Svētdiena, 18 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Rozā rasols ar siļķi un bietēm

 

Rasols

Pirmās brīvvalsts bieži svētku galdā bija rozā krāsas rasols, kuram pievienoja mazsālītu siļķīti. Ļoti līdzīgus salātus mūsu dienās gatavo somi ar nosaukumu rossoli, ko viņi uzskata par savu nacionālo ēdienu. Mūsu ģimenē šo ēdienu gatavojam īpaši opītim, jo viņam tādu gatavoja viņa mamma, tās ir viņa bērnības atmiņas. Receptē nelietoja majonēzi, bet tikai labu, biezu skābo krējumu. Bija laiki, kad mūsu radu saimē viesībām biežāk izvēlējās gatavot “balto” rasolu un “siļķi kažokā”. Bet pēdējā laikā ievērojām, ka opim pagatavotā rozā rasola bļoda tukšojas lielā ātrumā, tā ar katru reizi rozā rasola bļodas izmērs pieaug arvien lielāks.

Latvijā šis variants ir nedaudz piemirsts, tāpēc publicējam recepti, lai atkal celtu godā šo labo ēdienu!

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Svētdiena, 4 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cukīni zupa ar muskatziedu

 

Cukini zupa

Veltīta Mildai Ošiņai

 

Cukīni zupa ar muskatziedu ir ļoti maiga un aromātiska. Kad pagājušajā vasarā pēc senas pavārgrāmatas gatavojām receptes Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, starp sastāvdaļām bija minēts “mušatenblūm”, latviski – muskatzieds. Līdz šim bijām lietojuši tikai smalki rīvētu muskatriekstu, kas ir ņiprs, ar to nedrīkst pārspīlēt. Mums nebija ne jausmas, kā garšo ēdiens, kam pievienots tā zieds.

Ciemojoties veikaliņā manasgarsas.lv, varen nopriecājāmies, ka šādus ziedus varam nopirkt. Tie ir ļoti skaisti! Un smarža ir eksotiska – protams, nedaudz atgādina muskatriekstu, tomēr daudz maigāka un vienlaicīgi intensīva. Mazliet atgādina augļainu ļoti gatavu plūmju smaržu. Izmēģinot ziedu lietot dažādos veidos, secinājām, ka labāk to pievienot pašā vārīšanas sākumā, lai kārtīgi ievelkas. Ja to pieliek pašās gatavošanas beigās, īstais aromāts parādās ēdiena pārpalikumā. Ar tā piedevu pašu parastāko dārzeņu zupu var pārvērst smalkā “špeizē”, kā teiktu mūsu radi no vācu puses.

Zupai var pēc vēlēšanās pievienot arī citus dārzeņus, kas nu kuram garšo, kas dārzā izaudzis vai ledusskapī atradies. Mums šoreiz katlā iekrita vēl smuks brokoļa gabals. Gatavajai zupiņai var pārkaisīt sēkliņas (mums šoreiz bija sezams) un baudīt ceptus siera grauzdiņus.

 

Paldies Laurai par cukīni!

 

Ceturtdiena, 4 oktobris, 2018 - Stāsta

Brokastis “Zaļajā salā”

 

Brokastis "Zaļā sala"

 

Vai maz jāpārliecina kāds, ka vietās, kur ceļojot paliec pa nakti, labas brokastis ir ļoti svarīgas. Putriņa ar pašvārītu ievārījumu. Mazas uzkodas, kas mainās, atkarībā no gadalaika un saimnieku iedvesmas. Zaļumi un dārzeņi. Bekons un omlete. Pildītas biezpiena pankūkas. Kafijas kanna. Noslēgumā – mazs rupjmaizes kārtojums. Galdi ar baltiem galdautiem, saklāti verandā ar skatu uz dārzu.

 

Šī nav apmaksāta reklāma. Vienkārši gribam dalīties ar citiem ceļotājiem par vietām, kurās esam ne reizi vien (tātad zinām, ka tā nav vienkārša nejaušība) sastapušies ar patiesu viesmīlību un lutināšanu. Paldies Ritai un viņas ģimenei! Mums ļoti patīk vietas, kur viesu namā var just saimnieku rūpi. Ir vietas, kur jūs sagaida kāds algots darbinieks ar atsvešinātu seju un skaidri nolasāmu vēlmi ātrāk tikt projām, bet ne šeit! “Zaļajā salā” esam nakšņojuši ne reizi vien. Gan rudenī, gan citos gadalaikos. Un visas reizes esam mājīgi uzņemti.

Ja esi nolēmis baudīt kādu lielisku koncertu “Gorā”, tad pēc tam vari pārnakšņot “Zaļajā salā”, kas atrodas tikai dažus kilometrus nostāk gleznieciskā Rēzeknes upītes ielokā. Vakarā var uzvārīt kādu karstu dzērienu un paēst ko līdzpaņemtu. Iepriekš saskaņojot, var arī vienoties par ēdināšanu ar saimniecēm. Viesu nams ir arī iesaistījies starptautiskajā Kulinārā mantojuma kustībā.

Bet viņu parastās brokastis ir tādas, ka pēc tam var veikt varoņdarbus, doties pie dabas, aktīvā atpūtā vai darbā, un tik drīz ēst negribēsies. Ir ēdieni, kuri ir klasiskajā repertuārā, bet kāda mazā uzkodiņa vienmēr mainās – vai nu var baudīt mazas Latgales ruletes šķēlītes, vai sieru, ko nu šajā reizē saimniece sagatavojusi. Rita teic, ka mēs nebūt neesam vienīgie, kuri šo brokastu dēļ atgriežas vēl un vēl.

Ja ceļš jūs ved uz Rēzeknes pusi un vēlaties pārnakšņot, “Zaļā sala” būs lieliska izvēle.

Pirmdiena, 3 septembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Meža sēņu zupa

 

Sēņu zupa VO_9020013

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi un atvērušās cepurītes kā saulessardziņi. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka. Sēņotājam par prieku, bērzlapes bieži aug bariņos. Protams, der arī visas citas vārāmās sēnes, ko mežs mums izaudzējis. Laikā, kad sociālos tīklus pārpludina baraviku fotogrāfijas (par kurām bieži mēdz jokot, ka nav droši zināms, no kura gada bildes ir), rodas vēlme palūkot, cik daudz un dažādu sēņu mums vēl piedāvā mežs. Nu labi, nav šaubu, baravikas ir karalienes, tomēr ir daži ēdieni, kuros tieši vārāmo meža sēņu garša ir absolūti nepieciešama.

Man patīk tas, ka bērzlapīšu tīrīšana ir ļoti vienkārša. Cik nu iespējams, var novilkt krāsainās cepurīšu plēvītes, tad sēnes liek vārīties katlā ar visām pielipušajām smiltīm, skujām un sūniņām. Tā rūgteni pikantā smarža, kas pārņem virtuvi, nav ne ar ko salīdzināma. Kad bērzlapes ir izvārījušās, tās ir stingras un var droši mazgāt zem ūdens strūklas, ja vēl nav novārījušies nost kādi gruži. Un tad tas ir klāt, šis brīdis. Sēnes ir vēl mazliet siltas, blakus jānoliek rupjā sāls trauks, un tad var ēst podiņus, vienkārši pamērcējot sālī. Absolūti tīra manta. Kad sēnes atdziest, garša mainās, tāpēc nedrīkst nokavēt.

Kad pirmais kārums remdināts, atlikušās sēnes var sasaldēt, marinēt vai arī likt traukā kārtu pa kārtai, apkaisot ar sāli un kādu nieku saspiesta ķiploka. Beigās jāapsedz un jānoslēdz ar slogu, lai gaiss netiek klāt, un jāglabā vēsumā. Kad sagribas, sēnes var lietot pēc patikšanas. Sālītu sēņu salāti ar skābo krējumu ir lieliska piedeva vārītiem kartupeļiem. Katra paša izvēle, ko vēl pielikt klāt. Mūsu ģimenē salāti garšo ar kapātām dillēm un sīpoliem vai ķiplokiem.

Bet var arī izvārīt ļoti gardu sēņu buljonzupu. To iemācījos gatavot no savas tēva mammas Ellas Sondores, un katru gadu tādu izvārām sēņu laikā, bet reizēm arī ziemā. Zupa ir ļoti aromātiska, buķeti veido gaļas kūpinājuma dūmainums, meža sēņu smarža, sālīti gurķi (vēlams tādi štengrāki), dilles un pētersīļi. Klāt vēl skābais krējumiņš un rudzu maizes šķēle. Īsteni latviskas garšas.

 

Svētdiena, 4 marts, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķirbja kēkss ar speltas kviešiem

 

Kirbju_kekss_VO_2180067

Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda čellu, kā arī dažādus virtuves rīkus. Viņas receptē bija lietotas kokosriekstu skaidiņas, bet nebija citrona miziņu un vaniļas cukura. Savukārt parastos kviešu miltus mēs esam aizvietojuši ar speltas kviešu pilngraudu miltiem. Ķirbja kēksu cepam gadiem, un varam apgalvot, ka tas garšo ikvienam! Lasīt vairāk.

Piektdiena, 2 marts, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķirbja zupa

 

Kirbju_zupa_VO_1170014

Ķirbja zupu gatavo teju ikvienā mājā, un lielās ogas var būt labs stiprinājums gavēņa laikā. Manā bērnībā nebija tik daudz dažādu šķirņu, arī zupa bija viena vienīga – ar mannas putraimiem, pienu un cukuru. No tiem laikiem ne vienam vien ir aizspriedumi un pārliecība, ka ķirbja ēdieni negaršo. Šodien lielo ogu varam izvēlēties dzeltenāku vai oranžāku, sulīgāku vai samtaināku. Zupai man labāk tīk tie miltainie – cepamais ķirbis (Uchiki Kuri), muskata ķirbis, riekstu vai sviesta ķirbis. Šiem visiem pašiem par sevi ir ļoti patīkama garša. Lasīt vairāk.

Trešdiena, 7 februāris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Burkānu pīrādziņi

 

VO_100022-1

Burkānu pīrādziņu recepte labi iederas, gaidot Meteņu dienu, kuru senie latvieši svinēja 6. februārī. Latvijā  ienākot kristīgajai ticībai, Meteņus svinēja 7 nedēļas pirms Lieldienām, tūlīt pēc tam sākās gavēnis. Tā kā šogad Lieldienas sāksies 30. martā, Meteņu svinības sāktos 9. un beigtos 12. februārī, un tā būtu Pelnu diena. Meteņi iezīmē viduspunktu starp Ziemas saulgriežiem un Lieldienām.  Meteņus agrāk sauca arī par Vastlāvjiem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru vai Pīrāgu dienu. Senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, no tā izcēlies vārds “laikmets”. Lasīt vairāk.

Svētdiena, 24 decembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Pelēkie zirņi ar cūkas šņukuru

 

Cukas snukurs - pelekie zirni

Lai arī kopš 2015. gada pelēkie zirņi papildina Eiropas Savienības aizsargāto produktu sarakstu, manas attiecības ar tiem nav vienkāršas un viennozīmīgas.

No bērnības laika padomju gados pelēkos zirņus atceros kā tā laika lēto un vienkāršo fast food. Vecrīgā, Vaļņu ielā bija kafejnīca Kamielis — tuksneša dzīvnieks rotājās mājas sienas cilnī; nekāda cita sakara ar ēdienkarti tam nebija. Kafejnīcā varēja uzēst tikai dažus ēdienus, taču pavisam noteikti tur bija zirņi ar sacepta speķa un sīpolu mērci, kam klāt dzēra kefīru, un saldajā bija šokolādes krēms ar rozā ķīseli (par šo abu ēdienu iedarbību uz kādas autobusa pasažieres vēderu mūsu draugs Mārcis reiz izstāstīja satriecošu stāstu, bet to es šeit pārstāstīt nedrīkstu. Atliek cerēt, ka viņš pats to kādreiz darīs zināmu plašākai publikai). Lasīt vairāk.

Ceturtdiena, 16 novembris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Kartupeļu pankūku torte

Kartupeļu pankūku torte

Inguna Plotka no Viesūnēnu mājām mums pagatavoja šo brīnumgardo, sāļo, silto torti. Kā jau iepriekš rakstījām, Ingunas lauku virtuvē virmo daždažādas smaržas un krāsas, kaut kas pašaudzēts kaltējas saišķos un buntēs, kaut kas burbuļo un čurkst, bet kaut kas garo un tvaiko. Viņa var uzburt ēdienu no pavisam ikdienišķām sastāvdaļām tā, lai tas būtu Piedzīvojums ar lielo burtu. Lasīt vairāk.

Ceturtdiena, 18 maijs, 2017 - Gatavo ,
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cepti lāčpurni jeb murķeļi

 

Lāčpurni, murķeļi

Lāčpurni jeb murķeļi ir pavasara sēnes, atrodamas lapu koku mežos vai parkos. Paldies Norai, kura mums uzdāvināja šo sezonālo delikatesi.

Par šīm izcilajām sēnēm klīst mīti un leģendas. Diemžēl tās bieži jauc ar bisītēm, kuras uzskata par indīgām un tādēļ jānovāra vairākos ūdeņos (uzmanīties vajag tieši vārīšanas laikā, jo toksiskās vielas izdalās no tvaikiem, kas paceļas no katla, tos nedrīkst ieelpot). Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas