Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Sklandrauši

 

Sklandrausis

Sklandrausis, dižrausis, žograusis. Sklandrouš kurzemniekiem, sūr kakūd lībiešiem. No neraudzētas rudzu rupja maluma miltu mīklas veidots aplis ar uzceltām maliņām, kurā ir kartupeļu biezeņa un vārītu burkānu pildījums, pārklāts ar skāba krējuma un cukura virsiņu. Oranžs, apaļš kā saule, tāpēc tik labi iederas gadskārtu svētkos, īpaši rudenī un ziemā, bet vēstures avotos atrodamas ziņas, ka cepts arī Lieldienu svētku galdam. Saulgriežu mielastā sklandrausis iemiesoja saules enerģiju. Formas un krāsas ziņā viens no skaistākajiem mūsu ēdieniem, turklāt ar ļoti senu vēsturi. Agrāk raušus cepuši ugunskura oglēs, tāpēc bija svarīgi izveidot augsto žodziņu, lai pildījums, ko senāk taisīja tikai no burkāniem, neaizplūstu ugunī. Kartupeļu masu raušu pildījumam sāka lietot tikai 19. gadsimtā, kad zemnieki bija pieņēmuši un iecienījuši jaunās, no Dienvidamerikas atceļojušās saknes, bez kurām šodien latviešu virtuvi nevaram iedomāties.

Gadu gaitā ir nācies pagaršot daudz dažādu sklandraušu. Lai gan tie izskatās līdzīgi, garša starp ir ļoti atšķirīga. Kāpēc tā, devāmies skaidrot pie Mareka Reķa.

Mareku Reķi ikdienā var sastapt “Suitu maizē”, paša izveidotā ceptuvē, Krišjāņa Barona ielā iepretim Bērnu Pasaulei. Vairākus gadus ceptuve atradās Biķernieku ielā, pērnā gada nogalē Suitu maizes cepēji iesildījuši jaunas telpas. Smaržas, kas virmo no karstajām krāsnīm, ir reibinošas. Rudzi, kvieši, kanēlis, mazliet izkusis cukurs. Tā smaržo apsolījums par siltu labsajūtu un spēku.

Šeit cep rudzu un kviešu formas maizi ar sēklām, tradicionālo suitu saldskābmaizi lielos, apaļos kukuļos, un, protams, sklandraušus. Mareka ceļš līdz maizes cepšanai nav gluži vienkāršs. Pēc izglītības finansists, pastrādājis bankā, viņš sapratis, ka tas nav viņa lauciņš. Tad vairākus gadus strādājis ar nekustamajiem īpašumiem. Līdz krīzei. Kā daudziem, atkal bija jāmeklē cits darbs. Tā Mareks nolēmis veidot pats savu uzņēmumu, cept suitu gardo maizi un raušus. Receptes ir no viņa ģimenes, no mammas Rutas Sokolovskas, kura cep maizi un sklandraušus Alsungā. “Suitu maizes” ceptuvē varam piedzīvot, ko nozīmē no paaudzes paaudzē nodotās zināšanas.

Par sklandraušiem Mareks teic, ka droši vien šī rudzu un dārzeņu savienība, visticamāk, savulaik radusies tāpēc, ka tie bijuši produkti, kas vienmēr atrodami ikvienā Kurzemnieku lauku saimniecībā. Laikam ejot un turībai augot, sastāvdaļām pievienojies krējums, ķimenes, olas, manna, cukurs un kanēlis. Sklandrauši dažādiem cepējiem garšas ziņā tiešām atšķiras. Sava nozīme paša meistara rokrakstam, bet jāņem vērā arī tas, ka rauši cepti no dabīgām izejvielām.

Mēs parasti nebrīnāmies par to, ka smalki vīni var atšķirties dažādu sezonu vīnogu ražas īpatnību dēļ, bet pagaidām nespējam šo zināšanu sasaistīt ar mūsu pašu lauku labumiem. Jo dabīgāki produkti, jo lielākas iespējas, ka tie mazliet atšķirsies. Piemēram, rudzu milti atšķirsies pēc labības šķirnēm, augšanas apstākļiem, graudu apstrādes īpatnībām. Arī burkānu šķirnes garšas ziņā viena no otras ļoti atšķiras. Vieni burkāni ir saldāki un sulīgāki, citi – kokaināki un sausāki. Skābais krējums, ko pārsmērē pār rausi, arī var būt treknāks vai skābāks. Tāpat ķimeņu sēklas – Latvijā augušajām, nesen novāktajām vienmēr būs izteiktāks aromāts nekā tām, kas ilgi ceļojušas un noliktavās gulējušas. Tāpēc cieņa tiem meistariem, kuri izpēta savu piegādātāju produkciju, atrod īstos un spēj noturēt nemainīgu kvalitāti. Cik reižu nācies ēst Rutas Sokolovskas un Mareka Reķa sklandraušus, tie vienmēr ir izcili. Ar plānu jo plānu pamatiņu un žodziņu, kas ir ļoti svarīgi, lai rausis būtu ne tikai gards, bet arī viegli nokožams. Un perfektām sulīgā pildījuma proporcijām.

“Suitu maizē” cep vēl divu veidu raušus – ar rīvētiem āboliem, biezpienu un kanēli, un tad vēl tādus pikantākus, sāļos, ar kūpinātu gaļu, sieru un marinētiem gurķīšiem. Tie pēdējie esot tādi, ko mednieki varot ņemt līdzi uz mežu un uzkost, kad pienāk īstais brīdis.

Kurzemnieki var lepoties ar to, ka sklandrausis ir pirmais Latvijas nacionālais ēdiens, kuru 2013. gada 11. oktobrī Eiropas komisija ir reģistrējusi kā produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām (2013.gada 11.oktobrī tika pieņemta EK REGULA (ES) Nr. 978/2013, ar ko ieraksta nosaukumu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – Sklandrausis, GTĪ).

Lai to panāktu, bija jāiziet sarežģīts birokrātijas ceļš. Ar apņēmību un pārliecību 2011. gadā to uzsāka Dženeta Marinska, kura pati cēlusies no lībiešiem, jo sklandrausis ir arī lībiešu tradicionālais ēdiens.

Runājot par Eiropas komisijas noteikumiem, produktus var reģistrēt, aprakstot pamatīpašības, kuras nedrīkst mainīt, ja vēlies savu produktu saukt tādā vārdā un piedāvāt tūristiem vai tirdzniecībā. Bet ir pieļaujami uzlabojumi, nelieli papildinājumi pēc garšas un iedvesmas, kas nepārmāc pašu pamata recepti. To, kas ir stingri noteiktais pamatsastāvs, un ko var papildināt, ir svarīgi pareizi saskaņot pie reģistrācijas, lai vēlāk pašiem būtu brīvākas iespējas veco, labo recepšu jauniem garšu salikumiem. Eiropas komisijas reģistrā vēl iekļauts Jāņu siers un salinātā rudzu rupjmaize (GTĪ), lielie pelēkie zirņi (ACVN) un Carnikavas nēģiem (AĢIN). Savu ceļu Eiropas komisijas gaiteņos šobrīd iziet Baltais sviests. Vairāk informācijas par šo produktu reģistriem var atrast Zemkopības ministrijas mājas lapā.

Sklandrauši ir populāri tūrisma nozarē – interesenti var pieteikties uz meistarklasēm Kurzemē, paši pamēģināt savām rokām samīcīt rupjo rudzu miltu mīklu, izrullēt pamatni, uzcelt rauša maliņas, sapildīt sulīgos pildījumus, un galu beigās nogaršot tikko izcepto, silto žograusi. Pašu rokām darinātai mantai ir pavisam cita garša.

Šeit būs Eiropā reģistrētā, īstā sklandrauša recepte!

 

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

 

Ceturtdiena, 4 oktobris, 2018 - Stāsta

Brokastis “Zaļajā salā”

 

Brokastis "Zaļā sala"

 

Vai maz jāpārliecina kāds, ka vietās, kur ceļojot paliec pa nakti, labas brokastis ir ļoti svarīgas. Putriņa ar pašvārītu ievārījumu. Mazas uzkodas, kas mainās, atkarībā no gadalaika un saimnieku iedvesmas. Zaļumi un dārzeņi. Bekons un omlete. Pildītas biezpiena pankūkas. Kafijas kanna. Noslēgumā – mazs rupjmaizes kārtojums. Galdi ar baltiem galdautiem, saklāti verandā ar skatu uz dārzu.

 

Šī nav apmaksāta reklāma. Vienkārši gribam dalīties ar citiem ceļotājiem par vietām, kurās esam ne reizi vien (tātad zinām, ka tā nav vienkārša nejaušība) sastapušies ar patiesu viesmīlību un lutināšanu. Paldies Ritai un viņas ģimenei! Mums ļoti patīk vietas, kur viesu namā var just saimnieku rūpi. Ir vietas, kur jūs sagaida kāds algots darbinieks ar atsvešinātu seju un skaidri nolasāmu vēlmi ātrāk tikt projām, bet ne šeit! “Zaļajā salā” esam nakšņojuši ne reizi vien. Gan rudenī, gan citos gadalaikos. Un visas reizes esam mājīgi uzņemti.

Ja esi nolēmis baudīt kādu lielisku koncertu “Gorā”, tad pēc tam vari pārnakšņot “Zaļajā salā”, kas atrodas tikai dažus kilometrus nostāk gleznieciskā Rēzeknes upītes ielokā. Vakarā var uzvārīt kādu karstu dzērienu un paēst ko līdzpaņemtu. Iepriekš saskaņojot, var arī vienoties par ēdināšanu ar saimniecēm. Viesu nams ir arī iesaistījies starptautiskajā Kulinārā mantojuma kustībā.

Bet viņu parastās brokastis ir tādas, ka pēc tam var veikt varoņdarbus, doties pie dabas, aktīvā atpūtā vai darbā, un tik drīz ēst negribēsies. Ir ēdieni, kuri ir klasiskajā repertuārā, bet kāda mazā uzkodiņa vienmēr mainās – vai nu var baudīt mazas Latgales ruletes šķēlītes, vai sieru, ko nu šajā reizē saimniece sagatavojusi. Rita teic, ka mēs nebūt neesam vienīgie, kuri šo brokastu dēļ atgriežas vēl un vēl.

Ja ceļš jūs ved uz Rēzeknes pusi un vēlaties pārnakšņot, “Zaļā sala” būs lieliska izvēle.

Trešdiena, 11 aprīlis, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

“Caunīšu” saldskābmaize

 

Satiec savu meistaru

Ja rudzu ierauga formas maizes recepte un cepšanas prasme pie manis atnāca viegli (par ko paldies Mārcim Bendikam!), tad ar saldskābmaizi nonācu ilgstošos radošos meklējumos. Lieta tāda, ka recepšu ir daudz, tās katrā avotā atšķiras. Pētīju grāmatas, dāvanā saņemtas Ulmaņlaiku receptes, internetu, bija arī zvans draugam. Kādu citu reizi uzrakstīšu, kā man veicās, ar kādām grūtībām sastapos un kādus risinājumus atradu, līdz nonācu pie kaut cik apmierinoša rezultāta. Tomēr likās, ka jābūt labāk, ka vēl nav īsti un pareizi. Lasīt vairāk.

Piektdiena, 10 novembris, 2017 - Gatavo

Rupjmaize ar medu. Spēka ēdiens Lāčplēšiem svētku nedēļas priekšvakarā

 

Saktas_VO_9201231

 

Šo ierakstu veltām visām latviešu dēlu mammām Lāčplēša dienas priekšvakarā. Rudzi, kas Latvijas zemē izaug tik brangi, ir kā stipra saite un zemes kods. Rudzu maizes tapšanas darbos mums ļāva ielūkoties Edīte Krastiņa, kura ir izaudzinājusi kuplu bērnu pulku – četras meitas un dēlu. Kad satiec tādas ģimenes, tad allaž jādomā par to, kā māte savus bērnus audzinājusi, ko galdā cēlusi, kas ģimenē bijis svarīgs. Bērni nu ir katrs savos ceļos, bet apciemo mammu, un ģimenes gars ir dzīvs. Pie lielā galda bieži norisinās šerpa humora pilnas sarunas, uz galda bieži ir dēla Jurģa bioloģiskajā saimniecībā Kunturi audzētu rukšu gaļas ēdieni, bet pilnīgi vienmēr ir Edītes ceptā rudzu maize un pašu bišu medus. Gaidīti un lutināti ir gan bērni, gan mazbērni. Lasīt vairāk.

Svētdiena, 29 oktobris, 2017

Staks. Vecais, labais staks no kaņepēm

Staks_VO_190795

Šoruden mūsu ceļi ved uz Vidzemi, kur ar KKF atbalstu un sadarbībā ar Latvijas vēstures muzeju un RSU antropologiem sākam vairākus gadus ilgu pētījumu par to, kā dzīvo cilvēki Latvijas laukos.

Lasīt vairāk.

Otrdiena, 7 marts, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ābolu pankūkas

Ābolu pankūkas

Recepte veltīta Paulai un Mārcim.

Ābolu pankūkas vairākas reizes gadā ir īpašas. Pirmo reizi tās var cept vasaras pilnbriedā, kad dārzos sāk birt “dzidrie” vai rožāboli. Otrā reize ir tad, kad ienākas “antonovkas”. Bet uz pavasara pusi ļoti labi var izlietot arī maķenīt apvītušus ābolīšus, kuri no skata vairs nav tik pievilcīgi. Pankūkām tas nekaitē. Jo āboli skābāki, jo vairāk cukura vajadzēs iejaukt mīklā. Bet īstās pankūkas var izcept tikai no skābajiem āboliem, kas cepoties kļūst mutē kūstoši un maigi. Lasīt vairāk.

Pirmdiena, 20 februāris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ierauga rupjmaize. Sandras Ošiņas recepte

Ierauga maize

Nu jau divu gadu garumā katru nedēļu cepu ierauga rupjmaizi. Ieraugs ledusskapī omulīgi veļ savus burbuļus, vēl ne reizi nav pievīlis, un esam ar to regulāri dalījušies ar citiem kārīgiem rupjmaizes cepējiem. Ierodoties pēc maģiskās burciņas, viņi pie viena nogaršo mūsu mājās cepto maizi. Tūlīt seko jautājums, vai tā ir cepta pēc mājas lapā publicētās kurzemnieču receptes. Sāku gan ar šo recepti, bet laika gaitā esmu to pielāgojusi pēc mūsu vēlmēm. Lasīt vairāk.

Piektdiena, 17 jūnijs, 2016 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Maizītes brokastīm un vakariņām. Un citām ēdienreizēm

Garsigas maizites brokastim un vakarinam

Maizes ražotāji Fazer Latvija brančā Annas dārzā pirms kāda laiciņa iepazīstināja ar jaunajiem maizes veidiem. Annas Birmane un Linda Vilmansone bija pagatavojušas maizītes ar dažādām piedevām: pirmais veids: biezpiens + banāns + mellenes, otrais veids: tītara fileja + vārīta paipalu ola + biezpiens + rīvēts gurķis + kumīns + citrona miziņa; trešais veids: avokado + krāsnī cepti tomāti + grilēta vistas fileja, ceturtais veids: cepts ābols + drumstalas + vaniļas saldējums + kanēlis. Notika balsošana, kuru veidu labāk ēst brokastīs, kuru – pusdienās, launagā vai vakariņās. Kā izrādījās, katrs no mums izvēlas ļoti dažādus variantus. Kāds labāk ēd kalorijām bagātas brokastis, kāds izvēlas spēcinošāku maltīti pirms sporta nodarbībām pēcpusdienā, ieradumi mijas ar impulsiem un emocijām. Lasīt vairāk.

Piektdiena, 22 aprīlis, 2016 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Pasta ar tunci un pieneņu pumpuriem

Pasta-ar-tunci

Šodien pienāca diena, kad izmēģinājām Marutas dāvanu – marinētus pieneņu pumpurus. Vieglām pavasara sestdienas pusdienām pagatavojām pastu ar tunča mērci un pieneņu pumpuriem.

Pasta ar dažādām mērcēm ļoti labi noder brīvdienām, kad ārā jauks laiks un negribas ilgi stāvēt pie plīts. Ja vēl pa ķērienam ir salds krējums, kāda baltvīna glāze, baudījums garantēts, lai ko arī vēl tur pievienotu klāt. Sīpoli, ķiploki un kāda tunča kārba mūsu mājās ir vienmēr, tā nu izmēģinājām šo visu kopā ar marinētajiem pieneņu pumpuriem, kas ēdienu padarīja smalku kā restorānā. Paldies Marutai (un arī Jānim, kurš palīdzēja lasīt pumpurus)!

No aprakstītā daudzuma paēda 6 cilvēku ģimene.

Svētdiena, 23 augusts, 2015 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Zane Ulmane

Kartupeļu sklandu rauši – “Baldones garša 2015” uzvarētāji

Sklandrauši_VO_2397

Šogad 31. jūlijā Mercendarbes muižā novada svētku ietvaros otro reizi norisinājās konkurss „Baldones garša 2015”, kurā piedalīties varēja ikviens baldonietis. Goda vietā cēla kartupeli. Garais galds bija pārpilns daždažādiem kartupeļu gardumiem, kurus ar radošu izdomu sarūpēja un pievilcīgi pasniedza Ineta Karule, Līga Dāboliņa un Edgars Brigmanis, Juris un Ulrika Morici, Sarmīte Kukle, Sandra Gerdta, Irēna Rusaka un Vija Pundiņa. Tradicionālās, klasiskās vērtības pārstāvēja kartupeļu pankūciņas ar dažādām piedevām, kartupeļi ar siļķi vai ķilavām, kartupeļu salāti, un, protams, dažādos veidos cepti kartupeļi. Neparastākas bija kartupeļu picas, kēksiņi ar maltas gaļas pildījumu un avokado mērcīti, kēksiņi ar mandeļu skaidiņām, cepumiņi un pat kartupeļu un siera torte. Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas