Svētdiena, 18 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Rozā rasols ar siļķi un bietēm

 

Rasols

Pirmās brīvvalsts laikā bieži svētku galdā bija rozā krāsas rasols, kuram pievienoja mazsālītu siļķīti. Ļoti līdzīgus salātus mūsu dienās gatavo somi ar nosaukumu rossoli, ko viņi uzskata par savu nacionālo ēdienu. Mūsu ģimenē šo ēdienu gatavojam īpaši opītim, jo viņam tādu gatavoja viņa mamma, tās ir viņa bērnības atmiņas. Receptē nelietoja majonēzi, bet tikai labu, biezu skābo krējumu. Bija laiki, kad mūsu radu saimē viesībām biežāk izvēlējās gatavot “balto” rasolu un “siļķi kažokā”. Bet pēdējā laikā ievērojām, ka opim pagatavotā rozā rasola bļoda tukšojas lielā ātrumā, tāpēc katru nākamo reizi rozā rasola bļodas izmērs pieaug arvien lielāks.

Latvijā šis gardais svētku ēdiens ir nedaudz piemirsts, tāpēc publicējam recepti, lai to atkal celtu godā!

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Sestdiena, 17 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Groziņkūka ar biezpiena krēmu

 

Grozini_ar_meza_zemenem_VO_7060012

Par godu Latvijas 100. dzimšanas dienai publicējam receptes no visiem novadiem. Zemgalē godos bieži pasniedz groziņkūkas – tās ir ērti apēst, vienkārši turot rokās. Tām ir bezgalīgi daudz variantu – ar ievārījumu, svaigām vai saldētām un atlaidinātām ogām, svaigu vai žāvētu augļu gabaliņiem, šokolādes un cepumu masu pirmajā pildījuma kārtā. Rotāšanai var izmantot gan vārīto krēmu, gan uzputotu saldo krējumu, gan zefīra masu vai kādu kārdinošu variāciju no vārīta kondensētā piena. Rotājumu variāciju arī ir daudz bez gala – ar ogām, augļu gabaliņiem un želeju, riekstiem, škokolādes dekoriem, karameles stīdziņām – cik nu kuram fantāzijas, rocības un laika.

Ja pirms svētkiem ir daudz citu darbu vai ja mājās nav cepeškrāsns, var arī izlīdzēties ar gataviem, veikalos nopērkamiem labas kvalitātes smilšu mīklas groziņiem, kurus atliek tikai sapildīt.

Uz Latvijas 100. dzimšanas dienu iedvesmai piedāvājam groziņus, kas pildīti ar biezpiena masu un rotāti ar ogām. Ja jums saldētavā nav meža zemenīšu, droši lietojat 18. novembrī tik tradicionālās dzērvenes.

Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, veikalā Dzirnavu iela 21 Rīgā vai e-veikalā.

Priecīgus svētkus!

Svētdiena, 4 novembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Cukīni zupa ar muskatziedu

 

Cukini zupa

Veltīta Mildai Ošiņai

 

Cukīni zupa ar muskatziedu ir ļoti maiga un aromātiska. Kad pagājušajā vasarā pēc senas pavārgrāmatas gatavojām receptes Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, starp sastāvdaļām bija minēts “mušatenblūm”, latviski – muskatzieds. Līdz šim bijām lietojuši tikai smalki rīvētu muskatriekstu, kas ir ņiprs, ar to nedrīkst pārspīlēt. Mums nebija ne jausmas, kā garšo ēdiens, kam pievienots tā zieds.

Ciemojoties veikaliņā manasgarsas.lv, varen nopriecājāmies, ka šādus ziedus varam nopirkt. Tie ir ļoti skaisti! Un smarža ir eksotiska – protams, nedaudz atgādina muskatriekstu, tomēr daudz maigāka un vienlaicīgi intensīva. Mazliet atgādina augļainu, ļoti gatavu plūmju smaržu. Izmēģinot ziedu lietot dažādos veidos, secinājām, ka labāk to pievienot pašā vārīšanas sākumā, lai kārtīgi ievelkas. Ja to pieliek pašās gatavošanas beigās, īstais aromāts parādās ēdiena pārpalikumā. Ar tā piedevu pašu parastāko dārzeņu zupu var pārvērst smalkā “špeizē”, kā teiktu mūsu radi no vācu puses.

Zupai var pēc vēlēšanās pievienot arī citus dārzeņus, kas nu kuram garšo, kas dārzā izaudzis vai ledusskapī atradies. Mums šoreiz katlā iekrita vēl smuks brokoļa gabals. Gatavajai zupiņai var pārkaisīt sēkliņas (mums šoreiz bija sezams) un klāt piekost ceptus siera grauzdiņus.

 

Paldies Laurai par cukīni!

 

Ceturtdiena, 4 oktobris, 2018 - Stāsta

Brokastis “Zaļajā salā”

 

Brokastis "Zaļā sala"

 

Vai maz jāpārliecina kāds, ka vietās, kur ceļojot paliec pa nakti, labas brokastis ir ļoti svarīgas. Putriņa ar pašvārītu ievārījumu. Mazas uzkodas, kas mainās, atkarībā no gadalaika un saimnieku iedvesmas. Zaļumi un dārzeņi. Bekons un omlete. Pildītas biezpiena pankūkas. Kafijas kanna. Noslēgumā – mazs rupjmaizes kārtojums. Galdi ar baltiem galdautiem, saklāti verandā ar skatu uz dārzu.

 

Šī nav apmaksāta reklāma. Vienkārši gribam dalīties ar citiem ceļotājiem par vietām, kurās esam ne reizi vien (tātad zinām, ka tā nav vienkārša nejaušība) sastapušies ar patiesu viesmīlību un lutināšanu. Paldies Ritai un viņas ģimenei! Mums ļoti patīk vietas, kur viesu namā var just saimnieku rūpi. Ir vietas, kur jūs sagaida kāds algots darbinieks ar atsvešinātu seju un skaidri nolasāmu vēlmi ātrāk tikt projām, bet ne šeit! “Zaļajā salā” esam nakšņojuši ne reizi vien. Gan rudenī, gan citos gadalaikos. Un visas reizes esam mājīgi uzņemti.

Ja esi nolēmis baudīt kādu lielisku koncertu “Gorā”, tad pēc tam vari pārnakšņot “Zaļajā salā”, kas atrodas tikai dažus kilometrus nostāk gleznieciskā Rēzeknes upītes ielokā. Vakarā var uzvārīt kādu karstu dzērienu un paēst ko līdzpaņemtu. Iepriekš saskaņojot, var arī vienoties par ēdināšanu ar saimniecēm. Viesu nams ir arī iesaistījies starptautiskajā Kulinārā mantojuma kustībā.

Bet viņu parastās brokastis ir tādas, ka pēc tam var veikt varoņdarbus, doties pie dabas, aktīvā atpūtā vai darbā, un tik drīz ēst negribēsies. Ir ēdieni, kuri ir klasiskajā repertuārā, bet kāda mazā uzkodiņa vienmēr mainās – vai nu var baudīt mazas Latgales ruletes šķēlītes, vai sieru, ko nu šajā reizē saimniece sagatavojusi. Rita teic, ka mēs nebūt neesam vienīgie, kuri šo brokastu dēļ atgriežas vēl un vēl.

Ja ceļš jūs ved uz Rēzeknes pusi un vēlaties pārnakšņot, “Zaļā sala” būs lieliska izvēle.

Pirmdiena, 3 septembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Meža sēņu zupa

 

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi vai kā saulessardziņi atvērušās cepurītes. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka. Sēņotājam par prieku, bērzlapes bieži aug bariņos. Protams, der arī visas citas vārāmās sēnes, ko mežs mums izaudzējis. Laikā, kad sociālos tīklus pārpludina baraviku fotogrāfijas (par kurām bieži mēdz jokot, ka nav droši zināms, no kura gada ir šīs bildes), rodas vēlme palūkot, cik daudz un dažādu sēņu mums vēl piedāvā mežs. Nu labi, nav šaubu, baravikas ir karalienes, tomēr ir daži ēdieni, kuros tieši vārāmo meža sēņu garša ir absolūti nepieciešama.

Man patīk tas, ka bērzlapīšu tīrīšana ir ļoti vienkārša. Cik nu iespējams, var novilkt krāsainās cepurīšu plēvītes, tad sēnes liek vārīties katlā ar visām pielipušajām smiltīm, skujām un sūniņām. Tā rūgteni pikantā smarža, kas pārņem virtuvi, nav ne ar ko salīdzināma. Kad bērzlapes ir izvārījušās, tās ir stingras, tad tās var droši mazgāt zem ūdens strūklas, ja vēl kādi gruži nav novārījušies nost. Un ir klāt lieliskais brīdis, kad sēnes ir vēl mazliet siltas, un var podiņus ēst, vienkārši pamērcējot rupjā sālī. Absolūti tīra manta. Kad sēnes atdziest, garša mainās, tāpēc nedrīkst nokavēt.

Kad pirmais kārums remdināts, atlikušās sēnes var sasaldēt, marinēt vai arī likt traukā kārtu pa kārtai, apkaisot ar sāli un kādu nieku saspiesta ķiploka. Beigās jāapsedz un jānoslēdz ar slogu, lai gaiss netiek klāt, un jāglabā vēsumā. Kad sagribas, sēnes var lietot pēc patikšanas, iepriekš mazliet nomērcējot tīrā ūdenī. Sālītu sēņu salāti ar skābo krējumu ir lieliska piedeva vārītiem kartupeļiem. Katra paša izvēle, ko vēl pielikt klāt. Mūsu ģimenē salāti garšo ar kapātām dillēm un sīpoliem vai ķiplokiem.

Bet var arī izvārīt ļoti gardu sēņu buljonzupu. To iemācījos gatavot no savas tēva mammas Ellas Sondores, un katru gadu tādu izvārām sēņu laikā, bet reizēm arī ziemā. Zupa ir ļoti aromātiska, buķeti veido gaļas kūpinājuma dūmainums, meža sēņu smarža, sālīti gurķi (vēlams tādi štengrāki), dilles un pētersīļi. Klāt vēl skābais krējumiņš un rudzu maizes šķēle. Īsteni latviskas garšas.

 

Otrdiena, 19 jūnijs, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Zemeņu – rabarberu ķīselis ar pienu

Zemeņu rabarberu ķīselis

Zemeņu – rabarberu ķīselis ar pienu labi piederas pirmsjāņu nedēļai. Rabarberi, kā zināms, ir jānovāc līdz Jāņiem. Pēc tam tos var noplūkt un ļaut ataugt no jauna, ja šķirnes īpašības to ļauj. Ir jūnijā tāds brīdis, kad rabarberi vēl ir, bet zemenes jau ir. Un tas ir īstais brīdis gatavot saldēdienus no šiem abiem, kas tik lieliski draudzējas savā starpā.

Šo vienkāršo desertu mūsu omītes un mammas gadu desmitiem ir gatavojušas ikvienā latviešu mājā. Visvisgardākais tas vienmēr bijis tur, kur atrodams pašu piens, ogas un rabarberi. Bet arī tad, ja sastāvdaļas jānopērk, izdosies gardi. Galvenais, ka to var ātri un vienkārši pagatavot. Pirms dažiem gadiem ap Jāņu laiku Latvijā pie mums viesojās japāniete Ikuko, un viens no viņas lielākajiem atklājumiem bija kartupeļu cietes lietošana desertos. Āzijas virtuvē to izmanto daudz, bet parasti pamatēdienos, zivs, gaļas vai dārzeņu panēšanai vai arī mērču iebiezināšanai. Tā, lūk, ar pavisam vienkāršiem latviešu ēdieniem varam pārsteigt ārzemju draugus.

Mūsu receptei ir dažas nianses. Piedāvājam daļu zemeņu atlikt malā līdz pašām vārīšanas beigām, un iejaukt tad, kad ķīselis jau gatavs, un tūlīt pat ņemt nost no plīts. Vēl kāda nianse – vārot var piemest šķipsnu vaniļas cukura un/vai rīvētas laima miziņas, un/vai sasmalcinātas piparmētru lapiņas. Šīs piedevas vienkāršā ķīselīša garšu padarīs smalkāku un interesantāku.

Ja iespējams, pasniedz tad, kad ķīselis vēl ir mazliet silts, kopā ar aukstu pienu. Temperatūras atšķirības rada īstu garšas pilnību. Var arī izvārīt lielu saldēdiena katlu, paglabāt ledusskapī un uzēst, kad sagribas. Vai pagatavot to lielā bļodā Jāņu dienas laiskai uzēšanai, kad nekārojas vairs nedz grilētas gaļas, nedz siera un alus.

Rabarberus pirms Jāņiem var novākt un sagatavot ziemai – nomazgāt, nomizot, sagriezt gabaliņos un sasaldēt vai arī sterilās burciņās pārliet ar novārītu, atdzesētu ūdeni un aizvākot un glabāt vēsumā. Pēdējais variants labāk der plātsmaižu cepšanai, bet ķīseļiem vai debesmannai der abi.

Svētdiena, 4 marts, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķirbja kēkss ar speltas kviešiem

 

Kirbju_kekss_VO_2180067

Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda čellu, kā arī dažādus virtuves rīkus. Viņas receptē bija lietotas kokosriekstu skaidiņas, bet nebija citrona miziņu un vaniļas cukura. Savukārt parastos kviešu miltus mēs esam aizvietojuši ar speltas kviešu pilngraudu miltiem. Ķirbja kēksu cepam gadiem, un varam apgalvot, ka tas garšo ikvienam! Lasīt vairāk.

Piektdiena, 2 marts, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķirbja zupa

 

Kirbju_zupa_VO_1170014

Ķirbja zupu gatavo teju ikvienā mājā, un lielās ogas var būt labs stiprinājums gavēņa laikā. Manā bērnībā nebija tik daudz dažādu šķirņu, arī zupa bija viena vienīga – ar mannas putraimiem, pienu un cukuru. No tiem laikiem ne vienam vien ir aizspriedumi un pārliecība, ka ķirbja ēdieni negaršo. Šodien lielo ogu varam izvēlēties dzeltenāku vai oranžāku, sulīgāku vai samtaināku. Zupai man labāk tīk tie miltainie – cepamais ķirbis (Uchiki Kuri), muskata ķirbis, riekstu vai sviesta ķirbis. Šiem visiem pašiem par sevi ir ļoti patīkama garša. Lasīt vairāk.

Piektdiena, 19 janvāris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Groziņi ar sviesta krēmu

Grozini_1180020

Groziņkūka ir mana bērnības kūka. Atceros to no Vecrīgas kafejnīcas, kurp mani veda vecāki vai vecvecāki. Vēlāk, kad mācījos “lietišķajos” (mākslas vidusskolā), ar kursabiedriem bieži pusdienojām Nicā. To gan visi sauca latviskā izrunā, par Nīcu. Nicas groziņi bija perfekti, vienmēr līmenī. Līdzīgus joprojām var nopirkt Vecrīgā vai Ozoliņa konditorejā. Lasīt vairāk.

Trešdiena, 3 janvāris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Zivs Kuivižu zvejnieksievu gaumē

 

Asaris_VO_090114

Vecgadam piestāv zivis. Daudzi tās gatavo svētku galdam, ticot zivs simboliskajai nozīmei. Grieķu valodā zivs saucas Ichthys, (Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας ) kas ir vārdu “Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs” abreviatūra.  Zivs simbols bieži tiek izmantots kā sava veida kristīgās ticības apliecinājums. Tautā iecienīta vēl kāda tradīcija. Daudziem maciņā nonāk zvīņas, cerot, ka Jaunajā gadā tas līdzēs tikt pie spožām naudiņām un dzīvot pārticībā. Lasīt vairāk.

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas