Šo it kā vienkāršo ēdienu gatavo paaudzēs, bet tas ļoti labi iet kopā ar tik mūsdienīgo zero waste koncepciju – nemetīsim ārā ēdienu, pat ja tas ir mazliet apkaltis un tāpat vairs nešķiet baudāms, tā pasaudzējot ne tikai pašu maciņus, bet arī planētas resursus.
Burkānu salāti ar grauzdētiem zemesriekstiem un rozīnēm ir vieni no gardākajiem burkānu salātiem, viesībās tie nekad nepaliek pāri.
Barons Minhauzens bijis slavens un valdzinošs melis, Duntē varam apmeklēt viņa muzeju. Par Minhauzena nēģiem Vidzemē sauc ceptas reņģītes želejā ar sinepju piedevu.
Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.
To, kā garšo cepti cukini ziedi, tā vienkārši nemaz nevar iedomāties. Pirmā pieredze ir iespaidīga – no ārpuses kraukšķa kārta, iekšā – sulīgs pildījums. Dārzos šie ziedi, šķiet, vēl ir atrodami. Receptei der arī ķirbja ziedi. Svarīgi, ka tie novākti noteiktā stadijā, ne par agru, ne par vēlu.
Kāzās agrāk devuši vispirms brokastis. Tā sauca ēdienreizi, kas varēja arī nebūt no rīta, bet bija pirmā ēdienreize viesiem.