga un aromātiska. Kad pagājušajā vasarā pēc senas pavārgrāmatas gatavojām receptes Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, starp sastāvdaļām bija minēts “mušatenblūm”, latviski – muskatzieds. Līdz šim bijām lietojuši tikai smalki rīvētu muskatriekstu, kas ir ņiprs, ar to nedrīkst pārspīlēt. Mums nebija ne jausmas, kā garšo ēdiens, kam pievienots tā zieds.

Ciemojoties veikaliņā manasgarsas.lv, varen nopriecājāmies, ka šādus ziedus varam nopirkt. Tie ir ļoti skaisti! Un smarža ir eksotiska – protams, nedaudz atgādina muskatriekstu, tomēr daudz maigāka un vienlaicīgi intensīva. Mazliet atgādina augļainu, ļoti gatavu plūmju smaržu. Izmēģinot ziedu lietot dažādos veidos, secinājām, ka labāk to pievienot pašā vārīšanas sākumā, lai kārtīgi ievelkas. Ja to pieliek pašās gatavošanas beigās, īstais aromāts parādās ēdiena pārpalikumā. Ar tā piedevu pašu parastāko dārzeņu zupu var pārvērst smalkā “špeizē”, kā teiktu mūsu radi no vācu puses.

Zupai var pēc vēlēšanās pievienot arī citus dārzeņus, kas nu kuram garšo, kas dārzā izaudzis vai ledusskapī atradies. Mums šoreiz katlā iekrita vēl smuks brokoļa gabals. Gatavajai zupiņai var pārkaisīt sēkliņas (mums šoreiz bija sezams) un klāt piekost ceptus siera grauzdiņus.

 

Paldies Laurai par cukīni!

 

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas