Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

2014. gada 1. augustā Baldones novada svētku ietvaros Mercendarbes muižā notika saimnieču kulinārijas konkurss – skate „Baldones garša 2014”.

Visiem zināma patiesība, ka katrs mūsu zemes apceļotājs ik pēc dažām stundām iegriežas kādā krodziņā, lai iestiprinātos. Citviet pasaulē paši esam guvuši dažādus iespaidus un protam novērtēt to, cik ļoti svarīgs ir tur nobaudītais ēdiens ar katrai vietai raksturīgu produktu garšu, smaržu, krāsu un faktūru kopumu. Tas veido priekšstatu par šo valsti, pilsētu vai novadu. Ja reiz tūrists ir baudījis ko lielisku, atcerēsies to ilgi. Protams, jaunā mode krogos fotografēt ēdienu un bildes nekavējoties publicēt sociālajos tīklos ātri izplata vizuālo informāciju ceļotāju radu un draugu pulkā, tāpēc nav mazsvarīgs maltītes vizuālais noformējums.

Domājot par tūrisma attīstības perspektīvām Baldonē un sekojot pasaules „kulinārā” jeb „garšu” tūrisma tendencēm, Baldones saimnieces bija aicinātas iesaistīties Baldones novada ēdienkartes izveidošanā. Sākotnējā ideja vēstīja, ka izveidoto ēdienkarti varēs izmantot visi, kas nodarbojas ar viesu un tūristu uzņemšanu, un ar pilnām tiesībām drīkstēs saukt šos ēdienus par „Baldones garšu”. Galvenais nosacījums – ēdienam jābūt no Latvijai raksturīgiem produktiem un ar latvisku nosaukumu (neder risoto, tiramisu vai suši).

Darbus vērtēja komisija, kurā piedalījās trīs Baldones pašvaldības darbinieki – Baldones novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Eglīts, tūrisma organizatore Elīna Brigmane un Baldones jaunsargu vadītājs, pašvaldības administratīvo pārkāpumu inspektors Juris Kārkliņš, viens pārstāvis no Baldones novada ēdināšanas uzņēmumu loka –SIA „Krīga” vadītāja Inese Krejāne, kas var lepoties ar ilggadēju pieredzi ēdināšanas nozarē, kā arī šī raksta autore Sandra Ošiņa no garsigalatvija.lv bloga. Atsevišķā simpātiju nominācijā balsoja arī pasākuma apmeklētāji, izmantojot lapiņas ar ēdienu kārtas numuriem.

Saimnieces varēja rādīt savas prasmes dažādās kategorijās: uzkodas, zupa, pamatēdiens, saldais ēdiens, dzēriens. Atsevišķi tika vērtētas tortes. Ēdienus saimnieces gatavoja par saviem līdzekļiem. Tā kā visu sarūpēto pēc tam kopīgi apēda, to varēja uzskatīt par baldoniešu ziedojumu novada svētku galdam.

Konkursa formāts, kas paredzēja mājsaimnieču sacenšanos plecs pie pleca ar profesionālām konditorēm vai pavārēm, bija izaicinājums kā vienām, tā otrām. Daļā sabiedrības joprojām pastāv viedoklis, ka labas saimnieces pagatavotu mājas ēdienu garšas ziņā neviens restorāns nevar pārspēt. Bet jāatzīst, ka bez profesionāļu pakalpojumiem netiksim galā, kad jāpaēdina lielāks skaits cilvēku. Šādos pasākumos abām pusēm iespējams savstarpēji bagātināties ar idejām, ko turpmāk izmantot savā virtuvē, gaidot mīļus viesus.

Saimnieces bija centušās – bija liela izmantoto produktu dažādība. Pašcepta ierauga maize ar brīnišķīgu gaileņu uzkodu, bagātinātu ar rozmarīnu un timiānu. No mājas gotiņu piena gatavoti trīs dažādi sieri – ar ķimenēm, ar amoliņu, bet visneparastākais siers bija ar sīpolu, ķiploku un nātru piedevu. Dažādi salāti – sākot no itin garda tradicionālā rasola, kas ne tik tradicionāli bija servēts uz salātlapām, turpinot ar dažādiem sakņu un dārzeņu kārtainajiem salātiem, bija arī dārzeņu salāti ar gaļas slāni. Mājas gaļas ruletes, kas tik populāras lauku kāzās. Ķirštomātiņi ar krēmsiera pildījumu. Mazas uzkodiņas no šķiņķa, gurķa, sēnēm un siera, arī ar kārtainās mīklas pamatnēm. Kartupeļu pankūciņas ar brūkleņu mērci. Lieliska zivju uzkodu plate no ļoti svaiga Daugavas sama. Tradicionālas olu un ķilavu maizītes uz pašceptas rudzu maizes. Īsts meistardarbs – pildīta vista. Gaļas ēdieni – frikadeles sezama sēklu panējumā, gaļas ruletītes jeb irbītes un zemesriekstos panēti filejas gabaliņi. Neticami garda grūbu putra. No īpaši veselīgiem un viegliem ēdieniem jāmin gaišzaļā aukstā biezzupa un dārzeņu sula. Saldajā tika piedāvāta variācija par klasiskā buberta tēmu ar ogu mērci. Šis bija gatavots, izmantojot tikai olu dzeltenumus, bez baltumiem.

Un tad bija kārta torēm un kliņģeriem. Gan medus torte, gan tradicionālās lauku tortes, arī Baldonē slavenās tortes ar greznām krēma rozēm (stāstu par šo rožu veidošanu var lasīt šeit), gan ļoti interesanti veidota gredzenveida torte, gan sāļā torte ar jūras veltēm, gan bezē, riekstu un šokolādes torte. No diviem kliņģeriem viens bija salds, otrs – sāļš. Abi bija nevainojami. Kas reiz torti vai kliņģeri pats cepis mājās, zinās, ka nav viegli panākt, lai būtu ideāla garša, gan izdotos perfekta forma un iecerētais dekorējums. Baldones cepējām abējādā ziņā viss bija izdevies ļoti profesionāli.

Kā jau tas bieži pieredzēts, žūrijas un publikas balsojums bija atšķirīgs. Cik cilvēku, tik viedokļu. Ja vienam negaršo ne sīpoli, ne ķiploki, otrs bez tiem nevar ne iedomāties jebkuru kārtīgu ēdienu. Vienam patīk pikants, otram tikai maigs un viegls. Ja vienam vajag maz kaloriju, otram tīk sātīgs smeķīgums. Tāpēc labi, ja uz lielā galda rindojas daždažāds piedāvājums. Varbūt tieši tas ir jāapdomā, veidojot vietējās garšas ēdienus, paredzētus tūristiem. Jauki, ka līdzās pārbaudītām, klasiskām vērtībām mēs nebaidāmies izmēģināt jaunas garšvielas, izejvielas un tehnoloģijas. Mani visvairāk savaldzināja Meža princese garšaugos jeb gaileņu uzkoda uz pašceptās ierauga maizes, brīnišķīgie sieri, it īpaši ar nātrēm, ceptais sams, grūbu putra, medus torte un lauku torte ar rozēm. Protams, subjektīvs viedoklis. Paldies visām saimniecēm, jo viss bija gatavots no sirds.

Pašvaldības cilvēki stāstīja, ka novada svētki tiek rīkoti katru gadu, bet šāda veida konkurss norisinās pirmo reizi. Milzīgā cilvēku atsaucība (ohoho, priecīgi satrauktās bērnu sejas, drūzmējoties un gaidot, kad beidzot dalīs tortes!) liek cerēt, ka šādu pasākumu Baldone varētu ieviest kā ikgadēju tradīciju.  Novada ļaužu kopā sanākšanai, savstarpējai iepazīšanai, nesteidzīgai patērzēšanai pie lielā, apaļā galda ir liela nozīme, ikdienas rutīnu krāšņojot ar kopīgiem svētku brīžiem. Laikā, kad bieži runā par Lielo Aizbraukšanu un Latvijas lauku iztukšošanos, šādi varam satikt savus līdzcilvēkus, bērnus kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Cilvēkus, kuri nezaudē optimismu, bet gaušanās vietā ņem un dara. Redzēt to, ka viņiem izdodas. Šāda veida konkurss ir iespēja ikvienam kaut ar mazu cienasta gabaliņu pacienāt lielu skaitu savu kaimiņu, radu un draugu, kas savās mājās vien nebūtu iespējams.

Konkursa norisi bagātināja Baldones bērnu muzikālie priekšnesumi, stepa dejotājs Māris Pūris, izstāde ar vēsturiskiem traukiem, tērpiem un galda klājumiem, kā arī kāzu kleitu kolekcija.

Baldones čaklās saimnieces, kuras mēs godinām šajā rakstā un izsakām lielu pateicību par viņu drosmi un kulinārijas prasmi ir:

– Ilze Kupča (tortes);

– Biruta Rolle (zupa, salāti, uzkodas, dzēriens);

– Liene Bojaruneca (biezputra, krēms ar ķīseli);

– Baiba Gaure (uzkodas);

– Ineta Karule (uzkodas no mājas siera un medus torte);

– Lonija Lucāne (zivju ēdieni);

– Lolita Pumpure (gaļas ēdieni);

– Irīna Rusaka (uzkodas);

– Ida Narunovska (torte „Avots”);

– Sandra Gerts (rulešu torte, ķiršu torte, sālā torte);

– Ligita Rozenštrauha (pildīta vista, gaļas uzkodas);

– Inta Skuja (sāļais un saldais klinģeris).

Godalgotās vietas atsevišķās ēdienu kategorijās ieguva:

1. vieta – Ineta Karule

2. vieta – Irīna Rusaka

3. vieta – Ligita Rozenštrauha

1. vieta – Lonija Lucāne

2. vieta – Biruta Rolle

1. vieta – Ligita Rozenštrauha

2. vieta – Liene Bojaruneca

3 .vieta – Lonija Lucāne

1. vieta – Ida Narunovska

2. vieta – Ineta Karule

3. vieta – Sandra Gerts

Atzinības raksts Lienei Bojarunecai

Atzinības raksts Birutai Rollei

Skatītāju simpātiju balsojumā par labāko ēdienu konkursā „Baldones Garša” pilnīgi vienādu punktu skaitu ieguva un apbalvotas tika čaklās saimnieces Ilze Kupča (tortes) un Baiba Gaure (uzkodas).